Mūsdienu sabiedrībā joprojām ir populārs mīts par to, ka kristietība ir pretrunā ar zinātni un racionālu pasaules uztveri. Kā viens no šī uzskata „pierādījumiem” tiek izvirzīts apgalvojums, ka pagātnē Baznīca ir vajājusi zinātniekus. Teorijai par kristietības naidīgo attieksmi pret visu racionālo ir visai mazs sakars ar realitāti, grāmatā „Labs vārds par inkvizīciju” norāda pareizticīgais teologs un apoloģēts Andrejs Kurajevs.

Svētais Asīzes Francisks ir tam lielisks pierādījums. Ir labi zināms, ka šo ārkārtējo Baznīcas svēto attēlo kā “saldo svēto”. Tāpēc ir tik grūti un pat pārsteidzoši noticēt, ka svētais Asīzes Francisks bija krusta gājienu aizstāvis.

Viņš pat pavadīja piekto krusta gājienu un uzsāka franciskāņu misiju pie musulmaņiem. Pārliecība, ka Francisks pavadīja krusta gājienu, neesot pārliecināts, ka jāapbruņojas un jācīnās, lai atbrīvotu svētās vietas, neatbilst patiesībai.

Krusta karu, inkvizīcijas un raganu medību upuru skaits bija daudz mazāks, neka pieņemts uzskatīt. Katrā ziņā neeksistē ticami vēsturiski pierādījumi tam, ka „Katoļu baznīca nogalināja miljonus cilvēku”.

Kā apgalvo Baznīcas vēstures speciālists, profesors Arnolds Angenendts (Minstere, Vācija), vispārpieņemtie dati par krusta gājienu un reliģisku vajāšanu sekām ir neticamas. Bieži figurē ziņas par 9 miljoniem nogalināto, taču patiesībā vēsturiski avoti norāda uz daudz mazāku skaitli.

Argentīniešu žurnālists Horacio Verbitskis (Horacio Verbitsky) pārmeta esošajam pāvestam, ka viņš esot sadarbojies ar Argentīnas militāro diktatūru. Tomēr saskaņā ar pēdējiem datiem stukačs patiesībā bija pats Verbitskis.

Slaveno žurnālistu ir atmaskojuši viņa kolēģi no žurnāla „Clarin” Gabriels Levinas un Sergio Serrichio. Noslēdzot 14 mēnešus ilgušo izmeklēšanu, viņi publicēja rakstu „Con Dios y con el Diablo” („Ar Dievu un ar velnu”). Visi pētījuma rezultāti tiks apkopoti grāmatā.