Pāvesta Franciska divdomība kā darbības metode. Ko darīt katoļiem?

Otrdiena, 01 Decembris 2020 23:32

/pr. Aleksandrs Stepanovs/

1. decembrī nāca klajā jauna Ostina Aivreja grāmata – intervija ar pāvestu Francisku “Let Us Dream”. Šajā garajā intervijā pāvests Francisks pirmo reizi publiski runā par uiguru vajāšanu Ķīnā, pauž atbalstu rasu taisnīguma protestiem, kas sekoja Džordža Floida nogalināšanai, un ar uzsvērtu nosodījumu runā par tiem, kas protestē pret koronavīrusa ierobežojumiem. Pāvests pretstata šo divu grupu protestētājus. Viņš atbalsta rasu vienlīdzību un protestus pret policijas vardarbību, ko izraisīja Džordža Floida nāve, lai gan protestētāji ir pastrādājuši masu nekārtības un grautiņus.

Šos protestētājus, kas tika atbalstīti ar kreiso spēku un Džordža Sorosa naudu, pāvests Francisks pretstata tiem protestētājiem, kas, apbruņoti ar veselu saprātu, aizstāv savu brīvību, tiesības uz darbu un savu bērnu izglītību. Pāvests viņus raksturo kā tādus, kas “ir upuri tikai savā iztēlē”.

 

Un, it kā pazīstot katru no viņiem personīgi, Francisks nosodoši saka: “Jūs nekad neatradīsit šos cilvēkus, ka viņi iesaistītos protestos pret Džordža Floida nāvi vai pievienotos demonstrācijai par labu bērniem, kam trūkst ūdens vai izglītība, vai tāpēc, ka veselas ģimenes zaudējušas ienākumus. Jūs neredzēsiet viņus protestējam par to, ka apbrīnojamas summas, kas iztērētas ieroču tirdzniecībai, varētu izmantot, lai pabarotu katru bērnu vai veselas skolas. Šādos jautājumos viņi nekad neprotestēs; viņi nav spējīgi iziet ārpus savas mazās interešu pasaules.”

 

Atbalstot kustību “Black Lives Matter” pāvests, kā jebkad iepriekš, ļauj nokrist maskai, un atklāti izrāda savas simpātijas un atbalstu kreisajiem politiskiem spēkiem, ko viņš nekad nav slēpis.

 

Taču par spīti skaistiem vārdiem, pats savās mājās viņš tik ļoti uzsvērti nerūpējas par sociālo distancēšanos un masku nēsāšanu (ja vienīgi Svētās Mises laikā). Pavisam nesen, 23. novembrī, Vatikānā Francisks pieņēma ASV nacionālās līgas basketbolistus, un tas notika iekštelpās bez maskām un sociālās distances ievērošanas, kas šobrīd Itālijā ir kategoriski pieprasītas. NBA plaši atbalstīja “Black Lives Matter” kustību.

Līdzīga divdomīga attieksme pavada pāvesta darbību it visur.

Vēl joprojām stāv atmiņā Franciska izraisītais skandāls par atbalstu homoseksuālo pāru attiecību juridisku regulējumu, kas izskanēja dokumentālajā filmā “Francesco”. Pāvests, neko nepaskaidrojot, divdomīgi klusē, ļaujot katram izdarīt savus secinājumus.

 Tāda pat klusēšanas taktika pavadīja arhibīskapa Karlo Maria Vigano apsūdzību pāvestam, ka viņš bija informēts par bijušā kardināla un Vašingtonas arhibīskapa Teodora Makkarika perverso darbību, morāli korumpējot semināristu un priesteru paaudzes, bet ne tikai nav reaģējis, gluži pretēji, padarīja Makkariku par savu padomdevēju ASV Baznīcas lietās un savu uzticības diplomātu sarunās ar Ķīnas valdību. Mēs visi atceramies, ko pēc astoņiem mēnešiem pāvests teica meksikāņu televīzijas žurnālistei Valentīnai Alazraki, kura jautāja:

  • Joprojām daži turpina domāt un uzdot jautājumus, vai tas ir patiesi, ka jūs zinājāt par Makkariku, vai nē. Protams, presē var atrast visu iespējamo.

