Piektdiena, 31 Jūlijs 2020

Vai katoļi drīkst diskutēt par Vatikāna II koncila mācību un pastorālajām nostādnēm? Vai koncils patiešām ir sekmējis Baznīcas atjaunotni, vai varbūt sekmējis Baznīcas mācības dekonstrukciju? Atklājot koncila darbu, pāvests Jānis XXIII to cerīgi sauca par jauniem Vasarsvētkiem, taču pēc piecdesmit gadiem redzam pavisam citu realitāti, ka Baznīca iegāja nevis jaunajā Vasarsvētku laikmetā, bet dziļajā ziemā, turklāt bez Ziemassvētkiem. Kristus arī mums ir iedevis kritēriju, kā izvērtēt garīgu darbu: “Ikkatru koku pazīst no viņa augļiem (Lk 6,44).

Mana pirmā saskarsme ar koncila lēmumiem notika Rīgas Garīgajā seminārā, kad no ārzemēm atbraukušie profesori žēlojās, ka mēs Latvijā esam atpalikuši, ieviešot koncila lēmumus. Savukārt tie, kas universalajā Baznīcā uzdeva pamatotus jautājumus un apšaubīja vajadzību mainīt Liturģiju, tika stigmatizēti par fundamentālistiem un lefebristiem, nemaz neiedziļinoties mons. Lefevra un daudzu citu, Baznīcas Tradīcijai uzticīgu teologu argumentos. Taču, lai izprastu un novērtētu Baznīcas mācību, ir nepieciešama diskusija, tāpēc ir apsveicama katra iniciatīva, kas rosina pārdomāt. Pirms diviem mēnešiem plašudiskusiju interneta vidē izraisīja Astanas bīskapa Atanāzija Šnaidera raksts (šeit), ko turpināja drosmīgā ticības aizstāvēja arhibīskapa Karlo Maria Vigano pārdomas (šeit). Viņu atklātajai un godīgajai diskusijai pievienojās daudzi teologi, priesteri, zinātnieki, teologi un katoļu žurnālisti. Publicējam viņu atklātās vēstules tulkojuma kopsavilkumu par Vatikāna II koncilu, kas ierosina pārskatīt un atdalīt patiesību no maldiem. Pilnu versiju atradīsiet tulkojuma baigās angļu valodā. 

 Pr. Aleksandrs Stepanovs

Pirmdiena, 20 Jūlijs 2020

Nodevība pret patieso Baznīcu

Emeritētais Honkongas bīskaps Džozefs Zens teica, ka Vatikāna darījums ar Ķīnu nodod patieso Baznīcu.

Otrdiena, 07 Jūlijs 2020

/Aldo Maria Valli/

Arvien tika kalti plāni atbrīvot pasauli no pāvesta. “Kāds mērķis tam visam? Aizstāt katoļu reliģiju un katoļu baznīcu ar jaunu reliģiju.” Tā lasām lieliskajā Masimo Viljione grāmatā 1861: Le due Italie. Identità nazionale, unificazione, guerra civile["1861: Divas Itālijas. Nacionālā piederība, unifikācija, pilsoņu karš"] (Ares, 2011).

Jaunākie raksti