Ķeizara Tibērija valdīšanas piecpadsmitajā gadā, kad Poncijs Pilāts pārvaldīja Jūdeju, bet Hērods bija tetrarhs Galilejā, viņa brālis Filips – Iturejā un Trahonitīdas apgabalā, bet Lizānijs – tetrarhs Abilēnā, augsto priesteru Annas un Kaifas laikā, Dieva vārds nāca pār Jāni, Zaharija dēlu, tuksnesī.

Un viņš apstaigāja visu Piejordānas apgabalu, sludinādams grēku nožēlas kristību grēku piedošanai, kā rakstīts pravieša Isaja runu grāmatā: “Saucēja balss tuksnesī: gatavojiet Kunga ceļu, dariet taisnas Viņa takas! Katra ieleja lai piepildās, katrs kalns un paugurs lai kļūst zemāks; kas līks, tam jātop taisnam, un, kas nelīdzens, – par līdzenu ceļu. Un ikkatra miesa redzēs Dieva pestīšanu.

Lk 3, 1–6

Dieva Vārds maina dzīvi

Nekas cilvēku tā nemierina kā stabilitāte, kurai ir tieksme pāraugt stagnācijā. Viss ir zināms un neko negribas mainīt. Pārfrāzējot Evaņģēliju, var teikt: Krievijas prezidenta Putina valdīšanas piecpadsmitajā gadā, ASV prezidenta Obamas sestajā gadā, kad Straujuma pārvaldīja Latviju, augsto priesteru Stankeviča, Vanaga un Aleksandra laikā, kad tu dzīvo, strādā vai mācies tur un tur... Tātad, kad visas vietas stabili ir aizņemtas, kad viss ir zināms un aprēķināts, nāk dzīvais Dieva Vārds, kas mudina mainīties un atgriezties. Pāvests Benedikts XVI sacīja: “Kunga ceļi nav ērti, bet mēs esam radīti nevis ērtībām, bet gan lielām lietām”.

Šis aicinājums atgriezties, kas grieķu valodā burtiski nozīmē ʻmainīt domāšanuʼ, izriet ne tik daudz no sirdsapziņas pārmetumiem, kā no Kunga atnākšanas tuvuma. Tavas dvēseles nelīdzenumiem, grēkiem un aizvainojumiem, jākļūst par taisnu mīlestības ceļu, lai pieaugtu labajā. Neatliec grēksūdzi, nojauc grēku paugurus. Negaidi, kad otrs nāks pie tevis runāt par jūsu konfliktiem, lai izlīdzinātu aizvainojuma ielejas. Sper pirmo soli, mācoties no Dieva, kurš pirmais mīlēja (1 Jņ 4, 10). Ja šobrīd saruna nav iespējama, lūdz no visas sirds, lai Kungs paver ceļu. Laiks steidzina. Tev ir jāredz, kā Dieva pestīšana ienāk tavā dzīvē.