Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Nedomājiet, ka esmu nācis atcelt Likumu vai praviešus! Neesmu nācis atcelt, bet gan izpildīt. Patiesi, Es jums saku: kamēr neizzudīs debess un zeme, no Likuma nezudīs neviens burts, nedz rakstu zīme, iekams viss nebūs noticis. Tādēļ, ja kāds atmetīs kaut vienu vismazāko bausli un tā mācīs ļaudis, tas Debesu valstībā tiks dēvēts par vismazāko, bet, kas tos pildīs un mācīs, tas tiks atzīts par lielu Debesu valstībā. Es jums saku: ja jūsu taisnība nebūs pilnīgāka par Rakstu zinātāju un farizeju taisnību, jūs neieiesiet Debesu valstībā.

Jūs esat dzirdējuši, ka sentēviem ir sacīts: tev nebūs nokaut; kas nokauj, tas ir nododams tiesai. Bet Es jums saku: ikviens, kas dusmojas uz savu brāli, ir nododams tiesai, bet, kas saka savam brālim: “Nelga!” – tas nododams augstajai tiesai, bet, kas saka: “Bezdievi!” – tas sodāms elles ugunīs. Tāpēc, ja tu nes savu dāvanu pie altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi, tad atstāj turpat, altāra priekšā, savu dāvanu un ej, vispirms izlīgsti ar savu brāli un tad nāc upurēt savu dāvanu. Steidzies salabt ar savu pretinieku, kamēr jūs esat vēl ceļā, lai pretinieks tevi nenodotu tiesnesim, bet tiesnesis – kalpotājam, un tevi neiemestu cietumā. Patiesi, Es tev saku: tu neiziesi no turienes, kamēr nebūsi atdevis visu līdz pēdējam grasim.

Jūs esat dzirdējuši, ka ir teikts: tev nebūs laulību pārkāpt. Bet Es jums saku: ikviens, kas skatās uz sievieti, to iekārodams, jau ir pārkāpis laulību savā sirdī.

Ja tava labā acs pavedina tevi uz ļaunu, izrauj to un aizmet projām! Labāk tev zaudēt vienu no locekļiem, nekā visa tava miesa tiktu iemesta ellē. Un, ja tava labā roka pavedina tevi uz ļaunu, nocērt to un aizmet projām! Labāk tev zaudēt vienu no saviem locekļiem, nekā ar visu savu miesu nokļūt ellē.

Ir sacīts: kas atraida savu sievu, lai dod viņai šķiršanās rakstu! Bet Es jums saku: ikviens, kas atraida savu sievu – ja vien tas nav netiklības dēļ –, liek tai pārkāpt laulību, bet, kas šķirteni apprec, tas pārkāpj laulību.

Jūs esat dzirdējuši, ka sentēviem sacīts: tev nebūs nepatiesi zvērēt, bet gan izpildīt savus zvērestus Kungam. Bet Es jums saku: nezvēriet nemaz – ne pie Debesīm, jo tās ir Dieva tronis, ne pie zemes, jo tā ir nolikta zem Viņa kājām, ne pie Jeruzalemes, jo tā ir lielā Karaļa pilsēta.

Nezvēri arī pie savas galvas, jo tu nevari nevienu matu padarīt baltu vai melnu. Lai jūsu runa ir: jā, jā; nē, nē. Kas pāri tam, tas nāk no ļaunā.”

Mt 5, 17-37

Kāda ir manas rīcības mēraukla un likums, pēc kura vados? Baušļi? 

“Bet Es jums saku”, – Jēzus nevēlas būt oriģināls, apstrīdot veco ierasto kārtību, bet vēlas mūs aizvest pie oriģināla, pie Dieva sākotnējās domas par cilvēka taisnīgu rīcību. Viņš brīdina no farizeja slimības – sīksta paštaisnīguma, kas spēj pamatot, attaisnojot jebkuru savu rīcību. “Bet man vajadzēja” – ir farizeja argumentācijas ievadfrāze.

Viņš nevēlas, lai mēs tikai ārēji izskatāmies nevainojami, pieturoties pie baušļa burta, bet grib, lai iedziļināmies sevī, atskāršam savas rīcības motīva īsto sakni, ļaunu iekāri. Kā tas notika ar kādu vecu  sieviņu, kas bija dedzīga Dieva lietās. Viņa sacīja vienam priesterim: “Tēvs, ar mani nav labi: es neredzu savus grēkus..., bet es lūdzu, lai Dievs man tos atklāj”. Garīgie skolotāji šajā sakarā māca: “Pazīt savus grēkus – tas ir glābšanas sākums”. Tās ir pirmās zāles pret “farizeja taisnību”. Dieva vārds izgaismo sirds dziļumus, visas sirds slimības. Dieva vārdu var lasīt arī skaļā balsī, lai tas ieskanas manās ausīs ar visām vibrācijām, un lai es sadzirdu, ka tas mani skubina – “steidzies salabt”, “nocērt to un aizmet projām”... Nekritīsim izmisumā, ja zaudējam sev šajā cīņā katru dienu! Ir jāpacīnās, lai mana rīcība atbilstu Jēzus vārda mērauklai. Citi gāja šo ceļu pirms mums un uzvarēja, tāpēc sv. Augustīns šo cīņu ar sevi nosauca par cīņu par mīlestību, noformulējot Jēzus jauno likumu:  “Mīli un dari, ko gribi”.

pr. Aleksandrs Stepanovs