Otrdiena, 08 Marts 2016 08:51 Publicēts Sleja 2

Ik pa laikam dzirdam iespaidīgus stāstus par sabiedrībā populāru cilvēku atgriešanos pie ticības, un katrs no tiem skar sirdi īpašā veidā. Šis ir stāsts par alternatīvo subkultūru – ne vienmēr vairuma sabiedrības saprastu vai atbalstītu, bet kuras pārstāvji drosmīgi atļaujas meklēt savu neparasto identitāti, un, kā zināms, tie, kas meklē – atrod. Uzdrošināšos apgalvot, ka arī Kristus bija alternatīvs – sava laika reliģisko līderu neatzīts un nesaprasts līdz pat naidam. Pārgalvīgs – pārkāpjot sabiedrībā noteiktās normas un stereotipus. Mēģināsim palūkoties uz šo Dieva alternatīvo pusi, ticot, ka Viņš darbojas daudz radošāk un neparastāk, kā cilvēks var iedomāties.

Piektdiena, 19 Februāris 2016 09:33 Publicēts Sleja 3

/Daiga Kaša/

Amerikāņu rakstnieks, modernisma dižgars Viljams Folkners (William Faulkner, 1897-1962) 1949.gadā saņēma Nobela prēmiju literatūrā. Viņš noturēja pateicības runu Nobela banketā 1950.gada 10.decembrī Stokholmā. Lasot runas kopiju, es pārsteigta secinu, ka vairāk, kā pirms pusgadsimta paustais rakstnieka vēstījums, kurš izskanēja ārkārtīgi sāpīgā vēsturiskajā kontekstā, ir vēl jo aktuālāks mūsdienās. Folkners šeit konkrēti uzrunā rakstniekus un dzejniekus, taču, manuprāt, viņa teiktais attiecināms uz māksliniekiem kopumā, jo mākslas jēdziskuma meklējumi, kurus viņš piemin, pavada ikviena laikmeta radošo profesiju pārstāvjus. Šķiet, šie meklējumi nekad nav bijuši tik akūti sakāpināti, kā mūsdienās. Modernajā kontekstā šeit varētu būt runa arī par masu mēdijiem, par kino. Esmu māksliniece, un šī runa mani iedvesmo. Es ticu – tā iedvesmos arī jūs. Piedāvāju jums Viljama Folknera pateicības runas tulkojumu latviešu valodā.

Otrdiena, 26 Janvāris 2016 11:41 Publicēts Sleja 3

/Marks Jermaks/

Natuca Evolo (Natuzza Evolo) bija vienkārša lauku sieviete, sieva, mamma un vecmamma. Tomēr tieši viņu Dievs apdāvināja ar īpašām žēlastībām, t.sk. stigmātiem, bilokācijas spējām un mistiskām vīzijām.

Pirmdiena, 04 Janvāris 2016 10:22 Publicēts Sleja 2

Kas cilvēku padara patiesi laimīgu? Kas dzīvei piešķir vērtību?

Vai tā ir nauda? Slava? Popularitāte? Veiksmīga karjera?

Visi zina atbildi uz šo jautājumu, pat ja dažkārt mēs dzīvojam tā, it kā to nezinātu. Visas šīs lietas ir īslaicīgas. Ir tikai viena lieta – precīzāk sakot, viena Persona, - kas var mūs padarīt patiesi laimīgus. Tas ir mūsu Kungs Jēzus Kristus.    

Priestera komentārs

“Es gribu. Topi tīrs!” Spitālība tūlīt izzuda un cilvēks kļuva tīrs. Mk 1, 40-45

Jaunākie raksti