Kard. Zens: Vatikāns ir pametis Baznīcu Ķīnas valdības ārprāta varā

Pirmdiena, 20 Jūlijs 2020 12:44

Nodevība pret patieso Baznīcu

Emeritētais Honkongas bīskaps Džozefs Zens teica, ka Vatikāna darījums ar Ķīnu nodod patieso Baznīcu.

88 gadus vecais kardināls Zens runāja EWTN ziņu raidījumā ar Raimondu Arojo, 10. jūlijā apspriežot jauno Ķīnas “drošības likumu” Honkongai, kas tika uzspiests bijušajai Britu kolonijai 30. jūnijā.

Tika sagaidīts, ka svētdien pāvests Francisks komentēs bēdīgo situāciju Honkongā un aizstāvēs reliģijas brīvību. Piezīmes bija žurnālistiem izdalītajos runas eksemplāros, bet viņš tās izlaida savā Kunga Eņģeļa uzrunā.

Zens teica: “Esmu redzējis tekstu, tas ir ļoti mērens, Ķīnas valdību nekādi neaizskarošs.”

Ir domas, ka Svētais tēvs uzskata, ka labāk neteikt neko, vai arī, ka viņš varbūt saņēmis norādījumus no Ķīnas vēstniecības Itālijā.

Tā nav atsevišķa epizode. Tā jau ir sen Vatikānam nostabilizējusies politika – neaizskart Ķīnas valdību.

Kardināls Zens arī atkārtoja savas šaubas par slepeno vienošanos starp Svēto Krēslu un Ķīnas komunistisko valdību, atzīmējot, ka pēc konkordāta parakstīšanas apstākļi katoļiem Ķīnā kļuvuši daudz sliktāki. Septiņi shizmatiskās Ķīnas katoļu patriotiskās apvienības bīskapi, kuri bija apstrīdējuši Baznīcas doktrīnu, pēc vienošanās tika leģitimizēti un vēl tagad neizrāda nekādu nožēlu vai pateicību pāvestam Franciskam, sacīja Zens.

Viņi triumfē kā uzvarētāji, bijuši pietiekami gudri, lai sekotu valdībai.

Šo septiņu bīskapu darbības rezultātā un tāpēc, ka krietniem, Romai uzticīgiem pagrīdes katoļu bīskapiem nācās atkāpties divu minēto dēļ, Zens pamatoti saka, kā jau iepriekš teicis, ka pāvests “atdod jērus vilkiem”.

Ja jūs pazītu šos septiņus, jūs jautātu, kā viņi varēja kļūt par bīskapiem. Divi no tiem nav celibātā [piez. dzīvo ar sievu un bērniem]. Visi to zina. Es varu būt liels grēcinieks, bet viņi ir publiski grēcinieki. Tas ir skandāls.

Vēl jo vairāk satraucoša ir uzticamo pagrīdes bīskapu aizstāšana ar tiem no patriotiskās apvienības.

Zens pasludina to par Baznīcas nodevību.

Jaunais valsts drošības likums, kas uzlikts Honkongai, paredz aizliegt atdalīšanu, pakārtošanu, terorismu un slepenas vienošanās ar ārzemniekiem. Honkongai būs arī jāieceļ sava nacionālās drošības komisija, kuru kontrolēs kontinentālā Ķīna. Zens uzskata, ka valsts drošības likums ignorē Honkongas Pamatlikumu.

Ar šo tā saucamo valsts drošības likumu mēs atgriežamies pie Kultūras revolūcijas. Mēs esam atkarīgi no šīs jaunās komisijas žēlastības.

 

Kardināls teica, ka ir iepazinies ar visu likuma tekstu, un to var apkopot vienā teikumā: “Tagad viņi var darīt jebko.”

Mums ir vajadzīgas jūsu lūgšanas, jo mēs esam savas valdības ārprāta gūstā.

Kardināls Džons Tong Hons, Honkongas apustuliskais administrators uzskata, ka valsts drošības likums neiejauksies reliģijas brīvībā, viņš paļaujas uz to, ka Honkongas pamatlikums turpmāk joprojām garantēs reliģijas brīvību.

Kardināls Zens nepiekrīt. “Esmu Kardināla Tonga ticības brālis, bet viņam jāpaklausa Vatikāna norādēm, un tagad būt ar Vatikānu gandrīz nozīmē būt cieņas pilnam pret Ķīnas valdību.

Manās acīs Vatikāns pastāvīgi nododas Ķīnas valdības kalpībā. Nevaru paskaidrot, ko kardināls Tongs saka, jo uzskatu, ka Pamatlikums ir beidzies.

