Vai katoļi ir atbildīgi par visu ļaunumu pasaulē?

Pirmdiena, 16 Februāris 2015 17:04

Pretkristīgajai propagandai ir meistarīgi izdevies radīt kristiešos, galvenokārt katoļos, ļaundabīgo apziņu, kas izsauc nemieru, ja ne kaunu, ikreizi domājot par savu vēsturi.

Savā dižpārdoklī “Pārdomāt vēsturi: katoļu skatiens uz cilvēces piedzīvojuma ceļojumu”, Vitorio Mesori, prominents itāliešu katoļu rakstnieks, stāsta par savu tikšanos ar Leo Mulanu (Léo Moulin), kuram 1992. gadā ritēja astoņdesmit pirmais dzīves gads. Mulans, kas pusgadsimta garumā bija vēstures un socioloģijas profesors Briseles universitātē, ir desmitiem precīzu un aizraujošu grāmatu autors un tolaik viens no ievērojamākiem Eiropas intelektuāļiem. Ļoti iespējams, ka viņš bija viens no lielākiem viduslaiku reliģisko ordeņu pazinējiem, un kā reti kurš, prata apbrīnot tā laikmeta mūku gudrību. Pēc norobežošanās no masoniem viņš sevi pozicionēja kā racionālistu, kura agnosticisms robežojas ar ateismu.

“Mulans man karsti iesaka”, raksta Mesori, “nevilcināties atkārtot ticīgajiem to atziņu, kas nobrieda pētniecības un pieredzes laikā: “Uzklausiet mani, veco, neticīgo, kurš zina, ko runā: Pretkristīgai propagandai ir meistarīgi izdevies radīt kristiešos, galvenokārt katoļos, ļaundabīgu apziņu, kas izsauc nemieru, ja ne kaunu, katru reizi, kad domājat par savu vēsturi. Kopš Reformācijas līdz mūsdienām pateicoties neatlaidīgai propagandai, tai ir izdevies jūs pārliecināt, ka jūs esat atbildīgi, ja ne par visu, tad gandrīz par visu ļaunumu pasaulē. Jūs ir paralizējusi mazohistiska kritika, tādējādi neitralizējot to kritiku, ko pelnījuši tie, kuri ieņēma jūsu vietu.”

Feministes, homoseksuāļi, trešās pasaules piekritēji, pacifisti, visu minoritāšu atbalstītāji, noliedzēji un par visu neapmierinātie, zinātnieki, humānisti, filozofi, ekoloģisti, animālisti, laicīgie morālisti: “Jūs visiem ļaujat jums piestādīt rēķinus, bieži viltotus, praktiski bez jebkādām diskusijām. Vēsturē nav bijusi neviena problēma vai misēklis vai ciešanas, kas nebūtu tikušas “pierakstītas” jums. Un jūs, kas bieži nezināt savu vēsturi, esat sākuši tam ticēt, pat palīdzot viņiem to darīt. Turpretī es - agnostiķis, bet vēsturnieks, kurš cenšas būt objektīvs, jums saku, ka jums ir jāreaģē patiesības vārdā. Tāpēc, ka bieži tā nav patiesība. Un ja dažreiz kaut kas no patiesības tur ir, ir arī patiesi, ka divdesmit kristietības gadsimtu bilancē gaismas pārliecinoši pārsniedz ēnas. Turklāt, kāpēc jūs, savukārt, nepieprasāt atbildību no tiem, kas piestāda rēķinu jums? Vai tad rezultāti, kas ir sasniegti pēc jums, ir labāki? No kādām ambonām, nožēlas pilni, jūs klausāties sprediķus?”

Mulans man stāsta par viduslaikiem, kurus viņš ir pamatīgi izpētījis: “Šie kaunpilnie meli par “tumšajiem gadsimtiem”, ir tāpēc, ka tie bija Evanģēlija ticības iedvesmoti! Taču, kāpēc tas mantojums, kas mums atlicis no tiem laikiem, ir tik ļoti piepildīts ar fascinējošu skaistumu un gudrību? Jāatzīst, ka arī vēsturē darbojas cēloņa un seku likums...”

