Kā ir ar kontracepciju laulībā?

Otrdiena, 13 Septembris 2016 20:33

Pastāv konkrēti iemesli, kāpēc kontracepcijas lietošana gan pirms, gan pēc kāzām ir grēks. Tiesa, rodas bažas, vai cilvēks, kurš dzīvo mūsdienu civilizācijas apstākļos, spēj intelektuāli un emocionāli šos argumentus pieņemt.

Visapkārt cilvēkiem trūkst elementāru zināšanu par auglību. Interesanti, kāpēc tā notiek? Kādam noteikti būtu neizdevīgi, ja visi cilvēki izturētos pret savu auglību ar cieņu, kā tas paredzēts Radītāja plānā. Kas notiktu, ja mēs atteiktos no bīstamiem eksperimentiem seksualitātes jomā, bet tā vietā veidotu stabilas laulības un mīlētu savus bērnus?

Iedomājieties, cik daudzas biznesa nozares rezultātā paliktu nevienam nevajadzīgas. Kurš tad lietotu abortu klīnikas, pretapaugļošanas līdzekļus (kas pārsvarā darbojas abortatīvi), publiskos namus, pornogrāfiju un tml.?

Līdz ar to nav jābrīnās, ka cilvēkiem joprojām trūkst informācijas, kas palīdzētu viņiem apzināties, ka attiecīgs dzīvesveids nodara viņiem fizisku un psihisku kaitējumu, kā arī iznīcina viņus garīgi. Tad būtu jāatzīst, ka visu šo nozaru pakalpojumus lieto tikai muļķi. Skaidrs, ka biznesa īpašnieki rūpējas par to, lai saglabātu savu peļņu. Tāpēc tiek darīts viss, lai ne tikai liegtu pieeju kvalitatīvai informācijai, bet arī to izsmietu un diskreditētu. Tas attiecas kaut vai uz auglības atpazīšanas metodēm. Modernie dabīgās ģimenes plānošanas līdzekļi ir efektīvāki par hormonālo kontracepciju (kas darbojas ne tikai pret bērna ieņemšanu, bet arī izraisa jau ieņemtu bērnu nāvi). Bet cik daudzi to zina?

Tāpat daudz resursu tiek ieguldīts dažāda veida propagandā, kas nodrošina stabilus klientus veselām nozarēm, kas pēc būtības kļūst atkarīgi no to produkcijas. Piemēram, sabiedrībā radīts mīts par „seksuālo nesaderību”, kas pamudina cilvēkus „pārbaudīt” to pirms laulības. Reāli runa ir par netiklības izplatīšanu. Vēl viens mīts ir tas, ka seksuālajā jomā cilvēks spēj darboties tikai spontāni, kas izslēdz iespēju savu uzvedību kontrolēt. Nākamais mīts ir „dedzīgs temperaments”, kas it kā neļauj cilvēkam valdīt pār savu seksuālo jomu. Vēl viens mīts ir „papildu ovulācija”, kas notiekot pilnīgi spontānā veidā, un mazinot auglības atpazīšanas metožu efektivitāti. Tas, ka šie aizspriedumi neatbilst aktuālajām zināšanās bioloģijā un medicīnā, nebūt neatceļ to masveidīgo raksturu. Vēl jo vairāk, katrs, kurš mēģina šos mītus apšaubīt, tiek pasludināts par tumsoni. Lūk, propagandas veiksmes atslēga, kuras pamatā ir zināšanu trūkums, vājības un meli.

Mums ir neticami grūti atzīt, ka tas, ko darām pēc savas izvēles (vai arī atkarības dēļ) var būt stulbi, kaitīgi, bezjēdzīgi. Līdz ar to nav problēmu sarunāties par kontracepciju laulībā ar personām, kuras to nelieto. Šie cilvēki spēj uztvert racionālus argumentus, kas dara iespējamu diskusiju par lietas būtību. Tomēr ja cilvēks jau ir iesaistījies destruktīvā darbībā, viņš cenšas radīt attaisnojumus, kas to pamato. Te var nonākt līdz pilnīgi absurdiem secinājumiem, piemēram, ka laimīga laulības dzīve bez kontracepcijas vispār ir neiespējama.