  • Pāvests Francisks: Par Makkariku es neko nezināju, protams, neko. Es jau to teicu vairākkārt, es neko nezināju. Jums jāzina, ka es par Makkariku pilnīgi neko nezināju, pretējā gadījumā es nebūtu klusējis. Manas klusēšanas iemesls galvenokārt bija tas, ka pierādījumi biju tur, tāpēc es jums teicu: “Izvērtējat paši”. Tas bija uzticēšanās akts. Un tas, ko es jums teicu par Jēzu, ka uzbrukuma brīžos nevar runāt, jo tas tikai visu pasliktina. Viss nostājas pret tevi. Kungs mums ir norādījis šo ceļu, un es pa to eju.

 

Par spīti šiem Franciska apgalvojumiem no jaunā Vatikāna ziņojuma par Makkarika lietu izriet, ka pāvests vairākkārt ir informējuši citi viņa līdzstrādnieki par Makkarika morālajām problēmām, kā, piemēram, Vatikāna valsts sekretārs kardināls Pietro Parolins un viņa vietnieks kardināls Bečs, kurš apgalvo, ka “teicis pāvestam Franciskam par vecām apsūdzībām, kas skar Makkariku, 2013. g. un pēc tam atkārtoti 2014. un 2016. gadā.” (vairāk lasiet šeit).

 

Par spīti vilšanās sajūtai, ko izraisa pāvesta Franciska divdomīgā publiskā darbība, tā daudzus katoļus uztrauc vairāk nekā tā, kas nes lielāku kaitējumu un kas ir saistīta ar doktrinālām kļūdām un procesiem, ko viņš ar pārliecību īsteno, kā piemēram, Svētās Komūnijas došana grēkā dzīvojošiem precētiem katoļiem, atbalsts homoseksuālo pāru juridiskai reģistrācijai, atbalsts transgender pāriem, herētiskā Abu Dabī deklarācija.

 

Doktrinālās kļūdas pāvesta pontifikāta laikā tika vairākkārt apkopotas un stādītas gan pāvesta, gan Baznīcas priekšā vairākās protesta vēstulēs un petīcijās, kas kopš 2015. gada seko viena pēc otras, kurās tiek apkopotas gan izmaiņas Baznīcas mācībā, gan detalizēti skatītas un pamatotas bīstamas herētiskas domas, ko pauž pāvests Francisks. Kam ir interese, var iedziļināties šo petīciju argumentos, lai dziļāk saprastu problēmas būtību.

Pētniece un žurnāliste Maike Hickson no Lifesitenews ir apkopojusi ļoti iespaidīgu atklāto vēstuļu un petīciju skaitu, kas sešu gadu laikā sūtītas pāvestam Franciskam un uz kurām netika saņemtas atbildes (skat. Before Pope Francis was accused of heresy, Catholics reached out to him numerous times). Es šeit minēšu tikai dažas atklātās vēstules un petīcijas, kas parāda ne tikai izmaiņas Baznīcas dzīvē, bet arī herētisko pāvesta Franciska mācības raksturu.

  • Vispirms jāpiemin 2016. gada 14. novembra četru kardinālu dubia vēstule un viņu pazemīgais lūgums pāvestam pieņemt viņus audiencē, kas joprojām četru gadu laikā nav noticis ar dialogu mīlošo pāvestu. Nu jau divi no tiem četriem gaida sarunu debesīs.

  • gada 23. septembrī tika publicēts aicinājums Correctio Filialis, kurā priesteri, universitātes profesori un Baznīcas darbinieki, vēršoties pie pāvesta, apgalvo, ka pāvesta Franciska apustuliskais pamudinājums Amoris laetitia satur septiņas herētiskas pozīcijas: “Jūsu Svētība, mēs esam spiesti Jūs aicināt laboties sakarā ar herēziju izplatīšanu, ko sekmē apustuliskais pamudinājums Amoris laetitia, kā arī citi Jūsu Svētības vārdi, darbi un nolaidība”.

