Met Gala. Sātanisms kultūrā

Piektdiena, 09 Augusts 2019 22:24

Varat ironizēt, smieties vai pat uzskatīt šeit rakstīto par pierādījumu tam, cik ļoti reliģija un reliģiozitāte kaitē smadzenēm. Tā mēdz būt, bet man no tā nav bail.

Tāpat labi apzinos, kā cilvēki mēdz reaģēt uz pārdomām par to, ka modernā kultūra iesakņojusies, iedvesmojusies vai vismaz pārņēmusi kādus sātanisma elementus. Taču tas, kas redzams Met Gala, galvenā pasaules modes industrijas notikuma, bildēs, prasa īsu komentāru, un it īpaši reliģiskā garā.

Kāpēc? Tieši šogad (2018.g.) modes zvaigznes nolēmušas paspēlēties ar reliģiskiem un sakrāliem motīviem. Viena daļa ar savu ģērbšanas stilu mēģinājusi attēlot erotizētu Dievmātes versiju, citi izvēlējušies kaut ko līdzīgu eņģeļu tērpiem, vēl citi – kardinālu sutansvārkus (nezinu, kā lai to apzīmē savādāk) vai citus bīskapa varas atribūtus. Tāpat nav trūcis rožukroņu un citu reliģisku elementu, kas bieži atradušies uz tam ne visai atbilstošām ķermeņa daļām.

Vārdu sakot, modes zvaigznes lieto Baznīcu savos nolūkos, to izsmej, izjoko, ironizē par simbolu un tērpu sakrālu būtību, postmodernisma garā piešķir veciem vārdiem un tēliem jaunu nozīmi. Un tas nekas, ka tā ir zaimošana, kas var aizskart katoļu jūtas? Tas jau nevienam neinteresē. Kas cits būtu, ja tas attiektos uz musulmaņiem, gejiem vai lesbietēm. Tad gan visa pasaule iestātos par minoritātēm. Savukārt katoļus var aizskart pilnīgi nesodīti.

Tomēr šoreiz runa nav par nevienlīdzīgu attieksmi. Par to esmu rakstījis vairākkārt. Daudz būtiskāk ir pievērsties kaut kam citam. Met Gala spilgti parāda mūsdienu kultūras stāvokli. Šķiet, tai nav nekā sava, ko piedāvāt. Nekā sava pēc substances, nekā oriģināla pēc būtības. Tā barojas no tā, kas tiek pārveidots, izkropļots, kam atņem sākotnējo jēgu, nozīmi, skaistumu un labumu. Tās būtība ir pārkāpšana, iznīcināšana, meli (jo kā lai uztver reliģisku simbolu lietošana galīgi nereliģiskā kontekstā?) Savukārt substances ziņā tai atliek atsaukties uz reliģiju un klasiskām vērtībām, jo savu vērtību tai nav.

Tieši šajā nozīmē mūsdienu kultūra ir dziļi sātaniska. Jo sātanam, tāpat kā mūsdienu kultūrai, nav nekā sava. Sātans pārtiek no tā, ko radījis, veidojis, formulējis kāds cits. Gan modernā sātaniskā kultūra, gan pats sātans balstās uz tā, kas viltots, sagrauts, profanēts. Tie nespēj radīt kaut ko oriģinālu, kaut ko tādu, kas nebūtu tikai šķietamība, labuma, patiesības un skaistuma trūkums.

Met Gala nav vienīgais piemērs. Pirms dažiem gadiem kāds Varšavas teātris iestudējis izrādi, kas attēloja „apgrieztu” Sv.Misi. Arī citreiz šī „māksla” spējusi piedāvāt vienīgi provokācijas pret Jēzus attēlu, pāvestu un katoļiem svarīgām lietām.

Skaidrs, ka to var ignorēt. Var uzskatīt, ka tā ir tikai izklaide, taču kultūra, kas neparedz telpu svarīgām lietām, bet par vienīgu nopietnu negantību vai zaimošanu atzīst… seksuālas uzvedības morālo vērtējumu, nespēj ne vien attīstīties, bet pat izdzīvot. Galu galā, ar ko tā nodarbosies, kad visas vērtības būs jau izsmietas un noraidītas?

Tur, kur nopietna attieksme pret sacrum pazūd, Transcendence (jebkādā tās izpratnē) tiek izsmieta, bet simboli zaudē jēgu un nozīmi, sākas nu vairs ne dreifēšana, bet zibenīga triekšanās nāves virzienā. Tas būtu jāapzinās ne tikai ticīgajiem, bet arī neticīgajiem, jo šīs kultūras nāve skars arī viņus. Bet tā kā daba necieš tukšumu, ātri mirstošas kultūras vietā nāks cita. No ateistu un agnostiķu skatu punkta tā būs daudz sliktāka.

Avots: Met Gala czyli satanizm w kulturze, Rzeczpospolita
Foto: youtube.com
Tulkoja Marks Jermaks

Pēdējo reizi rediģēts Pirmdiena, 12 Augusts 2019 11:20