Otrdiena, 01 Augusts 2017 20:31 Publicēts Sleja 2

“Melnajai leģenda” par katoļu inkvizīcijas noziegumiem ir maz kopīga ar vēsturiskiem faktiem. Paturēsim prātā, ka Katoļu Baznīcai ir daudz ienaidnieku, kuriem ir tieksme kaut ko izdomāt vai vismaz pārspīlēt. Leģenda par inkvizīciju iespaidīgi iedarbojas uz iztēli. Līdz ar to filmas vai literatūru par šo tematu ir viegli pārdot. Turklāt katoļiem piemīt tendence “pagriezt otro vaigu”, savukārt protestanti bieži meklē iespēju pamatot, kāpēc Katoļu Baznīca “nav īsta”. Nerunāsim šeit par Kalvina režīma upuriem Šveicē vai traģisko katoļu likteni Anglijā karaļa Henrika VIII laikos, kaut gan toreiz bojā gājušo bija daudz vairāk, nekā inkvizīcijas gadījumā. Nav runa par aprēķiniem, kurš nogalinājis vairāk cilvēku. Tomēr būtu vērts apzināties, ka vēsturē nekas nav balts vai melns.

Otrdiena, 04 Aprīlis 2017 08:59 Publicēts Sleja 1

Apustuļu darbu grāmatas 11.nodaļā ir teikts, ka tieši Antiohijā Jēzus mācekļi pirmo reizi tika nosaukti par „kristiešiem”. Tradīcija liecina, ka tieši Pēteris bija Antiohijas Baznīcas dibinātājs – to var secināt arī turpinot lasīt Apustuļu darbus, kas ne tikai apraksta Pētera un Barnabas ierašanos šajā Turcijas pilsētā, bet arī viņu sludināšanu tajā.

Otrdiena, 07 Marts 2017 09:34 Publicēts Sleja 2

Mūkiem, kuri dzīvo mazajā Ciānas Svētās Marijas (Saint Mary of Zion) baznīcā – arī plašāk pazīstama kā „Derības šķirsta kapella” – Etiopijas pilsētā Aksumā, ir aiziegts pamest kapellas apkārtni. Viņi nedrīkst pamest novārtā sev uzticēto uzdevumu: līdz pat savai nāvei viņiem vajag pieskatīt „Tabot” – kā Etiopijā ir pazīstamas Derības plāksnes. Tēvs Gebre Meskels, kurš pašlaik ir 56 gadus vecs, šo darbu veic jau 30 gadus.

Ceturtdiena, 15 Decembris 2016 09:50 Publicēts Sleja 2

Viena no visizturīgākajām mistifikācijām, kas skar cilvēces vēsturi, ir priekšstats par tumšajiem Viduslaikiem un progresīvo Apgaismības laikmetu. Tiesa, tieši Apgaismības pārstāvji bija tie, kas aktīvi papūlējušies, lai sabiedrības apziņā nostiprinātu leģendu par briesmīgajiem Viduslaikiem. 

18.gadsimta elitei nelikās būtisks fakts, ka tieši Viduslaiki deva Eiropai universitātes, slimnīcas, tiesu sistēmu, kas bija veidota pēc Romas tiesu prakses pārauga, kā arī sekmēja filozofijas attīstību, ievērojot Antīko tradīciju ar Platonu un Aristoteli priekšgalā. Viduslaiki ar vieglu roku tika pasludināti par tumsas un vardarbības periodu.