Ķīna – Slepena vienošanās, kāpēc?

Pirmdiena, 12 Oktobris 2020 16:56

Marko Tosatti katru otro nedēļu pārraida savas pārdomas  Radio Roma Libera - lielākajā itāļu katoļu Podcast radio stacijā. Šoreiz runa par Ķīnu, Vatikānu un slepeno līgumu. Tosatti aicina mūs arī izlasīt Rikardo Kascioli redakciju La Nuova Bussola Quotidiana (šeit).

Pirms dažām dienām valsts sekretārs kardināls Pjetro Parolins, uzstājoties Pontifikālā misijas institūta konferencē Milānā, pauda pozitīvu viedokli par slepeno līgumu ar Ķīnu, kuru Vatikāns lūdzis pagarināt vēl uz diviem gadiem. Bet dažas dienas iepriekš tika ziņots, ka Vinsents Guo Sjins (Vincent Guo Xijin), Romai uzticīgs bīskaps, kuru, pateicoties iepriekšējam slepenam līgumam, nomainīja bīskaps, kurš pirms tam bija ekskomunicēts un ir komunistiskās partijas rupors, ir atkāpies no palīgbīskapa amata spiediena un iebiedēšanas rezultātā.

No visām Ķīnas malām ienāk ziņas par vajāšanām pret jebkuru, kas nepieslienas Patriotiskajai asociācijai, Komunistiskās partijas reliģiskajam novirzienam.

Kīnas Hebei dienvidu provincē vietējās amatpersonas ir atkārtoti spiedušas Sjuanhua diecēzes (Diocese of Xuanhua) māsas aizpildīt veidlapas, lai pievienotos asociācijai. "Mēs labāk izvēlamies tikt arestētas un ieslodzītas nekā aizpildām šīs veidlapas," sacīja viena no māsām, teikts Bitter Winterreportāžā. "Pēc veidlapu aizpildīšanas mums liks apmeklēt formēšanas nodarbības provinces galvaspilsētā, kur mums tiks iepotēta partijas ideoloģija, kā to dara ar priesteriem."

Jūnijā pilsētas administrācija Katoļu Baznīcas māsas, kas atteicās pievienoties komunistu partijai, tika izraidītas, jo viņas nebija “vietējās”. 

Kāda māsa žēlojās: „Šī ir mūsu māja; dažas no mums šeit dzīvo jau 20 gadus. Mums nav, kur atgriezties. Lielākā daļa mūsu ģimeņu ir mirušas. ” Viņas ir gatavas doties cietumā. Visur citur ir liegts pieminēt bīskapa Džona Janga Šudao (John Yang Shudao) nāves desmito gadadienu, kurš savas dzīves lielāko daļu pavadīja cietumā par uzticību Romai. Un visā Ķīnā dzirdami rīkojumi noņemt krustus un aizstāt tos ar Mao un Sjī Dzjiņpina portretiem.

Tagad iedomāsimies, ka pirms 80 gadiem Pijs XI pēc mons.  Euženio Pacelli padoma, nevis būtu noslēdzis konkordātu, bet gan parakstījis slepenu līgumu ar Ādolfu Hitleru, kas atļautu Brūnajiem krekliem un Hitlera jaunatnei, visiem tiem, kuri valkāja svastiku, kā arī, iespējams, jaukai “Vācijas Nacionālpatriotiskajai baznīcai” piedalīties bīskapu izraudzīšanā un nozīmēšanā. Un iedomājieties tālāk, ka pēc šīs slepenās vienošanās, Reihs ieslodzītu un spīdzinātu nepaklausīgos bīskapus un priesterus, iznīcinātu pielūgsmes vietas un demolētu kristiešu krustus.

Iedomājieties arī, ko dažādi Melloni, Fadžioli, Rikardi un viņu “pieaugušo katoļu” kompānija teiktu un rakstītu par to, nemaz nepieminot  par kristīgās valdības amatpersonām, kuras šķeļ matus abortu jautājumā.

Bet mēs arvien turpinām jautāt, pat apzinoties, ka nekad nesagaidīsim atbildi: kāpēc slepena vienošanās, kas noslēgta ar vissliktāko pašlaik pastāvošo diktatūru pasaulē, kura miljoniem cilvēku iesloga LaoGai? Kas ir tāds, ko Baznīcai ir  jāslēpj, ja tai jāslēdz slepenas vienošanās? Ja Ķīnā patiešām bija vajadzība aizstāvēt Baznīcu - visu Baznīcu, nevis tikai pro-komunistisko “baznīcu”, tad Baznīcas vēsture mums piedāvā precedentu ar konkordātiem [kuru noteikumi ir publiski]. Tie pastāv, kā mums vienmēr ir mācīts, tieši šī iemesla dēļ: starptautisko līgumu aizgādībā aizsargāt vietējās baznīcas no naidīgām vai bīstamām valdībām. Slepenas vienošanās slēdz tie, kuriem ir ļauni nodomi, un kam ir kaut kas slēpjams. Kas Paroliniem un viņu padotajiem ir slēpjams?

 

Avots: M. Tosati, “China. The answer is missing. Segret agreement. Why?”, marcotosatti.com

 

 

 

 

Jaunākie raksti