Pakāpeniskā dziedināšana: no veģetatīva stāvokļa līdz dejām

Trešdiena, 06 Decembris 2017 18:20

Šķiet, ka tas nav iespējams, ka brīnums notiek pakāpeniski. Normāli tie, kas tic Dievam, stāvot nedziedināmas slimības priekšā, ir pieraduši domāt, ka Kunga atbilde uz lūgšanām būs vai nu iekšējais spēks, kas ļauj pieņemt savu slimības stāvokli, vai pēkšņa dziedināšana, atgriežot veselību vienā mirklī. Turpretī  22 gadus vecās amerikānietes Viktorijas Arlenas (Victoria Arlen) neticamais stāsts liecina pasaulei, ko nozīmē neatmest cerību un cīnīties gadiem ilgi līdz pilnīgai veselības atgūšanai, kad visa pasaule, galvenokārt zinātniskā, to uzskatīja par neiespējamu.

 

 

Viktorijas foto pēc saslimšanas divpadsmit gadu vecumā atspoguļo tipisku veģetatīvā stāvoklī nonākuša cilvēka seju ar muskulāro atslābumu. Viktorija skaidroja: “Kādu dienu es sāku zaudēt kontroli pār savu ķermeni, biju ieslodzīta savā ķermenī, nespēju ne runāt, nedz kustēties”. Vecāki nespēja saprast, kā tas varēja notikt, ka viņu meita, kura līdz šim bija hiperaktīvs bērns, kam patika dejot, peldēt un visu dienu spēlēties ar saviem trim brāļiem, varēja no dienas dienā sabrukt. Viņi nesaprata, taču meitas slimība bija saistīta ar vienu no nežēlīgajām diagnozēm: “pastāvīgs veģetatīvs stāvoklis” ar nespēju atgūt veselību, ko iedragāja divas imunoloģiskās slimības: transversāls mielīts un akūts diseminēts encefalomielīts. “Vienā mirklī”, atceras Viktorija, “iestājās pilnīga tumsa”.

Taču šajā tumsā iespīdēja divi gaismas stari, kas viņu turēja pie dzīvības, palīdzot nepadoties. Viens gaismas stars bija “manas ģimenes mīlestība: pat ja viņi nevarēja mani dzirdēt, es viņus dzirdēju. Viņi cīnījās par mani un es par viņiem”. Par spīti tam, ka mediķi teica vecākiem Viktorijas klātbūtnē, kura visu saprata, ka nav nekādas cerības, viņas brāļi kopā ar māti un tēvu nekad nav padevušies, iedrošinot un sakot Viktorijai: “Tu esi ticīga, Viņš spēj visu”. Tādā veidā viņi uzturēja “manu ticību dzīvu... un tas ir vajadzīgs visiem, pilnīgi visiem” – tā šodien jauniete skaidro daudzās liecībās, kas cirkulē arī internetā. 

 

 

 

Otrs stars bija kristīgā ticība, kurā Viktorija bija audzināta, tāpēc, kā skaidroja viņas māte portālam  lifesitenews, “viņai nebija neviena cita, kā tikai Dievs, kurš varēja viņu dzirdēt”. Patiešām, meitene iesāka katru dienu runāt ar Kungu un, tā vietā, lai žēlotos, sacīja: “Es uzvarēšu”, lūdzot kādu zīmi savai ģimenei, lai tie saprot, ka viņa ir pie apziņas. Taču kādā krīzes brīdī “domāju, ka man ir jāsagatavojas nomirt”, bet tad notika sava veida “epifānija”: “Es Dievam devu solījumu”, skaidroja Viktorija vienā video, kurā stāsta savas atdzimšanas procesu: “Ja Tu man dosi vēl vienu pilnīgas dzīves iespēju, es Tev apsolu, ka neizniekošu pat vienu sekundi savā dzīvē… es izmantošu savu balsi un savu dzīvi Dievam par godu”. Tieši tajā brīdī māte uzrunāja viņu, atstāsta Žaklīne: “Vārdi, ko es teicu, nebija mani, bet bija tā, it kā Dievs runātu caur mani: “Tagad iesāksim ceļojumu, kas atstās iespaidu uz pasauli”". Meitene nesaprata, taču pēc neilga laika pēc trijiem “ieslodzījuma” gadiem lietas sāka mainīties un viņa iesāka kustēties.

