Garantijas

Nonākam pie trešā punkta. Kad runājam par inkvizīciju, prātā nāk tiesneši ar tik lielu, absolūtu, nekontrolējamu varu, kuru var salīdzināt ar valdnieka varu mūsdienu totalitārajos režīmos.

Taču arī šajā gadījumā leģenda ir jāapgāž. Nav tiesa, ka inkvizīcijas tiesneši bija visvareni un tāpēc apsūdzētajam nebija nekādu garantiju uz taisnīgu procesu.

Spīdzināšana

Nonākam pie otrā punkta. Runājot par inkvizīciju, pēc sārta prātā nāk spīdzināšana.

Mēs zinām, ka inkvizīcijas tiesneši pielietoja spīdzināšanu. Bija noteikti Baznīcas rīkojumi, kas atzina par likumīgu likt notiesātajam atzīt savu vainu.

Inkvizīcijas process izmantoja spīdzināšanu. Tā tika noteikta ar pāvesta Inocenta IV bullu 1252. gada 15. maijā. Izlasīsim šīs bullas fragmentu: “Pilsētu mēriem un vadībai ir jāspiež ieslodzītie herētiķi atzīt savu vainu un nodot savus līdzzinātājus.” Inkvizīcijas pretinieki šeit apstājas. Un mums nav ko iebilst. Taču viņi aizmirst pateikt, ka šajā pašā bullā tiek precizēts, ka spīdzināšana nedrīkst notikt tā, ka apsūdzētie “zaudētu kādu locekli vai tiktu apdraudēta viņu dzīvība”.

Publicējam materiālu no 1999. gada 4. marta raidījuma “Serata Sacerdotale” (Vakars ar priesteri) – priestera Tino Rolfi intervijas ar “Il Timone” direktoru Džanpaulo Barru /Gianpaolo Barra/. Tekstā saglabāts sarunvalodas stils.

Neatgriezeniskā un mūžīgā elle ir realitāte, kas šķietami nonāk pretrunā ar ticību Dieva žēlsirdībai. Tādēļ visos laikos eksistēja domātāji, kuri izvirzīja hipotēzi par elles atgriezeniskumu. Viņi uzskatīja, ka Dievs varētu atbrīvot dvēseles no elles pēc nepieciešama soda. Protams, Dievs varētu to izdarīt. Tomēr jāatceras, ka svarīga loma ir ne tikai Dieva gribai, bet arī grēcinieka gribai, kurš negrib mīlēt savu Radītāju un izvēlas palikt ellē. Neviens, arī Dievs, nevar piespiest cilvēku mīlēt.

Elle atrodas mūžībā, kur nav nedz sākuma, nedz gala. Tas ir brīdis, kas nekad nepaiet. Dvēseles ellē nevar nožēlot savus grēkus. „Viņām nav laika grēku nožēlai, jo viņas ir izgājušas ārpus laika un kļuvušas par brīža cietumniecēm. Pēc šī brīža nekad nesekos nākamais,” skaidro mūsdienu teologs, kardināls Džakomo Biffi.