Tajā laikā Jēzus sacīja ļaudīm: “Debesu valstība ir pielīdzināma tīrumā apslēptai mantai. Kāds cilvēks to atrada un atkal apslēpa, un, būdams par to priecīgs, aizgāja un pārdeva visu, kas viņam bija, un nopirka šo tīrumu. Vēl Debesu valstība ir pielīdzināma tirgotājam, kas meklē labas pērles. Un, atradis vienu dārgu pērli, viņš aizgāja un pārdeva visu, kas viņam bija, un nopirka to. Vēl Debesu valstība ir pielīdzināma jūrā iemestam tīklam, kas savāc visādu sugu zivis. Kad tas bija pilns, viņi izvilka to krastā un apsēdušies labās savāca traukā, bet sliktās izmeta ārā. Tā tas būs arī pasaules beigās: eņģeļi izies un no taisnīgo vidus atšķirs ļaunos, un viņus iemetīs uguns krāsnī. Tur būs raudāšana un zobu griešana. Vai jūs to visu sapratāt?” Viņi atbildēja: “Jā.” Bet Viņš tiem sacīja: “Tāpēc ikviens Rakstu zinātājs, kas mācīts Debesu valstībai, pielīdzināms namatēvam, kas no saviem krājumiem izņem jauno un veco.”

Mt 13, 44-52

Salamans vēlējās iegūt gudrības dāvanu kā lielu dārgumu. Mums ir dots lielākais dārgums - Kristus, kas ir gudrība un taisnība, un svēttapšana. Daži Viņu atklāja, īsti nemeklējot, bet pēkšņi uzduroties kā apslēptai mantai, kristībai, ko saņēma jau bērnībā. Citi - neatlaidīgi meklējot dziļāku jēgu domu un mācību pērlēs, kas nestāv blakus vienai “dārgai Pērlei”. Svarīgi, lai nedarām pretēji - radītās pasaules labumu pievilināti, lai “nepārdodam” šo dārgo Pērli, lai iegūtu mazas. Redzot šo Dārgumu, atmirdzam citu kristiešu dzīvē, nevaram apstāties meklēt. Ja manas acis un mans prāts bieži kavēsies, uzlūkojot Kristu, Viņa noslēpuma spožumu, kas fascinē un piesaista sirdi, tad varu cerēt pēdējā loma laikā atrasties starp “labām zivīm”. Laiks steidzina.

Pr. Aleksandrs