Tajās dienās Marija cēlās un steigšus aizgāja kalnos uz kādu pilsētu Jūdas novadā. Iegājusi Zaharija namā, viņa sveicināja Elizabeti. Un notika tā, ka, Elizabetei dzirdot Marijas sveicienu, priecīgi sakustējās bērniņš viņas miesās. Un Elizabeti piepildīja Svētais Gars, un viņa skaļā balsī iesaucās un sacīja: “Tu esi svētīta starp sievietēm, un svētīts ir tavas miesas auglis! Un no kurienes man tas, ka mana Kunga Māte nāk pie manis? Jo, lūk, tiklīdz tava sveiciena balss atskanēja manās ausīs, bērniņš līksmībā sakustējās manās miesās. Un svētīga ir tā, kas ieticēja, ka piepildīsies tas, ko Kungs viņai ir sacījis. Lk 1, 39–45

Šodien Evaņģēlijs mums vēsta par divām sievietēm, par viņu satikšanās prieku. Un vai varēja būt citādāk, ja abas dzirdēja un pieņēma Dieva aicinājumu? Cik svarīgi cilvēkiem ir dalīties tajā, ko Dievs dara viņu dvēselēs! Elizabete Labo vēsti dzirdēja no sava vīra Zaharija. Marijai Dieva gribu pasludināja eņģelis Gabriels. Sirdī uzņemtais Dieva Vārds radīja dzīvību vecās un neauglīgās Elizabetes klēpī, kura vairs nevarēja ieņemt bērnu, un jaunavīgajā Marijas klēpī, kura vēl nevarēja ieņemt bērnu. Dievs pārsteidz!

Bet kā tas ir, kad Dievs uzrunā un aicina? Kas notiek cilvēka sirdī, kad viņš uzņem Dieva Vārdu? Svētais Ambrozijs par to rakstīja: “Svētīga esi tu, kas ieticēji, teica Elizabete (sal. Lk 1,45). Bet svētīgi esat arī jūs, kas esat dzirdējuši un ieticējuši: katra dvēsele, kas tic, ieņem un dzemdē Dieva Vārdu un atpazīst Viņa darbus”.

Šajā nedēļā, kad Kristus Dzimšanas svētki ir pavisam tuvu, atslēgsimies no ziņām, kas nāk no pasaules, un pievērsīsim uzmanību Dieva darbiem, apdomāsim un apbrīnosim Dieva Dēla cilvēktapšanas noslēpumu: “Vārds kļuva miesa un dzīvoja starp mums” (1, 14).