Karlo Akutis pasludināts par svētīgu, lai palīdzētu jaunajiem ticībā

Svētdiena, 11 Oktobris 2020 21:42

10. oktobrī Asīzes Franciska Augšējā bazilikā par svētīgu tika pasludināts Karlo Akutis (1991–2006). Šis Milānas pusaudzis izcili darbojās jaunajās komunikācijas jomās dvēseļu labdarībai un Dieva Valstībai, tādēļ jau ir ticis dēvēts par Interneta patronu. Taču noslēpums, kas viņu aizveda taisni uz Paradīzi, bija viens vienīgs un reālāks kā jebkad – īpaša mīlestība uz Euharistiju, Dzīvo Jēzus Sirdi.

Karlo Akutis beatifikācijas procesu vadīja kardināls Agustino Vallini.

Kad Pijs X izdeva Quam Singulari, kas uz pusi pazemināja vecumu, no kura var saņemt Komūniju – līdz 7 gadiem, viņa pamatojums bija: “Būs svētie starp maziem bērniem”. Tas notika 1910. gadā, kad neviens nevarēja iedomāties, ka pēc simts gadiem Paradīzes vārti tiks atvērti svētam jauneklim, kas padarījis Euharistiju par savas dzīves centru un savu “lielceļu uz debesīm”.

Bet Karlo ir tikai viens no bērniem, kas piepildījuši minēto pareģojumu un pametuši šo zemi ar svētuma smaržu. Pirmie bija divi Fatimas ganiņi – Frančesko un Džasinta Marto.

Savukārt šis Milānas pusaudzis savu īso dzīvi veltīja pašas dzīves upurim, mīlošajam Jēzum, Vissvētākajai Jaunavai un Baznīcai. Savu ceļu uz debesīm viņš noslēdza 2006. gada 12. oktobrī, 15 gadu vecumā, akūtas leikēmijas salauzts.

No 1. līdz 17. oktobrim viņa mirstīgās atliekas ir atklātas godināšanai  Spogliazione anktuārijā, kur viņš  tika pārvests 2019. gada aprīlī.

Nākamais svētais Interneta aizbildnis

Patiesībā Pija X pravietojums, kas jau pārsteidza XX gadsimta sākuma teologus, kuri bija raduši atdalīt bērnus no Dieva lietām, izklausās vēl neticamāks, ja domājam, ka viena no galvenajām jomām, kur Karlo izdzīvoja savu apustulātu, bija internets, kur viņš izrādījās ārkārtīgi apdāvināts.

Patiesi ir daudz liecību par viņa talantu datortehnoloģijās, un šajā ziņā Karlo Akutis neapšaubāmi pārstāv augstas morāles veidu, kā veselīgi un saprātīgi izmantot jaunos saziņas līdzekļus, kas mūsdienās spēj sabojāt viņa vecuma jauniešu dzīvi. Karlo ar debesu žēlastību prata izmantot IT instrumentus dvēseļu labā un Dieva valstības celšanai.

Pāvests Francisks savā svētumam veltītajā apustuliskajā pamudinājumā Christus vivitrunāja par Karlo šādos vārdos: “Viņš prata izmantot jauno sakaru tehnoloģiju, lai pārraidītu Evaņģēliju, vērtības un skaistumu”.

Šajā ziņā jau pasaulē pazīstama ir Euharistisko brīnumu izstāde, kuru viņš pats veidojis. Tā ir rādīta lielākajās un slavenākajās svētvietās visā pasaulē, un to var apskatīt īpašā vietnē tiešsaistē.

Viens vienīgs dzīves centrs: Jēzus Euharistijā

Daudz varētu stāstīt par Karlo Akutis kristīgajiem tikumiem. Pietiek vien pateikt, ka hinduists, kurš strādāja Akutis mājās un pavadīja Karlo praktiski visur – uz skolu, uz baznīcu, ciemos pie draugiem, uz katehismu un labdarības gaitās, izsniedzot  pārpalikumus no vakara maltītes nabadzīgajiem, – redzot zēna dzīvi un nāvi, ir pievērsies katoļu ticībai. Un, kaut arī jau viņadzīves laikā saskatāms viņa tikumīgais varoņdarbs, tik un tā par Karlo Akutis mums vēl nav nekas cits sakāms, kā vien par viņa ārkārtējām attiecībām ar Jēzu Euharistijā.