  • gada 30. aprīlī nākusi klajā vēl viena iniciatīva, kas šoreiz bija adresēta bīskapiem. Šajā iniciatīvā ņēma dalību teologi, universitātes profesori un Baznīcas darbinieki, kas ir saistīti ar Katoliskās Baznīcas konservatīvajiem spēkiem. Savu uzaicinājumu viņi sauc par “par pēdējo resursu, lai stātos pretī kaitējumam, ko vairāku gadu garumā ir radījuši pāvesta Franciska vārdi un darbība, izraisot vienu no ļaunākajām krīzēm Katoliskās Baznīcas vēsturē”. Šī teologu grupa vēršas pie bīskapiem, “pārmetot pāvestam Franciskam kanonisko herēzijas noziegumu un pieprasot bīskapiem rīkoties, lai izbeigtu smago herētiskā pāvesta situāciju Baznīcā.” Vēstules autoriem galvenokārt rūp dvēseļu pestīšana, tāpēc viņi publiski lūdz bīskapus, “kā mūsu garīgos tēvus, Kristus vikārus viņiem uzticētajā jurisdikcijā, nevis kā Romas pāvesta vikārus, publiski aicināt pāvestu Francisku atteikties no herēzēm, ko viņš ir apliecinājis”. Starp dažām herēzēm, ko viņi piemin, ir tādas, kuru izcelsme ir saistīta ar apustulisko pamudinājumu Amoris Laetitia, kas atvēra ceļu daudzām bīskapu izdotām vadlīnijām, kas atļauj katoļiem, kuru laulība ir derīga, bet kas izveidojuši jaunu civilās laulības savienību, saņemt Svēto Komūniju, pretēji mūžsenajai Baznīcas mācībai. Pilnu šīs atklātās vēstules tekstu lasiet šeit.

  • Visbeidzot, cita un mazāka mēroga iniciatīva, kurai piemīt tāds pats spēks un pamatota argumentācija, ir Skotijas Vestrejas eremītu grupas deklarācija (Westray hermits), ko vada tēvs Stefans de Kerdrel (Stephen de Kerdrel). Eremīti skaidri norāda, ka mūsdienu nepieredzētā krīze Baznīcā ir saistīta ar pāvesta Franciska herētiskajām idejām. Pilns deklarācijas teksts šeit.

 

Redzot, kāds doktrināls un morāls haoss ir izraisīts Katoliskajā Baznīcā, var pilnīgi saprast tos katoļus, kas apjukuši, meklē citas Baznīcās un struktūras, kas saglabājuši uzticību Baznīcas mācībai un Tradīcijai, kā Pareizticīgo baznīca un sv. Pija X brālība. Šos ticīgos var tikai saprast un atbalstīt.

Diemžēl vienlaikus konstatējam Latvijas Baznīcas ganu klusēšanu un viņu kluso piekrišanu pāvesta ievadītajiem procesiem, tāpēc daudziem ir radusies apziņa, ka līdz ar to Baznīca klusi, soli pa solim tiek ievesta apostāzē. Tikai skaidra valoda, saucot lietas īstajos vārdos, mums var palīdzēt iziet no krīzes.

Priesteriem draudzēs vajadzētu modināt cilvēku sirdsapziņas, ka universālās Baznīcas problēmas skar arī viņus un viņi ir atbildīgi par Baznīcu. Ir nepieciešams atklāti celt gaismā Franciska pontifikāta maldus un mudināt cilvēkus uz lūgšanu par pāvesta atgriešanos, jo pāvesta Franciska paustās herētiskās idejas ienāk arī Latvijā un, ja neviens tām neoponē, ticīgie tās brīvi pieņem savā sirdsapziņā, neapzinoties, ka tiek mainīts ticības saturs, tādējādi kā sabojāts kompass novirzot ticīgos uz maldu un apostāzijas ceļa. 

Palīdzēt apzināties, ko darīt katoļiem juku laikos, var arhibīskapa Vigano skaidrojums par mūsdienu Baznīcas stāvokli. (skat. “Ko darīt katoļiem juku laikos?”).

 

 

Foto: marcotosatti.com

Jaunākie raksti