Tajā laikā, kad daži runāja par svētnīcu, ka tā esot izgreznota ar skaistiem akmeņiem un dāvanām, Jēzus sacīja: “Nāks dienas, kad no tā, ko jūs redzat, nepaliks pāri ne akmens uz akmens, kas netiktu nopostīts.” Bet tie Viņam jautāja, sacīdami: “Mācītāj, kad tas notiks? Un kāda zīme būs, kad tas sāks izpildīties?” Viņš atbildēja: “Pielūkojiet, lai jūs netiktu pievilti, jo daudzi nāks manā vārdā, sacīdami: “Es esmu,” – un: “Laiks ir pienācis. “Tāpēc nesekojiet viņiem! Bet, kad dzirdēsiet par kariem un nemieriem, nebīstieties, jo tam iepriekš jānotiek, tomēr tūlīt beigas nebūs.” Un Viņš tiem sacīja: “Tauta sacelsies pret tautu, un valsts – pret valsti. Un būs stipras zemestrīces un vietām bads un mēris, un šausmīgas parādības, un lielas zīmes pie debesīm. Bet pirms visa tā viņi pacels pret jums savas rokas un jūs vajās, nododot jūs sinagogām un cietumiem. Un jūs mana vārda dēļ tiksiet vilkti ķēniņu un pārvaldnieku priekšā. Bet tas notiks, lai jūs varētu dot liecību. Tāpēc apņemieties savā sirdī, ka jūs iepriekš nedomāsiet, kādā veidā atbildēsiet. Jo Es jums došu valodu un gudrību, kurai visi jūsu pretinieki nespēs runāt pretī, nedz iebilst. Bet jūs nodos pat vecāki un brāļi, un radinieki, un draugi un dažus no jums nonāvēs. Un mana vārda dēļ visi jūs ienīdīs. Tomēr pat mats nepazudīs no jūsu galvas. Savā pacietībā jūs iemantosiet savu dvēseli.

Lk 21, 5–19

Šķiet, ka šis evaņģēlija fragments apraksta to, kas notiek šodien: zemestrīces, kari, izdemolētas mājas un baznīcas, vardarbība un vajāšanas. Nekas nav palicis stabils, viss ir nedrošs, cilvēki, sabiedrība, sociālās struktūras palikušas “šķidras”. Šī nedrošība paralizē. Kas paliek, kam ir vērtība dzīvē? Uz ko paļauties, kur balstīt savu cerību?

Dieva Vārds šodien runā par pēdējiem laikiem. Pēdējie laiki Bībeles valodā ir laiki, kad Dievs nāks izpildīt visus savus apsolījumus un valdīt, tāpēc daba līksmo “Lai šalc jūra un viss, kas to piepilda, / pasaule un tie, kas to apdzīvo! / Upes lai plaukšķina rokām, / reizē lai līksmojas kalni Kunga vaiga priekšā, / jo Viņš nāk, lai tiesātu zemi. / Pasauli Viņš tiesās pēc taisnības / un tautas – pēc patiesības” (Ps 98). Kopš Jēzus atnākšanas, Viņa nāves un augšāmcelšanās mēs dzīvojam pēdējos laikos, kad ir atvērta Dieva žēlsirdības sirds.

Jēzus aicina nebaidīties, bet paļauties, jo Viņš ir ar mums katru dienu līdz pat pasaules beigām. Vienīgais, ko Viņš no mums prasa, ir – pastāvēt ticībā un paļauties. Lai šī drošā cerība uz Viņu mūs mudina nedzīvot baiļu paralizētiem un ierāvušamies sevī. Pārbaudījumi, kuriem ejam cauri, ir vienreizēja iespēja parādīt savu mīlestību un cerību uz Dievu. Laiks skrien ātri, nekavēsimies darīt labu.

Pr. Aleksandrs Stepanovs