Objekti filtrēti pēc datums: Augusts 2017
Trešdiena, 30 Augusts 2017 09:01 Publicēts Sleja 3

Tolaik biju ārpuskonfesiju baznīcas mācītājs. Kaut kas nelika man mieru un "nelaida vaļā". Šī notikuma iespaidā sākās ceļš, kurā beigās soli pa solim nonācu līdz vienotībai ar Katoļu Baznīcu.

Pirmdiena, 28 Augusts 2017 11:04 Publicēts Sleja 2

Lūgšana nav veids, kā „piespiest” Dievu izpildīt mūsu gribu. Kristietim jāpatur prātā, ka laba lūgšana pirmām kārtām izmaina viņu pašu. Arī harismātiskas aizlūgšanas dalībniekiem būtu jāizturas pret notiekošo piesardzīgi un ar veselo saprātu, intervijā skaidro dogmatiskas teoloģijas doktors pr. Gregors Stšelčiks (Grzegorz Strzelczyk): Kristietība nesniedz vieglus risinājumus. Tā sludina, ka nepastāv neviens veids, kā kontrolēt realitāti. Mēs ticam – un šī ir mūsu reliģijas fundamentālā pārliecība – ka brīvības Dievs ļāvis mums pašiem par sevi lemt. Vienlaikus arī Viņš neļauj ar Sevi manipulēt.

Trešdiena, 23 Augusts 2017 08:21 Publicēts Sleja 3

Otrdien: „Vai dzirdēji? Kārļa māte aizbēgusi ar citu vīrieti!” Trešdien: „Tomēr nē, viņa uz nedēļu aizbraukusi pie slimā brāļa.” Ceturtdien: „Bet viņiem tur tāpat neiet īpaši labi!”

Pirmdiena, 21 Augusts 2017 09:32 Publicēts Sleja 1

„Ja jau visur, kur rodas un veidojas dzīvība, to sargā mīlošā mātes sirds, kādēļ lai ticības dzīvē, pārdabiskā dzīvē, žēlastības dzīvē, Dieva dzīvē mūsos nevarētu sajust mātišķas sirds siltumu? Kādēļ lai mēs nevarētu saņemt šo dzīvi no Dieva caur garīgo Māti?

Svētdiena, 13 Augusts 2017 09:06 Publicēts Sleja 2

Jēzus Mātes Marijas kā Dievmātes godināšana vēsturiski kļuvusi par vienu no klupšanas akmeņiem attiecībās starp dažādiem kristietības virzieniem. Ja protestantismā Marija ir tikai sieviete, kura piedzemdēja Pestītāju, tad katolicismā un pareizticībā Viņas loma atpestīšanas stāstā ir nesalīdzināmi lielāka. Arī šajās augusta dienās, kad Aglonas bazilikā tikko noslēgušas Dievmātes Debesīs Uzņemšanas svinības, daudzi novērotāji uzdod to pašu jautājumu: kāpēc Marija?

Svētdiena, 13 Augusts 2017 09:01 Publicēts Sleja 3

Gatavojoties izlīgšanas sakramentam, pats grūtākais nosacījums bieži mēdz būt grēku nožēla. Skaidrs, ka atzīt un nožēlot savus grēkus nav viegli. Katrā ziņā modernā kultūra mēģina mūs pārliecināt, ka esam paši ģeniālākie un par visu varam lemt pēc pašu ieskatiem. 

Nākamā problēma ir dzīves tempa paātrināšanās, kā rezultātā mums trūkst laika apstāties un pārdomāt savu stāvokli. Grūtības izraisa „īstermiņa mērķu kultūra”. Esi atpūties citā kontinentā? Tagad krāj naudu tālākiem braucieniem! Iegādājies automašīnu? Sāc veidot uzkrājumus labākam, mūsdienīgākam auto! Konkrēta cilvēka dzīves perspektīva koncentrējas uz šādiem mērķiem, zaudējot kopējo ainu, neuztverot dzīvi kā vienotu veselumu. Tāpat zūd priekšstats par tieksmi pēc pārdabiska mērķa un labuma. 

Šīs domāšanas shēmas galu galā apgrūtina mūsu spēju apzināties savus grēkus un tos nožēlot. Tālāk pievērsīsimies dažiem maldīgiem priekšstatiem.

Sestdiena, 05 Augusts 2017 08:06 Publicēts Sleja 1

Pāvesta un bīskapu uzdevums ir uzturēt ticību un nodot to tālāk, tomēr nevienam nav varas pārskatīt Kristus mācību saskaņā ar „laika prasībām”. Par to intervijā poļu žurnālam „Wpis” runā kardināls Gerhards Millers (Gerhard Müller), nu jau bijušais Ticības Mācības kongregācijas vadītājs. Kardināls Millers šajā amatā tika iecelts 2012. gadā pēc pāvesta Benedikta XVI rīkojuma. Savukārt šogad viņš atstāja amatu sakarā ar pilnvaru termiņa beigām. Par jauno kongregācijas vadītāju pāvests Francisks nominēja spāņu jezuītu, arhibīskapu Luisu Ladaria.

Otrdiena, 01 Augusts 2017 20:31 Publicēts Sleja 2

“Melnajai leģenda” par katoļu inkvizīcijas noziegumiem ir maz kopīga ar vēsturiskiem faktiem. Paturēsim prātā, ka Katoļu Baznīcai ir daudz ienaidnieku, kuriem ir tieksme kaut ko izdomāt vai vismaz pārspīlēt. Leģenda par inkvizīciju iespaidīgi iedarbojas uz iztēli. Līdz ar to filmas vai literatūru par šo tematu ir viegli pārdot. Turklāt katoļiem piemīt tendence “pagriezt otro vaigu”, savukārt protestanti bieži meklē iespēju pamatot, kāpēc Katoļu Baznīca “nav īsta”. Nerunāsim šeit par Kalvina režīma upuriem Šveicē vai traģisko katoļu likteni Anglijā karaļa Henrika VIII laikos, kaut gan toreiz bojā gājušo bija daudz vairāk, nekā inkvizīcijas gadījumā. Nav runa par aprēķiniem, kurš nogalinājis vairāk cilvēku. Tomēr būtu vērts apzināties, ka vēsturē nekas nav balts vai melns.

Priestera komentārs

“Es gribu. Topi tīrs!” Spitālība tūlīt izzuda un cilvēks kļuva tīrs. Mk 1, 40-45

Jaunākie raksti