Kad bija pagājušas Mozus Likumā noteiktās viņu šķīstīšanās dienas, vecāki nesa Jēzu uz Jeruzalemi, lai Viņu stādītu Kunga priekšā, kā ir rakstīts Kunga Likumā: “Katrs vīriešu kārtas pirmdzimtais lai tiek veltīts Kungam,” – un lai saliktu upurī, kā sacīts Kunga Likumā, “vienu pāri ūbeļu vai divus jaunus baložus”. 
Un, lūk, Jeruzalemē bija cilvēks, vārdā Simeons. Šis cilvēks bija taisnīgs un dievbijīgs un gaidīja Izraēļa iepriecināšanu, un pār viņu bija Svētais Gars. No Svētā Gara viņš bija saņēmis atklāsmi, ka neredzēs nāvi, pirms nebūs uzlūkojis Kunga Svaidīto. Un, Gara pamudināts, viņš iegāja svētnīcā. 
Un, kad vecāki ienesa Bērnu Jēzu, lai par Viņu izpildītu Likuma priekšrakstus, viņš paņēma To savās rokās un slavēja Dievu, un sacīja: “Tagad nu atlaid, Kungs, savu kalpu mierā, kā Tu esi sacījis, jo manas acis ir skatījušas Tavu pestīšanu, ko Tu sagatavoji visu tautu priekšā: gaismu pagānu apgaismošanai un slavu savai Izraēļa tautai.” Un Viņa tēvs un Māte brīnījās par to, kas tika sacīts par Bērnu. Bet Simeons viņus svētīja un sacīja Viņa Mātei Marijai: “Redzi, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudziem Izraēlī, un par zīmi, kurai pretosies. Un tavu pašas dvēseli caurdurs zobens, lai atklātos daudzu siržu nodomi.” 
Tur bija arī praviete Anna, Fanuēļa meita, no Asera cilts, gados ļoti veca. Pēc savas jaunības viņa septiņus gadus dzīvoja ar savu vīru un palika atraitne. Tā viņa bija nodzīvojusi līdz astoņdesmit četriem gadiem, nešķirdamās no svētnīcas, kur gavēņos un lūgšanās kalpoja dienu un nakti. Arī viņa, atnākusi tajā pašā stundā, slavēja Dievu un stāstīja par Bērnu visiem, kas gaidīja Jeruzalemes atpestīšanu. 
Izpildījuši visu pēc Kunga Likuma, viņi atgriezās Galilejā uz savu pilsētu Nācareti. Bet Bērns auga un pieņēmās spēkā, pilns gudrības. Un Dieva žēlastība bija pār Viņu.

Lk 2, 22-40

Šodien mūsu uzmanības centrā ir svētā ģimene: Jāzeps, Marija un Jēzus. Šodien mūsu uzmanības centrā ir ģimene, kāda tā ir Dieva plānā. Ģimene ir vieta, kurā cilvēks nāk šajā pasaulē, un kurā viņš saņem ticību, kas viņu atver Radītāja apskāvieniem.

Uzrunā visas pasaules ģimeņu tikšanās reizē Filadelfijā 2015. gadā kardināls Sara ir savienojis kopā ģimenes uzdevumu dod dzīvību un ticību: “Ģimene ir vieta, kur cilvēks tiek dziedināts no vientulības un egoisma. Tā ir vieta, kur piepildās Dieva apsolījumi. Ticībai ir nepieciešama vieta, kur piedzimt, kur tikt nodotai tālāk, kur augt un kur kļūt par reālu pieredzi. Kopš radīšanas sākuma ģimenei pieder šī vieta, ko izvēlējās Dievs.”

Šodien šī “Dieva izvēlētā vieta” ir apdraudēta. Tāpēc šodien, tāpat kā Svētās ģimenes laikā, atskan pravietiskas balsis. Viena tāda pravietiska balss mūsdienu pasaulē bija Boloņas kardināls Kafara, kas aizgājis mūžībā šī gada 6. septembrī. 2013. gada Ziemassvētkos viņš teica: “Laulība tiek dibināta starp vīrieti un sievieti, bērnam ir tiesības, lai viens vīrietis un viena sieviete ir viņa tēvs un māte; un tādējādi tos nevar aizvietot divi tā paša dzimuma pieaugušie, kas nav viņa tēvs un māte, bet par tādiem izliekas.”

Boloņas arhibīskapa pravietiskajā skatījumā ģimene “ir teritorija, kurā notiek sadursme starp šīs pasaules varu un Dieva balsi.” Tā ir sadursme, kas “galvenokārt notiek katra vīrieša un katras sievietes sirdī, viņu sirdsapziņā. Tieši tur atskan Dieva balss. Tieši cilvēka sirdī ir ierakstīts Dieva plāns par ģimeni. Pretējā pusē atrodas varenie lobiji, kuru rokās nereti ir spēcīgi viedokļu radīšanas līdzekļi, tie cenšas novirzīt vīriešus un sievietes no Dieva balss klausīšanās, kas atskan viņu sirdsapziņā”.

Vai mēs celsimies šodien aizstāvēt ģimenes institūciju? Šodien nedrīkstam palikt vienaldzīgi, ir jāiesaistās ģimenes aizstāvēšanā, ņemot vērā Kafaras brīdinājumu: “Lai Dievs mūs pasargā no bailēm to likumu un dekrētu priekšā, kas ir radīti pēc valdošo uzskatu modes”. Šodien jānostājas to biedrību un ģimenes asociāciju pusē, kuri publiski aizstāv laulību un ģimeni, un jāatsaucas viņu aicinājumiem. Protams, mana ģimene ir pirmā vieta, ko esmu aicināts atbalstīt, mīlēt, kam dāvāt piedošanu un mīlestību, kur pavadīt laiku un lūgt kopā.

Pr. Aleksandrs Stepanovs

Priestera komentārs

Jēzus, pagriezies atpakaļ un redzēdams viņus sekojam, tiem jautāja: “Ko jūs meklējat?” Jņ 1, 35-42