Pēc diviem traģēdijas gadiem par meiteni sāka aizlūgt arī Džons Bašabora (John Bashobora), priesteris ar lielām harismātiskām dāvanām, arī nepārtrauktas ģimenes lūgšanas un intensīvs fiziskais darbs sekmējās ar panākumiem, Viktorijai izdevās kustināt visu augšējo ķermeņa daļu: “Es vingrinājos stundām ilgi”. Par spīti tam, ka paralizēto kāju dēļ viņa baidījās no ūdens, ko kādreiz ļoti mīlēja, brāļi viņu meta baseinā. Sākumā viņa to uztvēra traumatiski, bet vēlāk tas viņu piespieda spert nākamo soli, atklājot, ka “ūdenī es kustējos brīvi ārpus maniem invalīda ratiņiem”. Jauniete pavadīja ūdenī tik daudzas stundas, ka viņa kļuva par paraolimpisko spēļu čempioni un spēja izcīnīt daudzas medaļas un pirmās vietas, tādējādi kļūstot par zvaigzni sporta tīklā ESPN (sk. interviju šeit).

 

 

 

“Taču es nekad nezaudēju cerību atsākt staigāt”. Pat ja tajā brīdī, tas šķita pārāk daudz. Ko vēl vairāk varēja gribēt pēc slimības stāvokļa, kas darīja neiespējamu veselības atgūšanu? Vai it sevišķi pēc tam, kad ārsti bija pārliecināti, ka nav iespējams atsākt staigāt pēc 10 paralīzes gadiem?

Par spīti tam Viktorija un viņas ģimene nepadevās. Tādējādi kādu dienu pēc neskaitāmām lūgšanām un stundām ilgiem treniņiem fizioterapeits pamanīja vieglu kustību vienā kājā, mudinot Viktoriju turpināt. Pēc gada jauniete spers pirmos soļus, līdz beidzot 2016. gadā pilnīgi nostāsies uz savām kājām. Taču tas, kas notika vēlāk, ir pilnīgi neticams. Jauniete neapmierinājās ar to, ka atguva spēju staigāt, viņa vēlējās iemācīties dejot kā profesionāle.

 

 

Šodien Viktorija ir zvaigzne ASV šovā Dejot ar zvaigzni. (sk. www.victoriaarlen.com un šeit) Viņa karsti vēlas “izmantot savu balsi, lai mainītu pasauli, lai izplatītu mīlestību un gaismu, kas šai pasaulei ir ļoti vajadzīga”. Tāpēc, pat ja viņa nenovēl nevienam piedzīvot to, kas ar viņu notika, pēc viņas vārdiem “es nekad nebūtu izvēlējusies tādu dzīvi”, jaunā zvaigzne atzīstas, ka “neko nebūtu mainījusi”, zinot, ka “ja esmu visu atguvusi, tas ir viena iemesla dēļ… lai dotu cerību”. Kādā veidā? “Tas, kas ir noticis ar mani”, uzsvēra jauniete, “ir tā vērts un tas noder”, lai ilustrētu vienu no mīļākajiem Jaunās Derības pantiem, kur svētais Pāvils skaidro, ka Kristus, “kas ar savu spēku darbojas mūsos, spēj darīt visu daudz vairāk, nekā mēs lūdzam un saprotam” (Ef 3, 20).

Tādējādi ne tik daudz dejojot, it kā uzvarētu tikai tas, kas ceļas no invalīdu ratiņiem, bet “atnesot pasauli pie Jēzus”, skaidro māte, “Viktorija nes cerību. Tieši tur viņa tēmē, atvest cilvēkus pie Jēzus, lai viņi atklāj Dieva gaismu”.

Šis stāsts mums atklāj, ka, pieķeroties mazītiņai liesmai, kas deg tumsā ilgus gadus kā cerību stariņš, – Dieva mīlestībai, ir iespējams sasniegt to, uz ko zinātne un cilvēka spēki pat neiedrošinās cerēt. Tas mums arī ļauj teikt, kā to dara Viktorija, vienmēr citējot svēto Pāvilu: “Es visu spēju Kristū, kas mani stiprina”.

 

 

Avots: Benedetta Frigerio, Dallo "stato vegetativo" al ballo dopo un lento miracolo, lanuovabq.it

Foto: www.victoriaarlen.com, youtube.com, screen shot

Pēdējo reizi rediģēts Trešdiena, 06 Decembris 2017 19:20

Jaunākie raksti