Kardināls Pells ir nevainīgs

Otrdiena, 02 Aprīlis 2019 23:04

/Anna Silvasa/

„Es neticu, ka zvērināto tiesa pieņēma taisnīgu spriedumu. Tas viss izskatās pēc rituālas upurēšanas netaisnīgu tiesas pārstāvju rokās.” „1996. gadā Pells atteicās sniegt Euharistiju vairākiem gejiem, kas izjauca Svēto Misi. Homoseksuālisma propoganda kopš tā laika vienmēr ir viņam uzbrukusi.” „Arī Austrālijas Baznīcā ir liels skaits Pella pretinieku. Daudzi no tiem ir garīdznieki, kas pieder 70. gadu seksuālās revolūcijas paaudzei.”

Vispirms vēlos teikt, ka „es neticu, ka zvērināto tiesa pieņēma taisnīgu spriedumu. Man tas izskatās pēc rituālas upurēšanas netaisnīgu tiesas pārstāvju rokās.”

 

Es bieži apmeklēju Svēto Misi, sēdēju labajā pusē zem balkona, kurā atradās Melnburnas katedrāles ērģeles (manuprāt, tā ir visskaistākā katedrāle visā Austrālijā, ar viscēlāko gotisko torni pasaulē). Es bieži biju dažu metru attālumā no durvīm, kas veda uz sakristeju, un bieži redzēju piekalpotājus pie altāra, koristus, kā arī priesterus, kuri gāja iekšā un ārā pa šīm durvīm. Es vienkārši nekādi nespēju saskatīt iespēju, ka tur varētu notikt pastāvīga netiklība, par kuru tagad Pells tiek tiesāts zvērināto tiesas priekšā; vēl jo mazāk tādēļ, ka tas esot noticis saistībā ar svētdienas Svēto Misi.

 

Man ir bijusi lieliska iespēja vairākas reizes klausīties monsiņjoru Šarlu Portelli, kurš bija Pella ceremoniāls, visus tos piecus gadus, kurus Pells bija Melnburnas arhibīskaps. Portelli ir dziļas inteliģences, ticības un kultūras cilvēks. Viņš arhibīskapu pavadīja visu iepriekš pieminēto svētdienas liturģijas laiku, kā arī tās sagatavošanas un turpmākajās norisēs. Portelli bija liecinieks, kā arī līdzdalībnieks visos Pella darbos.

 

Es teiktu, ka starp Austrālijas bīskapiem Džordžs Pells ir arī dziļas ticības, inteliģences un kultūras cilvēks. Jau tas vien viņu izslēdz no aizdomās turēto skaita – viņa augstās inteliģences dēļ, kas arvien ir nozīmīga Austrālijas sabiedrībai. Man nav šaubu, ka kardināls Pells ir grēcinieks, gluži tāpat kā es, un, cenšoties pilnveidot Kunga aicinājumu uz šķīstību, viņam ir savas iekšējās cīņas, jo tikums, kas netiek pārbaudīts, nav tikums. Bet šīs cīņas ir iekšējas, kas notiek dziļi viņa dvēselē. Tas ir neiedomājami, ka pēc trīsdesmit vai vairāk gadu uzticīgas un pārbaudītas intelektuālās, morālās dzīves, arī kā priesterim un bīskapam, ka viņš – tiklīdz tika nominēts par Metropolītu – jau pie pirmās iespējas svētdienas Svētajā Misē nolaidās līdz tādam līmenim, lai nežēlīgā un zemiskā veidā veiktu pedofīlas darbības, par kurām viņu tagad tiesā. Nē, tas prasa zināmu iepriekšēju morālo pagrimumu, lai veiktu šādas darbības.

 

Tagad esmu mazliet vairāk ielūkojusies Austrālijas Baznīcas un sabiedrības kontekstā. Vispirms es domāju 1996. gada ziņu izlaidumu. Īsu brīdi pēc tam, kad geju pūlis bija noorganizējis publisku „varavīksnes” protestu svētdienas Svētajā Misē, kad viņi taisījās pieņemt Svēto Komūniju, Pells atteicās viņiem to sniegt. Kopš tā laika homoseksuāļu atbalstītāji viņu vajā gan Baznīcā, gan sabiedrībā. Vienu no zemiskākajiem uzbrukumiem pēdējā laikā viņam veltīja Deivids Marrs. Viņš ir „publiskā seja” Austrālijas kreiso novirzienam, ilgu laiku „ārpus likuma” esošs homoseksuālis un geju advokāts. Viņš ir izteikti negatīvi noskaņots pret Katolisko Baznīcu. Šāda cilvēka kaislīgs morālas dabas sašutums, kurš kauninādams krata pirkstu pret Katolisko Baznīcu, mums parāda, ka notiek kaut kas daudz dziļāks nekā vienīgi juridiskās un politiskās debates.

