Tajā laikā Jānis sludināja, sacīdams: “Pēc manis nāk Tas, kurš ir spēcīgāks par mani un kuram es neesmu cienīgs noliecoties atraisīt Viņa kurpju siksnu. Es jūs kristīju ar ūdeni, bet Viņš jūs kristīs Svētajā Garā. Un tajās dienās atnāca Jēzus no Galilejas Nācaretes, un Jordānā Jānis Viņu kristīja. Un tūlīt, izkāpdams no ūdens, Viņš ieraudzīja atvērtas debesis un Garu līdzīgi balodim nolaižamies pār Viņu. Un no debesīm atskanēja balss: “Tu esi mans mīļais Dēls: Tu esi man patīkams.”

Mk 1, 7-11

Jordānas krastā Jānis Kristītājs sludina atgriešanos no grēkiem, jo Debesu Valstība ir tuvu. Jūdiem iegremdēšanās ūdenī bija saistīta ar gandarīšanas ritu, ar grēku nožēlu. Jēzus, pieņemot kristību no Jāņa, nevis distancējās no grēciniekiem, bet, gluži pretēji, stājās grēcinieku rindā, lai glābtu kritušo cilvēci. Dieva balss viņu pasludina par “mīļo Dēlu”. Svētais Gars Viņu svaida par pravieti, kas pasludinās Dieva gribu, priesteri, kas nesīs vienīgo glābjošo upuri, un karali, kas veidos pasauli pēc Dieva taisnīguma kārtības.

Kristiešiem ir no jauna jāatklāj, jāpadziļina savas kristības nozīme, ieejot Trīsvienīgā Dieva dzīvē, un sava draudze kā vieta vai garīga ģimene, kur izdzīvot kristībā saņemto jaunā cilvēka žēlastību. Kristībā kļuvām piederīgi Kristus misijai un kļuvām vienoti ar “augsto priesteri, pravieti un karali Jēzu Kristu” (kristību rituāls). Mums jāatklāj šī aicinājuma lielums, ko aptveram arvien labāk, ejot garīgās formācijas ceļu.

Kristus kristīšanas svētki Jaunā gada sākumā mudina mūs iet svētuma ceļu visa gada garumā, veidot savu ikdienas dzīvi zem Debesu Tēva skatiena kā Viņa mīļotiem dēliem un meitām.

Šis gads mūsu vienaldzības laikmetā, kur darbojas izteikti cilvēka dzīvībai un ģimenei naidīgie spēki, nebūs viegls. Kāda ir atbilde ļaunuma spēkiem? Tā atbilst spēcīgiem un reizē pazemīgiem līdzekļiem, kas atnesīs šajā pasaulē Dieva triumfu. Pāvests Benedikts XVI “Pēdējās sarunās”, runājot par Fatimas vēstījumu, saka, ka mums šodien “atkal ir jāaptur ļaunuma vara”; politiskas akcijas nav pietiekošas, un atbilde uz ļaunuma izaicinājumu “galu galā var nākt tikai no sirds pārvērtības ­– caur ticību, cerību, mīlestību un gandarīšanu”.

Baznīca vienmēr ir aicināta darīt to, ko Ābrahams lūdza Dievam, proti, rūpēties, lai ir pietiekami daudz taisnīgo cilvēku, kas turētu apspiestu ļaunumu un izpostīšanu. Es to saprotu kā aicinājumu no jauna augt labā spēkiem. Šādā nozīmē Dieva triumfi, Marijas triumfi ir klusi, tomēr patiesi.”

Pr. Aleksandrs