Tajā laikā Jēzus sacīja Nikodēmam: “Dievs tā mīlēja pasauli, ka atdeva savu viendzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet iemantotu mūžīgo dzīvi. Jo Dievs sūtīja Dēlu pasaulē, lai Viņš pasauli nevis tiesātu, bet gan lai pasaule caur Viņu tiktu atpestīta. Kas tic Viņam, tas netiek tiesāts. Bet, kas netic, tas jau ir notiesāts, tādēļ ka nav ieticējis Dieva viendzimušā Dēla vārdiem.”

Jņ 3, 16-18

Izsenis dažādas pasaules reliģijas ir centušās izteikt Dieva būtību ar dažādu mītu palīdzību, bet filozofi mēģinājuši izskaidrot Dieva būtību saskaņā ar savu cilvēcisko prātu, apjaušot Dieva noslēpuma dziļumus. Vajadzēja sagaidīt, lai Dieva Dēls mums pastāstītu un parādītu patieso Dieva vaigu, Trīsvienīgo Dievu Tēvu, Dēlu un Svēto Garu, kas mīl un glābj: Dievs tā mīlēja pasauli, ka atdeva savu viendzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet iemantotu mūžīgo dzīvi.”

Īpaša vieta, kur mēs šodien varam smelt no tīra ticības avota un kur ticības gaisma uzaust ticīgā dvēselē, ir dievkalpojums, Svētā Mise. Par to runā sena kristīgās tradīcijas atziņa, kas ir lakoniski formulēta latīņu valodā: “lex orandi, lex credendi” – lūgšanu likums ir ticības likums, citiem vārdiem, lūgšanas saturs ir ticības saturs. Lūgšana virza uz ticības izpratni, jeb liturģija ved pie teoloģijas. Agrīnajā Baznīcā Dieva pieredze un ticības atziņas bija ieslēgtas dievkalpojuma vārdos, kas ievadīja ticīgo Dieva pielūgsmē, kur Dievs sevi atklāj. Pieturoties pie šis gudrības, lūgsimies ar Svētās Trīsvienības svētku dievkalpojuma prefācijas vārdiem:

Jo Tu ar Vienpiedzimušo Dēlu un Svēto Garu esi vienīgais Dievs un vienīgais Valdnieks, nevis kā viena vienīga Persona, bet gan kā vienas būtības Trīsvienība. Jo Tavu godību, ko esi mums atklājis, mēs attiecinām uz Tavu Dēlu un bez izšķirības arī uz Svēto Garu; lai, pielūdzot patieso un mūžīgo Dievu, tiktu atzīta gan katras Personas īpatnība, gan viņu būtības vienība, gan vienlīdzība godībā. Debesīs un virs zemes Tevi pielūdz un slavē.” Noslēguma dziedājuma pamudinājums mūs aicina pievienoties eņģeļu koriem un slavēt: “Arī mēs kopā ar eņģeļu pulkiem Tevi godinām, teikdami tagad un vienmēr: svēts, svēts, svēts ir Kungs, Debespulku Dievs. Debess un zeme ir Tavas godības pilna. Svētīgs, kas nāk Kunga vārdā. Hosanna augstumos.”

Dievs sevi atklāj tam, kas lūdzas, kas ieiet pielūgsmes klusumā. Tieši tāpēc svētais Siluāns iedrošina kristiešus pastāvīgi pieaugt lūgšanu dzīvē: “Lūgšana tiek dota tam, kas lūdzas” (молитва дается молящемуся).

Pr. Aleksandrs Stepanovs