„Esmu katolis! Lai dzīvo Kristus Karalis!”

Otrdiena, 21 Novembris 2017 12:19

/Marks Jermaks/

„Esmu katolis! Lai dzīvo Kristus Karalis!” tie ir deviņpadsmitgadīgā Rafaela Ljuka Garina (Rafael Llucha Garina) pēdēja vārdi un reizē vienīgais nāves iemesls. Viņš ir viens no daudziem mocekļiem, kuri upurēja savu dzīvību par Kristu 1930. gados Baznīcas vajāšanu laikā Spānijā. 

11. novembrī Madridē notika 60 spāņu mocekļu beatifikācija. Marksistu režīms 1936.-1937. gadā piesprieda viņiem nāvessodu tikai tāpēc vien, ka viņi bija katoļi. Jauno svētīgo vidū ir 21 garīdznieks un lajs no kongregācijām un kustībām, kas bija saistītas ar sv.Vincenta de Pola vārdu. Šie ticīgie pieņēma mocekļa nāvi Barselonas, Valensijas, Kartāgas un Geronas diecēzēs. Savukārt 39 cilvēki kļuva par mocekļiem Madrides diecēzē. 

Beatifikācijas ceremoniju Spānijas galvaspilsētā vadījis Kanonizācijas lietu kongregācijas prefekts, kardināls Angelo Amato. „Šķiet, visi esam aicināti mācīties un sekot līdzi mocekļiem,” sacīja kardināls, uzsverot svētīgo ticības, cerības un drosmes piemēru. „Tāpat esam aicināti lūgties arī par viņu bendēm, upurējot mūsu dārgās piedošanas dāvanu, tāpat kā to darījuši svētīgie mocekļi,” paziņoja kongregācijas prefekts. 

„No vienas puses šis ir kristīga varonīguma piemērs, bet no otras – nepamatota naida piemērs pret neaizsargātiem un nevainīgiem ļaudīm. Nevaram un nedrīkstam to aizmirst, lai šis naida vilnis starp brāļiem vairs nekad neatkārtotos,” viņš aicināja. 

Kāda marksistu nogalinātā priestera māte dēla mirstīgo atlieku identifikācijas brīdī, paudusi, ka vēlētos zināt, kurš tieši nogalināja viņas dēlu, lai varētu šim cilvēkam piedot. Pēc kardināla Amato teiktā, „šī beatifikācija ir pamudinājums pavairot labā spēku, kas uzvar ļauno.” 

1936. gadā pēc vēlēšanām, kuru rezultātā varu pārņēma Tautas Fronte (sociālistu, komunistu un anarhistu koalīcija), Spānijā izcēlās pilsoņu karš. Kaut gan sākotnēji Baznīca saglabāja neitralitāti, tā tika pakļauta nežēlīgām vajāšanām. Republikāņu mērķis bija nevis tikai apkarot monarhiju, bet arī pilnībā iznīcināt kristietību valstī. Sarkanā propaganda attēloja Baznīcu un garīdzniekus kā korumpētus un tautai naidīgus. Represijās pret ticīgajiem aktīvi piedalījās gan vietējie komunisti, gan kaujinieki, kuri iebrauca Spānijā no PSRS, gan antikristīgās organizācijas, piemēram, masonērija. 

Republikāņu politikas iespaidā visā valsts teritorijā tika aizliegtas jebkādas reliģiskas prakses. Dievnamus sarkanie centās sagraut vai arī pārbūvēt par veikaliem un garāžām. Terora laikā Spānijā tika nogalināti 13 bīskapi, 4184 priesteri un semināristi, 2365 klosterbrāļi, 283 klostermāsas, kā arī tūkstošiem ticīgu laju. Daudzi katoļi tika arestēti un pakļauti spīdzināšanai. Valstī tika veikta priesteru un klostermāsu apbedījuma vietu profanēšana. Tāpat republikāņi centās likvidēt jebkādus reliģiska rakstura attēlus kapos un publiskās vietās, t.sk. iznīcinot mākslas darbus, Baznīcas arhīvus, muzejus un bibliotēkas. 

 

Publicitātes foto

Priestera komentārs

Jēzus, pagriezies atpakaļ un redzēdams viņus sekojam, tiem jautāja: “Ko jūs meklējat?” Jņ 1, 35-42

Jaunākie raksti