Tajā laikā Jēzus nonāca Filipa Cēzarejas robežās. Un Viņš jautāja saviem mācekļiem, sacīdams: “Par ko ļaudis uzskata Cilvēka Dēlu?” Un viņi atbildēja: “Vieni par Jāni Kristītāju, citi par Eliju, un vēl citi par Jeremiju vai vienu no praviešiem.” Jēzus viņiem sacīja: “Bet par ko jūs mani uzskatāt?” Sīmanis Pēteris atbildēja Viņam, sacīdams: “Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls!” Un Jēzus atbildot sacīja viņam: “Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo nevis miesa un asinis tev to atklāja, bet mans Tēvs, kas ir Debesīs. Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šīs klints Es uzcelšu savu Baznīcu. Un elles vārti to neuzvarēs. Es tev došu Debesu valstības atslēgas; un, ko tu sasiesi virs zemes, tas būs sasiets arī Debesīs, un, ko tu atraisīsi virs zemes, tas būs atraisīts arī Debesīs.” Tad Viņš saviem mācekļiem pavēlēja, lai viņi nevienam nestāstītu, ka Viņš ir Kristus.

Mt 16, 13-20

Svētīgs ir Pēteris, taču svētīgs ir katrs, kura sirdi Tēvs apgaismo. Tad arī mēs kļūstam tas, kas bija Pēteris, un tiksim nosaukti par svētīgiem kā viņš, jo arī mūsu dzīvē īstenosies tas, kas bija svētības motīvs Pēterim: nevis miesa un asinis atklāja, ka Jēzus Kristus ir dzīvā Dieva Dēls, bet Tēvs, kas ir debesīs, kurā mājojam mēs, tāpēc ka tieši tur ir mūsu tēvija. Viņš mums deva atklāsmi, kas paceļ debesīs tos, kuri ir noņēmuši plīvuru no sirdīm un saņēmuši Dieva gudrības un atklāsmes Garu. Tā izcilais Baznīcas Bībeles skaidrotājs Origens ievirza mūsu domas, lai mēs novērtējam un pateicamies par ticības dāvanu. Ticība ļauj saņemt Tēva atklāsmi, tā dara par svētīgu, grieķu valodā “makarios” – par laimīgu. Ja tev ir ticības dāvana, esi bagāts diezgan! Laime pieaug, kad pieaugam ticībā, pieaugam Dievā.

Pr. Aleksandrs