Un tomēr pret kontracepcijas lietošanu var izvirzīt šādus argumentus:

  • Kontracepcija izkropļo personību, atbrīvojot cilvēku no nepieciešamības lietot prātu un gribu. Līdz ar to tā izraisa cilvēka degradāciju.
  • Kontracepcija izraisa personības dezintegrāciju, jo lietojot attiecīgos līdzekļus cilvēks vienlaikus noraida savas uzvedības dabīgās sekas.
  • Kontracepcija grauj cilvēka veselību. Auglība nav slimība, tieši pretēji – tā ir veselības pazīme. Tātad, katrs uzbrukums auglībai apdraud veselību kopumā. Apgalvojumi, ka kontracepcija var būt nekaitīga, ir iekšēji pretrunīgi un neloģiski.
  • Kontracepcijas lietošana degradē bērna personības vērtību, jo bērns pārstāj būt dāvana un pārvēršas par „problēmu”, kas apdraud viņa vecāku mīlestību. Te var runāt arī par kontraceptīvas domāšanas ietekmi uz bērnu audzināšanu.
  • Kontracepcija pamudina uz lēmumu nogalināt ieņemto bērnu, ja pretapaugļošanas līdzekļi nenostrādā. Pētījumi liecina, ka lielākā daļa sieviešu, kuras izdara abortus, ir kontracepcijas lietotājas.
  • Kontracepcija iznīcina laulāto saikni, jo intīmās tuvības laikā viņi baidās viens no otra, raizējoties par savas rīcības iespējamām sekām. Bailes liek viņiem izdzīvot tuvību tikai fiziskā līmenī, tomēr emocionāli un garīgi tuvība nenotiek.
  • Kontracepcijas lietošana izjauc dabisko seksuālās tuvības gaitu, kā rezultātā tā kļūst neatraktīva (īpaši sievietei).
  • Kontracepcija ir viens no faktoriem, kas izraisa laulības šķiršanu. ASV šķiras 50% pāru, kas lieto kontracepciju. Starp pāriem, kas kontracepciju nelieto, šķiršanas gadījumu skaits ir tikai 1,7%.
  • Kontracepcijas lietošana kā Baznīcas mācības noliegums ticīgiem cilvēkiem izraisa sirdsapziņas konfliktu. Skaidrs, ka rezultātā cieš viņu saikne ar Baznīcu, sakramentālā dzīve, attiecības ar Dievu. Tas gan nav arguments par labu tam, lai Baznīca savu mācību „mīkstinātu”, jo tas būtu pretrunā ar rūpēm par patieso cilvēka labumu.

Šo sarakstu varētu turpināt vēl ilgi, tomēr argumentu skaits nav pats būtiskākais. Galvenais ir saprast mūsu pašu attieksmi pret seksualitātes jomu, it īpaši attiecībā uz seksuālo baudu. Vai esmu spējīgis atzīt, ka bērna dzīvība ir svarīgāka par manu seksuālo baudu? Tad pilnīgi dabiski būtu atturēties no tuvības auglīgajās dienās, ja mēs uz doto mirkli bērnus neplānojam. Šāda nostāja sekmē laulāto izaugsmi un rada ģimenē atmosfēru, kas ir labvēlīga bērnu ieņemšanai un audzināšanai.

Vai arī es uzskatu, ka bauda ir svarīgāka par bērna dzīvību? Tad kontracepcijas lietošana šķiet visai loģiska. Tas nozīmē, ka var sasniegt seksuālo baudu, neievērojot auglības ritmu, kas integrēts sievietes ķermenī. Tiesa, ar laiku bauda samazināsies. Šādiem pāriem būtu jārēķinās ar sekām, ko izraisa cilvēka dabas ignorēšana. Dievs piedod vienmēr, cilvēks - dažreiz, tomēr daba nepiedod nekad.

Kas būtu jādara personām, kuras pakļāvušas kontracepcijas lobija ietekmei? Visgrūtāk ir atzīt pieļauto kļūdu. Tas īpašā veidā attiecas uz vīriešiem, kuri pierunā savas sievas lietot kontracepciju, apgalvojot, ka tas ir „racionāli”. Tomēr racionāli būtu arī mainīt lēmumu, noskaidrojot, kas tas bijis kļūdains, jo balstījies uz meliem. Līdzība par pazudušo dēlu skaidri parāda, ka cilvēka dzīvē nav tāda punkta, no kura nebūtu iespējams atgriezties pie Tēva. Bet tad būtu skaidri jāatzīst: „Tēvs, esmu sagrēkojis...”

Modernās zināšanas par cilvēka fizioloģiju ļauj precīzi noteikt pāra auglību un lietot šo informāciju atbilstoši laulāto plāniem par dzimtas turpināšanu. Tas ļauj vai nu maksimāli palielināt bērna ieņemšanas iespēju, vai praktiski pilnībā to izslēgt. Pietiek vienkārši pieskaņot laulāto tuvības brīžus dabīgajam auglības ritmam, kas ierakstīts sievietes ķermenī. Problēmas var atrisināt, pielietojot nevis tehniskus līdzekļus, bet gan prātu un gribu. Tas attiecas t.sk. uz problēmām ar cilvēka auglību un seksualitāti.

Sagatavoja Marks Jermaks

Avots: Jacek Pulikowski „Co z antykoncepcją w małżeństwie?”

Foto: milujciesie.org.pl

Jaunākie raksti