Uzrunājot Meter asociācijas biedrus 1. maijā Kunga eņģeļa lūgšanas laikā, pāvests Francisks uzsvērti teica: “Tā ir traģēdija! Mēs nedrīkstam izturēties toleranti pret bērnu izmantošanu! Mums ir jāaizstāv bērni un bargi jāsoda ļaunprātīgus izmantotājus.” Pēc asociācijas biedru vārdiem, pāvests Francisks “mums ir devis trakulīgi spēcīgu enerģijas impulsu turpināt darbu šajā virzienā”. Tas ir pāvests, kuram pirms diviem gadiem, atgriežoties no ceļojuma uz Svēto Zemi, bija drosme pielīdzināt pedofiliju “melnajām mesām”. Jāatzīst godīgi, ka pagātnē Baznīcas cilvēkiem īsti nebija skaidrs, kā risināt pedofilijas ārkārtas situāciju. Pietrūka skaidru vadlīniju un sagatavotības.

Pārdomājot par to, kas tika izdarīts, kardināls Roberts Sara (Robert Sarah) grāmatā-intervijā “Dievs vai nekas” skaidri saka: “Domāju, ka šodien Baznīca risina seksuālo laupītāju problēmu ļoti drosmīgi un patiešām efektīvi. Ir svarīgi saprast, ka Jānis Pāvils II patiesi bija neziņā par to, kas attiecās uz šo jautājumu. Slimība viņam liedza aptvert noteiktu cilvēku nodevības plašumu. Ar lielu skaidrību kardināls Racingers uzsāka iet jaunu ceļu. Benedikts XVI un pēc tam arī Francisks pielietoja radikālu metodi, lai izravētu šī vājprāta saknes. Daudzās valstīs sabiedriskās institūcijas, kurām jāstājas pretī līdzīgām problēmām, var smelt iedvesmu no Baznīcas caurskatāmības. Es nebaidos apgalvot, ka mēs esam rīkojušies tādā veidā, ka tas, kā Baznīca risināja šos gadījumus, ir kļuvis par modeli.”  

Asociācijas Meter sabiedrisko lietu speciālists Antonino Danna (Antonino D’Anna) skaidro, ka “pedofilija paradoksāli ir demokrātiska parādība, jo tā sastopama visos sociālajos slāņos un pat skar visa veida reliģiju piekritējus. Ļoti bieži šīs lietas notiek labajās vidēji pārtikušu pilsoņu mājās un vietās, ko apmeklē publika ar laipnu valodu, kas ārēji izskatās nevainojami. Visšausmīgākais ir tas, ka tos visus satuvina savstarpēja piesegšana. Bet kas tā ir par sabiedrību, ko esam izveidojuši?! ... Monstri nedzīvo tālu, tie var dzīvot pusmetra attālumā no mums. Lūk, kāpēc kļūst vēl svarīgāk, ka tie, kas atrodas tuvu pedofilijas upuriem, sāk runāt, denuncē...”  

Tieši tā radās pirmā pret pedofiliju vērsta diena. Sākumā tā notika vienas draudzes robežās, kur kalpoja priesteris Fortunato Dinoto, bet līdz ar interneta un pedofilu lepnuma agresīvās kultūras izplatīšanos, kas cenšas attaisnot un normalizēt bērnu seksuālo izmantošanu, gadu pēc gada šīs atceres un protesta dienas nozīme pieauga. Tagad katru gadu 1. maijā tiek recitēta lūgšana svētā Pētera Bazilikā. Šai iniciatīvai pievienojas ticīgie daudzās valstīs arī ārpus Itālijas, kā, piemēram, ASV no Kalifornijas līdz Floridas štatiem, un arī Āfrikas valstīs, kā Sudānā, Madagaskarā. Tās ir nelielas grupas un kopienas, kas pievērš uzmanību šai sabiedrības sērgai un lūdzas, lai Dievs uzklausa mazo ciešanas un lai viņu sāpes tiek sadzirdētas, pateicoties labas gribas cilvēkiem.