 

Gadu desmitiem Austrālijas politiķi (ieskaitot bijušo centriski labējo Liberālo partiju), plašsaziņas līdzekļi, kā arī kultūras dzīves elites pārstāvji nepārtraukti ir pārgājuši „kreiso” pusē – totalitāristu un konformistu politiskās „pareizības” uzskatu pasaulē. Daļa no šīs politiskā virziena maiņas sevī ietver arvien mazāk slēptu naidīgumu pret Rietumu tradīcijām, kā arī pret to jūdaiski kristīgajiem pamatiem kopumā; it īpaši tas izpaužas attieksmē pret katoļu Baznīcu.

 

Diemžēl pašā Austrālijas Baznīcā ir daudz cilvēku, kuri ir naidīgi noskaņoti pret Pellu. Daudzi no tiem ir gados vecāki garīdznieki, kas pieder 70. gadu gara paaudzei, ko raksturoja seksuālā revolūcija un sociālā pārkārtošanās. Pells vienmēr ir bijis apzināti ortodoksāls katoļu priesteris savā nostājā attiecībā uz Vatikāna II koncilu, sekojot pāvesta Benedikta hermeneitikas nepārtrauktībai. Viņš nekad nav „parakstījies” par sacelšanos pret Humanae Vitae. Tātad šeit atklājas dīvains paradokss, jo „progresīvie” katoļi, kuri vēlas mainīt Baznīcas seksuālās ētikas mācību un kuri ir piekāpīgi šķiršanās un atkārtotas laulības noslēgšanas, abortu un homoseksuālisma jautājumos, ir tie, kuri ir šo politisko strāvojumu aizrautīgi piekritēji, izmanto seksuālo vardarbību Baznīcas iekšienē, lai perversā veidā veicinātu savus uzskatus. Viņos valda Deivida Marra gars.

 

Diemžēl, kā man nesen teica kāds bīskaps emeritus, mēs esam iedevuši daudz ieroču to rokās, kuri vēlas mums uzbrukt no ārpuses vai arī postīt no iekšienes. Melnburnas arhidiecēzē pēdējās trīs vai četrās desmitgadēs ir bijis satriecoši liels to priesteru skaits, kuri ir iesaistīti seksuālos skandālos, kā mums parāda pēdējos gados veiktās izmeklēšanas. Nav šaubu, ka Baznīcā – gan Austrālijā, gan arī visā pasaulē – vienkārši notiek šķīstīšanās. Man šķiet, ka mēs sen jau esam nokavējuši brīdi, kad vajadzēja veikt nopietnu attīrīšanos, tādēļ, manuprāt, mūsu apstākļi ir stipri sarežģījušies. Vienkārši apsveriet tagad mūsu vadības stāvokli.

Atskaitot Austrālijas Baznīcas morālo un garīgo vājumu, mums ir vēl viena traģiska ‘izgāšanās’ – nevainīgu priesteru un citu cilvēku apsūdzēšana. Ir grūti atšķirt garīdznieku seksuālās vardarbības patiesos upurus, kas sauc pēc aizstāvības, cīnoties pret noklusēšanas kultūru, no viltus apsūdzētājiem un apmelotājiem. Esmu dzirdējusi, ka šajās dienās ikviens priesteris, kurš tiek apsūdzēts, ir kā ‘karsts kartupelis’ sava bīskapa rokās: viņš faktiski ir nosodīts. Bīskapi šķiet ļoti gļēvi. Vai varbūt viņi uzskata, ka rīkojas „piesardzīgi”.

 

Es nezinu, vai apelācija tiesā pret Pella notiesājošo spriedumu būs veiksmīga. Aplūkosim sliktāko variantu, ka tā nebūs veiksmīga. Tādā gadījumā es zinu, ka Pella situācija varētu risināties pēc šāda scenārija. Jēzus Kristus, viņa Kungs, viņu pārāk mīl, lai atstātu viņu Baznīcas augšupejas virsotnē. Pells pievienojas nevainīgo cietēju pulkam – no Ābela līdz pat mūsu Kungam. Iespējams, ka viņš ir aicināts nest šo krustu savu līdzpriesteru un ticīgo labā, kuri nav tik nevainīgi, kā arī Baznīcas labā, kurai ir ļoti nepieciešama gandarīšana.

 

No cita viedokļa skatoties, kardināls Pells varbūt iegūst vislielāko ekleziālo ‘paaugstinājumu’, lai sasniegtu kaut ko līdzīgu tam sākotnējam stāvoklim, kāds bija apustuļiem agrīnajā Baznīcā: „Man šķiet, ka Dievs nolicis mūs, apustuļus, par pēdējiem, it kā nāvei nolemtus. Jo mēs esam kļuvuši par izsmieklu pasaulei, eņģeļiem un cilvēkiem. Mēs esam ģeķi Kristus dēļ, bet jūs gudri Kristū; mēs nespēcīgi, bet jūs stipri; jūs cienīti, bet mēs nicināti” (1 Kor 4,9–10).

Lūdzieties par Kardinālu Pellu, un lūdzieties arī par...

Grēcinieci Annu

 

 

 

Avots: Cardinal-pell-is-innocent-thats-why, lanuovabq.it

Tulkoja Agnese Strazdiņa

Foto: lanuovabq.it

Jaunākie raksti