/pr. Aleksandrs Stepanovs/

Kristus Miesas un Asins svētkus Katoliskajai Baznīcai pēc mūsu Kunga gribas un iedvesmas uzdāvināja pāvests Urbāns IV, kas 1263. gada Bolsēnas euharistiskā brīnuma iespaidā pēc gada iedibināja Vissvētākā Sakramenta svētku oktāvu, tas ir, astoņu dienu svinības, kas iesākās pirmajā ceturtdienā pēc Vasarsvētku oktāvas (neizskaidrojamu iemeslu dēļ pēc Vatikāna II koncila Svētajam Garam veltītā oktāva tika atcelta) līdz nākamai ceturtdienai. Dekrētā Transiturus pāvests uzsvēra, ka katoļiem ir nepieciešams arvien apzināties Kristus reālo klātbūtni Vissvētākajā Sakramentā, jo “tas ir maigais iedibinājums, vissvētākais un glābjošais, kurā mēs atjaunojamies pateicībā par mūsu pestīšanu, novēršamies no ļaunuma, iesakņojamies labajā, progresējam tikumos un žēlastības iegūšanā, mūs mierina paša Pestītāja reālā klātbūtne, jo šajā Kristus sakramentālajā piemiņā Viņš atrodas mūsu vidū īpašā veidā, bet patiesajā būtībā.” 

Svētku izsludināšanu katoliskajā Baznīcā sagatavoja beļģu mistiķe svētā Juliana no Kornilonas, kurai Kristus prasīja darīt visu, lai tiktu iedibināti Vissvētā Sakramenta svētki, tādējādi atjaunojot kristiešu ticību un gandarot par grēkiem, kas darīti pret Jēzu Euharistijā. Viņa panāca, ka pirmo reizi svētki tika svinēti Ljēžā 1247. gadā.

*****

Mēs, ticīgie laji, ik dienas sastopamies ar neskaitāmiem pārkāpumiem pret mūsu Kungu Jēzu Kristu, patiesi klātesošo Vissvētākajā Sakramentā. Šobrīd tik daudzās zemēs ticīgie ir spiesti saņemt Svēto Komūniju uz rokas. Tā ir nepamatota prasība Baznīcas praksē un ir noziegums pret mūsu Kunga Jēzus Kristus dievišķību un Svētās Mātes Baznīcas universālajām normām.

Gads veltīts Dievam!

Kopā ar Sv. Jāni Kristītāju gatavot Kungam ceļu.

Kopā ar Sv. Francisku labāk pazīt Dievu un sevi.

Varat ironizēt, smieties vai pat uzskatīt šeit rakstīto par pierādījumu tam, cik ļoti reliģija un reliģiozitāte kaitē smadzenēm. Tā mēdz būt, bet man no tā nav bail.