Karlo māte Antonija Akutis pastāstīja Daily Compass par to, kā viņa dziļā uzticība Euharistijai sākās jau agrā bērnībā. Saņēmis savu pirmo komūniju septiņu gadu vecumā, Karlo guva svētas alkas apmeklēt ikdienas Svētās Mises, ko viņš darīja līdz pat dienai, kad pēkšņi saslima un steidzīgi devās uz debesīm. Pēc pirmās komūnijas 1998. gadā Karlo neatlaidīgi lūdza visu savu ģimeni veltīties  Jēzus Svētajai Sirdij, un ģimene to arī izdarīja. Iemesls, kas viņu vadīja, bija pavisam vienkāršs: “Euharistija patiešām ir Jēzus Sirds”.

Katru reizi, pieņemot hostiju, viņš atkārtoja: “Jēzu, nāc un jūties kā mājās!ˮ. Lai tam sagatavotos, Karlo pirms vai pēc Svētās Mises pavadīja mazliet laika Svētā Sakramenta adorācijā. Viņš izskaidroja šī sava garīgā ieraduma iemeslu šādi: “Pavadot laiku saulē, jūs gūstat iedegumu, bet laiks Euharistijas priekšā dara tevi svētu! ”

Jau 11 gadu vecumā Karlo sāka darboties kā katehēta palīgs, un bija satriekts un sarūgtināts, redzot, cik liela ir vienaldzība pret Vissvētāko Sakramentu. Tāpēc viņš bieži sev jautāja: “Kā gan var būt nebeidzamas cilvēku rindas rokkoncertos vai futbola spēlēs, bet tik maz tabernākula priekšā, kur patiesi ir Dievs?

Svētuma alkas

Karlo vairāk par visu pasaulē vēlējās kļūt svēts un bija dziļi pārliecināts, ka visi ir aicināti uz svētumu, ne tikai viņš pats. Lai izskaidrotu šo debesu aicinājumu, kas patiesi skar katru cilvēku, Karlo mēdza atkārtot: “Visi piedzimst oriģināli, bet daudzi beigās mirst kā fotokopijas”.

Ja kāds domātu, ka Karlo dievbijīgos centienus vadījusi stingra katoliska ģimenes vide, viņš būtu pārsteigts, uzzinot, ka bija tieši otrādi. Karlo visaptverošā mīlestība un dedzīgāvēlme pēc debesu lietām bija tas, kas viņa vecāku remdeno un virspusējo ticību “piespieda” kļūt par patiesu ticību.

Viņa māte Antonija atklāti atzīst, ka tad, kad Karlo bija apmēram pieci gadi, viņu tik ļoti pārsteidza viņa skaidrie un dziļie jautājumi par Jēzu, ka viņa sāka apmeklēt kursus Milānas teoloģijas fakultātē. Turklāt viņa nemaz nepārspīlē, teikdama, ka dēlēns bija viņas mazais  glābējs, kas viņu izglāba no dzīves, kas ir tālu no Dieva.

Dedzīgā vēlme kļūt svētam, kas visu mūžu pavadīja ‘lielo mazo’ Karlo, bija tāpat teicama gatavība viņa nāves brīdim, kas viņam bija nekas cits kā tik ļoti gaidītā tikšanās ar mīļoto Jēzu.

Tāpēc, kad viņš tika ievietots slimnīcā pēkšņās slimības dēļ, kas izrādījās akūta leikēmija, Karlo uzreiz saprata, kas ar viņu notiek. Tajā brīdī viņš visu pieņēma ar lielu atdevību, arī to dienu milzīgās ciešanas, visu veltīdams Dievam par pāvestu un Svēto Baznīcu. Kad pienāca “viņa stunda”, viņš to saņēma ar smaidu uz lūpām, un reizē viņa seju pārveidoja tā Euharistiskā gaisma, kuru viņš bija pielūdzis visu savu dzīvi.

 

Avots: Costanza Signorelli, Ecco la piccola via di Carlo Acutis alla santità, lanuovabq.it

 

Jaunākie raksti