Honkongai nav bijis sava bīskapa jau pusotru gadu, un Zens domā, ka iemesls ir tas, ka sekmīgajam kandidātam vajadzēs Pekinas svētību.

 

Kardināls Zens nenošķir garīdzniekus, kā viņš, no visiem Honkongas pilsoņiem, kuru brīvība ir apdraudēta. Jebkurš, viņš apgalvo, kas protestē pret jauno valsts drošības likumu ir apdraudēts, un arī viņš nav izņēmums.

Parakstiet petīciju – atbalstiet kardināla Zena aicinājumu apturēt Baznīcas slepkavību Ķīnā.

Zens turpina: Bīskapiem, arī emeritētiem, ir pienākums aizstāvēt brīvību, jo pēc ordinēšanas mēs esam atbildīgi par Baznīcas doktrīnas uzturēšanu.

Baznīca ir vajāto pusē, tāpēc mums ir jāsaka kaut kas, lai tas arī būtu pārkāpums attiecībā pret jauno likumu.

Zens zina, ka Amerikas katoļi lūdzas un daudz dara, lai palīdzētu Baznīcai Ķīnā, un cer, ka visa Baznīca modīsies.

Tagad varam redzēt Ķīnas komunistiskās partijas īsto seju, un esam garīgā kara stāvoklī starp Meliem un Patiesību, varas savtīgo gribu un rūpēm par līdzcilvēku. Tā kā tas ir karš starp labo un ļauno, cerams, visa pasaule celsies.

Pirms gada Zens veica ārkārtas ceļojumu uz Romu, mēģinot brīdināt pāvestu par Vatikāna tikko izdoto dokumentu, kas deva Ķīnas priesteriem iemeslus civilai garīdznieku reģistrācijai pie komunistiskās valdības.

Kardināls atzīmēja šo gadadienu jūlija emuārā, rakstot, ka pāvests joprojām nav atbildējis uz dokumenta kritiku, un tā ir “visnežēlīgākā lieta”, ko Vatikāns ir darījis attiecībā uz katoļu Baznīcu Ķīnā. Pilnīgi pretrunā doktrīnai, jo mudina cilvēkus piederēt shizmatiskai Baznīcai.

Ar savām “Pastorālajām vadlīnijām civilai garīdznieku reģistrācijai” Parolins nogalina Baznīcu Ķīnā.

Pēc dokumenta izlasīšanas emeritētais bīskaps nekavējoties lidoja uz Vatikānu pie pāvesta.

Zens arī izvaicāja Evaņģelizācijas kongregācijas prefektu un Ticības doktrīnas kongregācijas prefektu par šo dokumentu. Pirmais atbildēja, ka viņam nebija teikts parakstīties un pēdējais paziņoja, ka “tagad visas Ķīnas lietas ir vienīgi Valsts sekretāra rokās.”

Tūlīt pēc ierašanās Romā Zens nosūtīja vēstuli pāvestam, lūdzot viņu būt klāt “dialogā starp mani un kardinālu Parolinu, nepārprotamo dokumenta autoru”.

Nesaņēmis atbildi, Zens nosūtīja pāvestam Franciskam vēl vienu vēstuli 1. jūlijā kopā ar “manām raizēm par dokumentu, kas manuprāt ir pilnīgi pretrunā ar Baznīcas doktrīnu, jo mudina cilvēkus būt shizmatiskas Baznīcas daļai.”

Kad 2. jūlijā Francisks vēstulē deva padomu Zenam runāt ar Parolinu, vēstules piegādātājam Zens pateica: Tas būtu pilnīgi velti, tāpēc, lūdzu, pasakiet Svētajam tēvam, ka dodos atpakaļ tukšām rokām.”

Pāvests tad uzaicināja Zenu vakariņās 3. jūlijā, taču ar vēl vienu viesi – pašu Parolinu. Vakariņās Parolinam nebija daudz, ko teikt. Pāvests Francisks izrādīja Zenam “lielas simpātijas”, bet arī “nelielu mulsumu”.

Zens sapratis, ka Parolins bija ieplānojis vakariņas, lai iestāstītu, ka Svētais tēvs uzklausa viņu, ne Zenu, un ka Parolinam nav bijis ne mazākā nodoma runāt ar Zenu par pastorālajām vadlīnijām.

Un tā es neatgriezos tukšām rokām, man bija iespēja pašam savām acīm pārliecināties, ka Parolins manipulē ar Svēto tēvu.

 

 

Avots: Doroteja Kamingsa, Cdl Zen: Vatican has delivered Church in China into ‘hands of the madness of our government’, www.lifesitenews.com

Foto: www.lifesitenews.com

Jaunākie raksti