“Vislielākā nožēla manā mūžā”: Pēc trīsdesmit gadiem sieviete joprojām cieš, nožēlodama abortu

Otrdiena, 23 Februāris 2021 19:53

Vietnē AbortionChangesYou.com divas vecākas sievietes dalījās ar skumjām par pirms daudziem gadiem notikušo.

Viena no viņām, kura veica abortu 16 gadu vecumā, gandrīz pēc 50 gadiem raksta:

"Man tagad ir 63 gadi, abortu piedzīvoju 16 gadu vecumā, infekcijas dēļ kļuvu neauglīga, nekad nevarēju ieņemt bērnu. Un nepaiet neviena diena, kad es nenožēlotu izdarīto, ka nepretojos savai ģimenei, kas mani spieda to darīt, tomēr tā ir mana vaina, ka ļāvos. Es nekad netikšu pāri šai nožēlai, skumjām, dusmām un pārējām emocijām."

Tām sievietēm, kas, iespējams, apsver šo soli, viņa saka: “Ilgi un pamatīgi apdomājiet, kā tas ietekmēs jūsu dzīvi. Padomājiet, vai nav kādas citas iespējas, kā, piemēram, adopcija. Jebkādas. Es ar to dzīvoju 47 gadus, nekad nav kļuvis vieglāk. Vienkārši pārliecinieties, vai spēsiet dzīvot ar savu izvēli”.

Cita, 71 gadu veca sieviete, raksta:

"Man bija aborts pirms 35 gadiem, un es to nožēloju katru savas dzīves dienu. Viņš vai viņa būtu piedzimis jūlijā, un katru gadu, pienākot jūlijam, es domāju par to, cik vecs mans bērns būtu bijis, un raudu, raudu."

Viņa saka, ka aborts ir visas dzīves smagākā nožēla, ka nav nekādas iespējas tikt tam pāri. “Es nogalināju savu pašas bērnu, tā ir sūra patiesība.” Viņu īpaši vajā atmiņas par brīdi pirms procedūras: “Viens no skaidrākajiem un bēdīgākajiem momentiem manā dzīvē – kad gulēju, ienāca ārsts, un kādu sekundes daļu domāju: “Es negribu to darīt! Es varu mainīt domas!” Bet es nocietinājos un ļāvu tam  notikt, un mans dārgais bērns bija miris. Es pati izmetu šo dārgumu atkritumos!”

Pēc trīsarpus desmitgadēm viņa saka: “Es nekad no tā neatgūšos”.

Viņa raksta, ka viņu bieži nodarbina domas par šo bērnu:

“Es bieži domāju par to, ko mans bērns šobrīd varētu darīt. Varbūt viņš vai viņa būtu skolotājs, ārsts vai medmāsa. Varbūt viņš vai viņa mani mīlētu, tāpat kā es mīlu savu māti, tāpat kā es katru dienu zvanītu, lai apvaicātos, kā man iet.”

Viņa ir nožēlas pārņemta un vēlētos atgriezties laikā.

“Ak, kaut es varētu atsaukt to sekundi, kad vēl varēju pārdomāt! Tas viss tobrīd bija iespējams, nākotne ar bērnu, ko mīlēt, kas mani mīlētu… Bet tā vietā mans pašas dārgais bērns tika izmests mēslainē. Nekad, nekad neatgūšos no tā, ko esmu izdarījusi."

Šīs ir tikai divas no daudzām, kuras emocionāli cietušas pēc abortiem. Šī nožēla var ilgt visu mūžu. Šīs sievietes abortus veica pirms gadu desmitiem, taču sāpes joprojām ir intensīvas, arvien viņas sēro par saviem bērniem.

Cerības stars ir piedošana, kas nāk no Dieva. Ļauj Kristus krusta asinīm mazgāt tavu ievainoto sirdi un atmiņu labā grēksūdzē! 

 

 

Sarah Terzo, ‘The biggest regret of my entire life’: Elderly woman still suffers pain of abortion regret three decades later, www.liveaction.org

 

Foto: Liveaction.org

Jaunākie raksti