Itālijā nacionālā diena pret pedofiliju un bērnu pornogrāfiju kopš 2009. gada tiek atzīmēta 5. maijā. Šajā sakarā Itālijas prezidents Serdžo Matarella (Sergio Mattarella) vakar uzsvēra, ka bērnu pornogrāfija un izmantošana deģenerē sabiedrību: “Bērnu un pusaudžu seksuālā izmantošana, seksuālais tūrisms, pornogrāfija, pavedināšana, kas notiek arī online, sekmē mūsu sabiedrības deģenerāciju.” Itālijas prezidents norādīja, ka īpaši sāpīgi ir tas, ka bērni tiek izmantoti tajās vietās, kas tika radītas bērnu izaugsmei, kā skolas, izklaides vietas, sporta klubi un citas sociālās pulcēšanās un formācijas vietas. Prezidentaprāt, mazgadīgo seksuālās izmantošanas gadījumi bieži kļūst iespējami, pateicoties “pieaugušo noziedzīgai klusēšanai”. Lai cīnītos pret šo sabiedrības sērgu, ir “nepieciešama kolektīva piepūle, institūciju un civilās sabiedrības iesaistīšanās, jo ar likumiem vien nepietiek.” Motarella secina, ka “tādēļ ir nepieciešams mobilizēt visus sabiedrības spēkus, kas saskaras ar jauniešu pasauli: skolu, audzināšanas iestādes, plašsaziņu līdzekļus, sociālos internettīklus, lai tie dotu savu pienesumu un atteiktos no jebkādas vienaldzības attiecībā pret mazgadīgo seksuālo izmantošanu.”

Par spīti tam, ka pieaug atbalsts, priesteris Dinoto izsaka bažas: “Īstenībā šo atbaidošo noviržu priekšā sabiedrībā valda praktiski pilnīgs klusums. Pietrūkst spēcīgas un nopietnas sabiedrības reakcijas. Šo noziegumu priekšā ļoti bieži mēs saskaramies ar piesegšanu un starptautiskas sadarbības grūtībām. Protams, nepietiek tikai ar represijām pret varmākām, bet ir nepieciešams arī veicināt kultūru un jūtīgumu pret šo jautājumu. Taču reizē mēs esam pārliecināti, ka bērnu seksuālā izmantošana un bērnu pornogrāfija ir noziegumi pret cilvēci! Mums ir jānoslēdz savienības starp valstīm, kas neaprobežojas tikai ar rakstīto protokolu, bet ir kaut kas daudz vairāk... Taču pasaule paliek nejūtīga šis drāmas priekšā...”

Saskaņā ar Meter izplatītajiem statistikas datiem, pasaules pornogrāfijas tirgū ir iesaistīti un paverdzināti vairāk nekā 10 miljoni bērnu, kas ir jaunāki par 12 gadiem. Bet bērnu skaits, kas ir seksuāli izmantoti, ir divdesmit reizes lielāks. Pēc ANO datiem, katru gadu seksuālo vardarbību cieš 223 miljoni bērnu. Ar katru gadu tiek izmantoti arvien jaunāka vecuma bērni. “Vai tam nav jāsapurina mūsu sirdsapziņas?” vaicā priesteris. “Ir jāpārtrauc šī asinspirts un jāsaprot, ka aiz šiem skaitļiem ir indivīdi un ka šie indivīdi, kas ir mazas personas, lūdz mums palīdzību un mums ir jāatbrīvo viņus no šīs verdzības.”

Aleksandrs Sepanovs

Avots: Pedofilia. Meter: omertà è cattiveria infame, Settimana vittime pedofilia; Don Di Noto: lottiamo contro indifferenza, it.radiovaticana.va, Dichiarazione del Presidente Mattarella in occasione della Giornata nazionale contro la pedofilia e la pedopornografia, quirinale.it