Nesaskaņas lielajā farmācijā. Kavēšanās un neveiksmes: atmaskots “svētās” vakcīnas blefs

Sestdiena, 27 Februāris 2021 19:34

/Paolo Gulisano/ Dati par postošām blaknēm, kritiska tirgus analītika, publikācijas, kas apšauba dažādu vakcīnu patieso efektivitāti: ir acīmredzams, ka mūs sagaida komerciāls karš starp ražotājiem un starp Eiropas un nacionāla līmeņa institūcijām. Pastēra institūta (Pasteur Institute) un Merka (Merck Group) izstāšanās, šaubas par AstraZeneca pretvielas efektivitāti, Sanofi kavēšanās un Pfizer pārkāpumi: ir jāatzīst, ka sabiedriskais viedoklis ir ticis maldināts. Vienīgi bīskapi joprojām “akli” visam tic.

Mēnešiem ilgi  vakcīnas tika daudzinātas kā pandēmijas problēmas risinājums, kā vienīgais risinājums. Laika gaitā, sekojot paziņojumiem par dažādu produktu drīzu parādīšanos, ticība vakcīnas kultam ir pāraugusi jebkuras robežas - ticība, kas nepieļauj iebildumus un skepsi, tādā pakāpē, ka draud ar sankcijām un sodiem tiem, kas uzdrošinās apšaubīti farmaceitiska produkta glābjošo lomu.

Tomēr tagad, līdz ar pirmajiem datiem par postošām blakusparādībām, pirmo tirgus analītiku un pirmajām zinātniskajām publikācijām, kas apšauba dažādu produktu efektivitāti, kļūst acīmredzams, ka mēs piedzīvosim reālu tirdzniecības karu starp ražotājiem un starp Eiropas un nacionāla līmeņa institūcijām.

Šķiet, ka vienīgie, kas joprojām bez nosacījumiem vakcīnām tic, ir Katoliskās Baznīcas bīskapi, kas turpina tās atbalstīt un pasniegt kā ētisku izvēli, kuru cilvēkiem ir nepieciešams veikt. Katoļu vidē pastāv vēstījums, kas vakcīnas uzlūko kā varenu zinātnisku pūļu rezultātu, kā zinātnieku un filantropisku ziedotāju sadarbību centienos glābt cilvēci. 

Nekas nav tālāk no patiesības. Ir sen zināms, ka vakcīnu sacīkstes allaž ir bijusi sīva cīņa par iespēju gūt milzu peļņu. Piesardzīgu un līdzsvarotu zinātnieku balsis ir turpinājušas atgādināt, ka vakcīnas izstrādei ir nepieciešami 5–6 gadi, nevis daži mēneši, taču vakcinētāju fronte šos brīdinājumus vienmēr ir kategoriski noraidījusi.

Mēs redzam, ka vairāki uzņēmumi viens otru diskreditē, un prestiži pētniecības institūti izstājas no cīņas pret tik specifisku vīrusu kā Covid-19. Šis ir RNS vīruss, kas nepārtraukti mutē un pieder patogēnu ģintij – koronavīrusiem - pret kuriem vakcīna nekad iepriekš nav tikusi ražota.

Francijas vadošais izpētes institūts - Pastēra institūts (Pasteur institute) - paziņoja, ka apturēs savu galveno anti-Covid vakcīnas izveides projektu, kas veikts sadarbībā ar Amerikas farmācijas gigantu Merk (Merck Group), jo pirmajos klīniskajos  pētījumos izrādījās, ka vakcīna “nav nepietiekami efektīva”. Paziņojumā teikts, ka ievadot cilvēkiem “vakcīnai bija laba panesamība, tomēr tās radītā imūnā reakcija bija zemāka par to, kas novērota cilvēkiem, kuri atveseļojušies pēc dabiskas infekcijas, kā arī par to, kas novērota pie autorizētajām vakcīnām pret Covid-19”, teikts ziņojumā. 

