Tajā laikā Jēzus sacīja saviem mācekļiem: “Kā bija Noasa laikā, tā būs arī ar Cilvēka Dēla atnākšanu. Jo, tāpat kā dienās pirms ūdens plūdiem cilvēki ēda un dzēra, ņēma sievas un gāja pie vīra līdz pat tai dienai, kad Noass iegāja šķirstā, un viņi nesaprata, līdz nāca plūdi un aizrāva visus, – tāpat būs ar Cilvēka Dēla atnākšanu. Tad divi būs tīrumā: vienu paņems, otru atstās; divi mals dzirnavās: vienu paņems, otru atstās.

Tāpēc esiet nomodā, jo jūs nezināt, kurā dienā jūsu Kungs atnāks. Bet ņemiet vērā to: ja namatēvs zinātu, kurā stundā zaglis nāks, viņš noteikti paliktu nomodā un neļautu ielauzties savā namā. Tāpēc esiet arī jūs gatavi, jo Cilvēka Dēls atnāks stundā, kuru jūs nezināt”.

Mt 24, 37-44

Adventa laiku Baznīcas liturģijā sauc par “stipro laiku”. Advents – tas ir modinātāja zvans celties no kūtruma miega. Dievs mūs aicina kāpt “Kunga kalnā” (Is 2, 2). Tas ir aicinājums uz garīgo darbu, nevis bērnu rotaļām. Ir nepieciešams sevi sagatavot uz lielo tikšanos ar Kungu, kas nāk mūs apmeklēt. Sagatavošanās ir nepieciešama visam cilvēkam – gan miesai, gan dvēselei.

Dvēselei ir svarīgi būt nomodā. Dieva Gars modina ilgas dvēselē pēc vienotības ar Dievu. Jēzus mūs aicina būt nomodā. Nomodā ir mednieks, kas nakts vidū vaktē tornī meža zvēru. Nomodā ir saimniece, kas vaktē pienu uz plīts. Nomodā ir laulātais draugs, kas gaida zvanu no mīļa cilvēka. Taču dvēsele ir nomodā, kad tā ir sakopota sevī, pievēršot uzmanību Dievam lūgšanā. Laba grēksūdze Adventa sākumā palīdzēs atvērt sirdi Dievam.

Dieva vārds mūs mudina sagatavoties uz lielo tikšanos arī miesā: “Rūpes par miesu nepārvērtiet kārībās!” (Rom 13, 11–14). Tā ir ilūzija, ja vēlamies būt Dieva draugi, neko neliedzot mūsu miesai. Sv. Avilas Terēze piekodina: “Mūsu miesai piemīt kāds niķis – jo vairāk par to rūpējas, jo vairāk vajadzību tai rodas. Tas ir pārsteidzoši, cik ļoti miesa alkst pēc lutināšanas! Tāpēc, lai cik niecīga būtu vajadzība, miesa to izmanto par aizbildinājumu un tādējādi māna nabaga dvēseli, lai tā nevirzītos uz priekšu”. Tiecoties pēc tikumiem, šajā Adventa laikā meklēsim iespējas “spītēt savai gribai”, tas ir savām iegribām. Satiksim Kungu, pamanot arī citus cilvēkus, lai tuvākmīlestība piedod garšu mazām atteikšanām un lūgšanai.

Uzsākot Adventa ceļojumu, paturēsim prātā tikšanos kalna galā ar Kungu, kurš mūs pavada Svētajā Garā. Tas ir pārsteidzoši, cik Kungs ir priecīgs par mācekļa mazajām uzvarām un cik dāsni Viņš apdāvina ar prieku un sirds mieru tos, kas meklē Viņu!

Pr. Aleksandrs Stepanovs