Dārgie Civitas lasītāji! 25. martā Pasludināšanas svētkos, sekojot Ukrainas bīskapu lūgumam, pāvests Francisks veltīja Dievmātei Krieviju un Ukrainu. Ko sagaidīt no šis konsekrācijas? Vai tā pati par sevi var atnest mieru un izglābt pasauli no katastrofas vai ir nepieciešams izpildīt arī kādus citus nosacījumus? Kādi ir šie Dievmātes nosacījumi? Piedāvājam jūsu pārdomām Hulio Horedo (Julio Joredo) rakstu, kurš publicēts Famiglia Tradizione Proprietà mājaslapā. 

Saskaņā ar Franciska teikto 25. marta homīlijā, konsekrācija nav maģisks līdzeklis, bet "garīga darbība", kas prasa cilvēku atgriešanos, tāpēc ar ticības pārliecību pievienojamies šai konsekrācijai - cerībā, ka neskatoties uz Franciska pontifikāta neskaitāmajām pretrunām un divdomībām, Dievs izmantos visnederīgākos instrumentus (līdzīgi kā Viņš izmantoja Rahabi (sk. Jozuas grāmatu 6 :25)), lai savienotu debesis un zemi, nesot pestīšanu. Pievienojam savas sirdis un lūgšanas šai konsekrācijai, cerot, ka Dievs to pieņems, un ka Krievijai un Ukrainai kļūstot par Dievmātes īpašumu, tās atgriezīsies un sekmēs garīgo pavērsienu pasaulē. 

*****