Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Neviens nevar diviem kungiem kalpot. Viņš vai nu vienu ienīdīs un otru mīlēs vai pie viena turēsies un otru panicinās. Jūs nevarat kalpot Dievam un mamonai. 
Tāpēc Es jums saku: nerūpējieties pārāk par savu dzīvību – ko jūs ēdīsiet, ne arī par savu miesu – ar ko jūs apģērbsieties. Vai tad dzīvība nav pārāka par barību un miesa – par apģērbu? Palūkojieties uz debesu putniem – ne tie sēj, ne pļauj, ne savāc šķūņos, bet jūsu Debesu Tēvs tos baro. Vai tad jūs neesat par tiem daudz vērtīgāki?
Un kas no jums ar savām pūlēm var pielikt savam mūžam kaut vienu brīdi? 
Un kāpēc esat noraizējušies apģērba dēļ? Palūkojieties uz lauka lilijām – kā tās aug. Ne tās strādā, ne vērpj. Bet Es jums saku, ka pat Salomons visā savā godībā nebija tā apģērbts kā viena no tām. Ja jau lauka zāli, kas šodien ir, bet rīt tiks iemesta krāsnī, Dievs tā ģērbj, tad vēl jo vairāk jūs, mazticīgie!
Tāpēc neraizējieties, jautādami: “Ko mēs ēdīsim?” vai “Ar ko mēs ģērbsimies?” Jo to visu meklē pagāni. Jūsu Debesu Tēvs zina, ka tas viss jums ir vajadzīgs. Tāpēc meklējiet vispirms Dieva valstību un Viņa taisnību, bet tas viss jums tiks pielikts klāt. 
Neraizējieties pārāk par rītdienu, jo rītdiena pati par sevi gādās. Katrai dienai pietiek savu bēdu.”

Mt 6, 24-34

Jēzus uzrunā sava laikabiedrus, kuri ir sociāli neaizsargāti, nabadzīgi, iekrituši parādos, kuri cīnās par dienišķo maizi un ir pārliecināti – “ja es neizdarīšu, neviens to neizdarīs”. Kaut arī dzīvojam jau citos apstākļos, tāda nostāja nav sveša arī modernā cilvēka garam. Ikdienas rūpes tik lielā mērā var pārņemt cilvēka domas un uzmanību, ka praktiski savu ikdienu viņš dzīvo bez Dieva. Tāpēc arī Svētās Mises laikā, dzirdot aicinājumu “uz augšu sirdis!”, rūpju smaguma nomākts, viņa skatiens paliek piekalts problēmām un otršķirīgām lietām, kā ēdiena kvalitāte, mode, izklaide. 

Tādus cilvēkus Jēzus sauc par “mazticīgajiem”, jo viņi ir noraizējušies par miesīgām lietām, atstājot novārtā gara lietas, pazaudējot paļāvību uz Dievu. Vai šī ir arī mana gara slimība? Jēzus vārdi atbrīvo: “Neraizējieties!” Dieva skatiens ir pievērsts tavai sirdij. Dieva apredzība ir nomodā par savu bērnu vajadzībām. Meklēsim ikdienā Viņa skatienu, kā to dara mazais bērns, kas, izzinot pasauli, skrien prom no vecāka, bet vienmēr pagriežas, sameklējot tēva vai mammas skatienu. Dieva skatienu cilvēks atrod lūgšanā. Ja esi ārkārtīgi aizņemts un ikdienā nav laika lūgties desmit minūtes, lūdzies vismaz divdesmit; un uzsākot vismazākās problēmas risināšanu, pasniedz to savā sirdī Dievam. Ir kāds sakāmvārds: “Dari tā, it kā viss būtu atkarīgs no tevis, bet ceri tā, it kā viss būtu atkarīgs no Dieva. Paveicis darbu, pateicies. Dzīve pateicībā ir pretinde noslēgtai sirdij. Tas, kurš pateicas, zina, ka visu ir saņēmis kā svētību. 

Jēzus aicinājums meklēt “vispirms Dieva valstību un Viņa taisnību” ievirza mūsu skatienu Lielā Gavēņa virzienā. Gavēnis ir laiks, kas mums ir dots, lai savā dzīvē pirmajā plānā mēs izvirzītu būtisko: attiecības ar Dievu un kalpošanu tuvākajam, bet otršķirīgās lietas atbīdītu tur, kur tām jābūt – otrajā plānā. Gavēņa sākumā var sastādīt būtisko un otršķirīgo lietu sarakstu, lai nezaudējam dārgo žēlastību laiku. Kur mēs savu dzīvi Gara iedvesmā pagriezīsim, tajā tā arī attīstīsies vai degradēs, kā to viedi teica sv. Gregors no Nīsas: “Savā ziņā mēs esam paši sev tēvi, tas tiešām tā notiek, kad ar labu sirds un brīvās gribas nostāju veidojam, dzemdinām, dodam dzīvību sev pašiem.”

pr. Aleksandrs