Bija Dieva sūtīts cilvēks, viņa vārds bija Jānis. Viņš nāca liecības dēļ, lai dotu liecību par Gaismu un lai caur viņu visi ieticētu. Viņš nebija gaisma, bet nāca, lai liecinātu par Gaismu.
Un šī ir Jāņa liecība, kad jūdi no Jeruzalemes sūtīja pie viņa priesterus un levītus, lai viņam jautātu: “Kas tu esi?” Viņš atzinās, neliedzās un apliecināja: “Es neesmu Kristus.” Tad tie viņam jautāja: “Kas tad? Vai tu esi Elijs?” Viņš sacīja: “Neesmu.” “Vai tu esi pravietis?” Viņš atbildēja: “Nē.” 
Tad tie viņam sacīja: “Kas tu esi? Mums taču jādod atbilde tiem, kas mūs sūtīja. Ko tu pats saki par sevi?” Viņš teica: “Es esmu saucēja balss tuksnesī: dariet taisnu Kunga ceļu – kā pravietis Isajs ir sacījis.” 
Bet atsūtītie bija no farizeju vidus. Un tie viņam jautāja, sacīdami: “Kādēļ tad tu kristī, ja neesi ne Kristus, ne Elijs, ne pravietis?” 
Jānis viņiem atbildēja, sacīdams: “Es kristīju ar ūdeni, bet jūsu vidū stāv Tas, kuru jūs nepazīstat un kurš nāks pēc manis, un kuram es neesmu cienīgs atraisīt Viņa kurpes siksnu.” 
Tas notika Betānijā, viņpus Jordānas, kur Jānis kristīja.

Jņ 1, 6-8.19-28

Trešā Adventa svētdiena liturģiskajā tradīcijā tiek dēvēta par priecīgo. Lai šo nedēļu mūs pavada iemīlētā pāvesta emeritus Benedikta XVI pārdomas.

“vienmēr esiet priecīgi!” (Fil 4, 4).

Apustulis Pāvils mudina kristiešus priecāties, jo Kunga atnākšana, tas it, Viņa godības pilnā atgriešanās, ir droša un tā nekavēsies. Gatavojoties svinēt Kristus Dzimšanu, šo aicinājumu Baznīca dara par savu, virzot savu skatienu arvien tuvāk Betlēmei. Tiešām, mēs gaidām ar drošu cerību Kristus otro atnākšanu, tāpēc ka pazinām pirmo.

Betlēmes noslēpums mums atklāj Dievu-ar-mums, Dievu, kas mums ir tuvu. Viņš mums ir tuvu ne tikai telpas un laika izpratnē, bet Viņš ir tuvu mums, jo ir “salaulājies” ar mūsu cilvēcību. Viņš pieņēma mūsu stāvokli, izvēloties pilnībā būt tāds pats kā mēs, atskaitot grēku, lai mūs darītu Viņam līdzīgus. Kristīgs prieks nāk no šīs drošās pārliecības: Dievs ir tuvu, Viņš ir ar mani, Viņš ir ar mums gan priekā, gan sāpēs, gan veselībā, gan slimībā, kā draugs un uzticīgs laulātais. Un šis prieks paliek arī pārbaudījumos, ciešanās un paliek mūsos, nevis virspusē, bet gan mūsu personas dziļumos, kas Dievam sevi uztic un uz Viņu paļaujas...

Dārgie brāļi un māsas, pat Kristus Dzimšanas svētkos var pazaudēt ceļu, apmainot īstos svētkus ar tiem, kas neatver sirdi Kristus priekam. Lai Jaunava Marija palīdz visiem kristiešiem, kā arī cilvēkiem, kas meklē Dievu, nonākt līdz Betlēmei, lai satiktu Bērnu, kas piedzima mūsu dēļ, nesot pestīšanu un laimi visiem cilvēkiem.

(2007. g. 16. decembris)

Sagatavoja pr. Aleksandrs