Tajā laikā Jēzus, sākdams runāt, sacīja: “Tēvs, debesu un zemes Kungs, Es Tevi slavēju, ka Tu esi to apslēpis gudrajiem un prātīgajiem, bet atklājis to mazajiem. Jā, Tēvs, jo tā Tev bija labpaticis. Visu man ir devis mans Tēvs. Un neviens nepazīst Dēlu kā tikai Tēvs; un neviens nepazīst Tēvu kā tikai Dēls un tas, kuram Dēls gribēs to atklāt. Nāciet pie manis visi, kas strādājat un ciešat grūtības, un Es jūs atspirdzināšu. Ņemiet manu jūgu uz sevis un mācieties no manis, jo Es esmu lēnprātīgs un pazemīgu sirdi, un jūs atradīsiet mieru savai dvēselei. Jo mans jūgs ir maigs, un mana nasta ir viegla.”

Mt 11, 25-30

Jēzus laikabiedriem reliģiskā dzīve bija labi reglamentēta 613 priekšrakstos, no kuriem 365 bija negatīvi, kas aizliedza kaut ko darīt, bet 248 – pozitīvi, kas pavēlēja noteiktu rīcību. Tiem tika arī piedēvēta simboliska nozīme: 365 ir dienu skaits gadā, katru gada dienu ir jāapņemas izvairīties pārkāpt bausli, un 248 – pēc rabīnu tradīcijas tāds ir kaulu skaits cilvēka ķermenī, tas nozīmē, ka ar 248 kauliem cilvēkam jācenšas katru dienu izpildīt priekšrakstītas labas darbības. Tādējādi ticības dzīve pārvēršas smagā jūga vilkšanā, nepārtraukti cenšoties izpildīt priekšrakstus vai izvairoties tos pārkāpt. Vai skrupuloza priekšrakstu izpildīšana atnesa kādam dievišķo sirdsmieru? Pretējs ir kārdinājums atmest visas reliģiskās normas brīvības vārdā, lai dzīvotu brīvi, bez noteikumiem, bez saistībām, pašam nosakot, vadoties pēc savas subjektīvas sajūtas... Ticības dzīve bez noteikumiem, kad mīlestības un brīvības vārdā viss ir atļauts, ir tas pats, kas cilvēka ķermenis bez kauliem.

Jēzus mūs mudina nākt pie Viņa un pieņemt Viņa jūgu. Kas tad īpašs ir Jēzus jūgam? Viņš mums dod kaut ko vairāk par priekšrakstiem un jaunu reliģisku normu sarakstu. Viņš mums dot savu Sirdi: “Nāciet pie Manis” – izvēlieties Mani, iemācieties no Manis, jo “es esmu lēnprātīgs un pazemīgu sirdi”. Aiz reliģiskiem priekšrakstiem jāredz Viņa dievišķā Persona, dzīvas attiecības pirms noteikumiem. Tos, kuri pieņem Viņu ar vienkāršu sirdi, Viņš ievada Tēva noslēpumā, lai mums ir dzīvas dēlu un meitu attiecības ar Viņu. Līdz ar Jēzus klātbūtni dzīves jūgs kļūst viegls. Tādējādi lielāka mūsu iekšējā piepūle nozīmē darīt visu, lai sevi saistītu ar Viņu, un par katru cenu izvairīties no visa, kas aizvaino Mīlestību, kas mūs attālina no Viņa. Balva šajā cīņā ir dievišķs miers, kas pārsniedz visu. Mūsu sirds kļūst spējīga mierināt citus ar to pašu mierinājumu, ko saņemam no Viņa (1 Kor 1, 4). Šīs nedēļas laikā bieži atgriezīsimies pie Jēzus lēnprātīgās un pazemīgās sirds, pateiksimies par miera dāvanu, nesīsim lūgšanā tos, kuri vēl nav guvuši atspirdzinājumu.

Pr. Aleksandrs Stepanovs