Kādu rītu, apbraucot mašīnā Milānas apkārtni, domāju par vēsturnieku no Briseles. Šeit, līdzīgi kā citās urbanizētās perifērijās, kāds mūsdienu Dante varētu novietot dažus savas elles lokus: apdullinošs troksnis, smirdoņa, аtlūzu un atkritumu kaudzes, piesārņoti ūdeņi, trotuāri, uz kuriem novietotas mašīnas, peles un žurkas, izjaukts betons un toksisko zālāju skrandas. Visapkārt var redzēt dusmas un naidu, visu pret visiem: vieglo auto šoferi pret kravas mašīnu šoferiem, gājēji pret braucējiem, pircēji pret pārdevējiem, tie, kuri nāk no ziemeļiem, pret tiem, kuri nāk no dienvidiem, itālieši pret sveštautiešiem, strādnieki pret darbadevējiem, bērni pret vecākiem. Degradācija sākotnēji pārņem cilvēku sirdis un tikai pēc tam pāriet uz vidi.

Beidzot mērķis ir sasniegts: liels klosteris, sena klostera ēka. Ar gandarījumu ticis vaļā no mašīnas, izeju cauri vārtiem. Pēkšņi pasaule ap mani nomainās. Lielo gadsimtu seno pagalmu no visām pusēm noslēdz portiku kolonas, nomierinot dvēseli ar arku harmoniju. Klusums, fresku skaistums, saskanīgs arhitektūras ansamblis, ēnas svaigums. Aiz pagalma atrodas plašs dārzs, pēdējā koku patversme, kur paglābjas viss, kas dzīvo vai lido izpostītajā apkārtnē. Mūku viesmīlībā var sajust, ka tie ir cilvēki, kuri par spīti visam, cenšas darīt labu, kuri tic, ka mīlēt vēl ir iespējams.

Ar ironiju, kas mijas ar skumjām, domāju par atriebībām, kas notikušas pēdējo divu gadsimtu vēsturē, kuros dzīvoja dažādi cilvēki, kurus apvienoja naids iznīdēt kristīgās zīmes, sākot ar reliģiskām kopienām, un līdz ar viņiem sagraut šīs miera un skaistuma vietas, ko tie uzskatīja par nešķīstiem tumsonības nostūriem, pāri anahroniskiem šķēršļiem uzcelt izsapņoto “jauno pasauli”.

Tagad, lūk, mūru otrajā pusē, kas aizsargā dārzu, var redzēt solītās rītdienas augļus. Vēl nekad humānisma vārdā pasaule nav tikusi padarīta tik necilvēciska. Cerētie rezultāti ir apgriezti otrādi: īstenība un cerība tai pasaulei, kas ir vairāk cilvēciska, turpina pastāvēt – taču cik vēl ilgi? – tieši tajās reliģisko kopienu saliņās, kuras pārdzīvoja (pateicoties brīnumam, laimīgam gadījumam, kristiešu sīkstumam, kuri atgriežas pēc ikvienas vajāšanas) “apgaismoto” niknumu. Viņu bērni un mazbērni šodien tur atrod patvērumu, apraudot to, kas ir zudis un priecājoties par to, kas ir paglābies no postītāju dusmām.

Ja jau koku pazīst pēc tā augļiem, iespējams, vajadzētu izdarīt dažus secinājumus, vismaz lai sekotu vecā vēsturnieka agnostiķa Mulana padomam, ko viņš deva ticīgajiem par “cēloni un sekām...” Mums, protams, arī ir savi “skeleti skapī” un vajadzētu piesargāties izlikties, ka nekas nav noticis. Kristīgās dzīves realitātē vienmēr dievišķais saplūst ar cilvēcisko. Baznīcas tēvi māca, ka Ecclesia – casta et meretrix: Baznīca ir svēta un palaistuve. Un tādi vienmēr ir bijuši tās bērni. Taču skatīsimies arī apkārt, nu jau ne tik apkaunoti un iebaidīti. Mīlestība nav iespējama bez patiesības: gan par mums, gan citiem.

Vitorio Mesori

Avots: Vittorio Messori, “Pensare la storia. Una lettura cattolica dell'avventura umana”, Milano, Paoline, 1992. lpp. 23.-24.

Pēdējo reizi rediģēts Pirmdiena, 23 Februāris 2015 21:24

Jaunākie raksti