Tad lūk, kamēr Pastēra institūts velta laiku padziļinātiem pētījumiem un atturas no sacīkstes par katru cenu laist tirgū vakcīnu, pieaug šaubas par esošajām vakcīnām. Lasiet šeit Pastēra institūta paziņojumu

Paredzams, ka tuvāko dienu laikā Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) noslēgs Lielbritānijas un Zviedrijas uzņēmuma AstraZeneca apstiprināšanas procesu, bet tikmēr Vācijā ir parādījušās publikācijas, kas apgalvo, ka cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, vakcīnas efektivitāte nebūs augstāka par 8%. Ņemot vērā, ka vidējais mirušo vecums Rietumeiropā ir 80 gadi, un tai būtu jābūt visvairāk aizsargātajai iedzīvotāju daļai, rodas jautājums, vai šī produkta izmaksu un ieguvuma attiecība nav pilnīgi negatīva. 

Vācu eksperti ir izteikuši bažas par vakcīnas testēšanas veidu, jo klīniskajos pētījumos trūkst vecāka gadagājuma dalībnieku, tāpat viņi norāda, ka EMA ir lūgusi AstraZeneca sniegt papildu datus, kas pašlaik nav pieejami. Ja izrādītos, ka AstraZeneca vakcīnu nevar dot tiem, kas vecāki par 65 gadiem, tad tam būtu milzīgs iespaids uz vakcinācijas plāniem visā Eiropā. Mums būtu vakcīna “jauniešiem”, kuru vidū mirstības rādītāji ir bezgala zemi, un tai būtu maza jēga epidēmijas izskaušanā.

Bez tā visa arī jautājums par līgumiem: mēs redzam, ka Pfizer nepilda līgumsaistības. Vai nu Pfizer ir pieļāvuši kļūdu aprēķinos, kas pati par sevi būtu ļoti nopietna problēma, vai arī ir blefojuši un sagrābuši milzīgu tirgus daļu bez gatava produkta un bez piegādes plāna. Pasaules Ekonomikas forumā Davosā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena norāja vakcīnu ražotājus, atgādinot, ka viņiem “jāievēro piegādes termiņi”.

Faktiski, Eiropai ar farmācijas uzņēmumiem vajadzēja noslēgt līgumus, kas neatbrīvotu tos no pienākuma kompensēt vakcīnu nodarītos kaitējumus. Pilnvaras, ko sākotnēji saņēma Pfizer un Moderna, turpmāk attiecībā uz topošajiem un nākamajiem produktiem tiks pārskatītas - sākot ar AstraZeneca, kam Brisele prasa no līguma izņemt slepenības klauzulu. 

Lielbritānijā dažiem ir aizdomas, ka pēkšņā morālā stingrība, kas pieprasīta līgumsaistībās, ir skaidrojama ar to, ka šī ir britu kompānija, un tādēļ - pēc Brexit – tas varētu būt Eiropas Savienības atriebības solis. Visbeidzot, viena no daudzsološākajām vakcīnām, kas joprojām ir izstrādes stadijā, ir Francijas giganta Sanofi vakcīna (Sanofi ir tā pati kompānija, kas ražo hidroksihlorohinīnu). Tās sagatavošana kavējas, un tā nebūs pieejama agrāk kā rudenī. 

Žēl, jo Sanofi būs tradicionāla vakcīna, nevis gēnu terapija, kas izmanto mRNS. Tā būs drošāka un arī ētiskāka, jo tās izstrādē (Sanofi un GSK Protein Sciences) nav izmantotas cilvēka embrija šūnas. Īsāk sakot, par spīti ilūzijai, ka zinātnieku aprindās tiek veikts vērienīgs kolektīvs darbs, vakcīnu sacīkstes konkurenti neskopojas ar savstarpējiem sitieniem zem jostasvietas. Jācer, ka sabiedrība kādā brīdī sapratīs, ka tā ir tikusi stipri maldināta, un ka labākais veids, kā pārvarēt epidēmiju, ir koncentrēšanās vispirms un galvenokārt uz terapeitiskiem risinājumiem.

 

Avots: Paolo Gulisano, Delays and failures: the ‘sacred’ vaccine bluff revealed, newdailycompass.com/en

Foto: newdailycompass.com

 

Paolo Gulisano ir ārsts specializēts hiģiēnā un epidemoloģijā Leko pilsētas (Lombardija) Sociāli sanitārajā reģionālajā uzņēmumā (ASST). 

Jaunākie raksti