Vai Fatima ir vēstījums par sodu?

Piektdiena, 19 Maijs 2017 09:38

Bez stresa izaugusī „bēbīšu" paaudze nespēj sagremot vārdu „sods”. „Bēbīši” piedzīvo histēriju jau no tā vien, ka dzird par pērienu pa dibenu.

Kad cilvēkiem gadās piedzīvot kaut ko nepatīkamu, dažāda veida „labdarības teorētiķi” kliedz: „Un kur bija Dievs?! Kā Dievs varēja pieļaut divus karus, badu, nāvi un ciešanas!” Fatima ir viena no daudzām atbildēm uz šo jautājumu. Fatimā skaidri redzams, ka Dievs to visu nav gribējis, par ko Marija mūs brīdināja. Dievmāte nav pareģojusi nelaimes, viņa ir runājusi par to, kā mums no tām izvairīties. Viņas teiktajā skan nosacījuma forma – „ja…” Ja cilvēki neatgriezīsies. Kāds te determinisms, kāda te „predestinācija”? Tas bija mēģinājums palīdzēt cilvēkiem apzināties savu stāvokli. Tas bija kaut kas līdzīgs informācijai, ko ārsts sniedz pacientam, pasakot, ka viņš ir slims, un ja viņš labprātīgi neatmetīs pīpēšanu un dzeršanu, tad drīzumā viņam tas būs jāizdara piespiedu kārtā un uz mūžīgiem laikiem. 

Esam brīvi un tik tiešām varam izvēlēties labo vai ļauno, dzīvību vai nāvi, svētību vai lāstu. 

Savukārt Dievs uz to nenoskatās vienaldzīgi. Viņš nepārtraukti saka: „Izvēlieties dzīvību!” Viņš saka, kur mums jādodas, kas ir jādara, un kas nav jādara, lai kādam netiktu nodarīts kaitējums. Dievs vienmēr dara to individuālā kārtā, uzrunājot katras personas sirdsapziņu, bet brīžiem pat atļaujas „pārdabiskas akcijas”. Fatimas parādīšanās kopumā un it īpaši „saules brīnums”, ko varēja novērot tūkstoši cilvēku, Dieva taktikā ir kaut kas netipisks, jo parasti Viņš darbojas diskrēti, nevienu nešokējot. Var redzēt, ka situācija bija nu jau ļoti nopietna. Tajā var saskatīt Dieva žēlsirdības pūliņus, tiecoties pārliecināt cilvēkus netipiskā veidā – radot iespaidu, ka debesis tūlīt nokritīs viņiem uz galvas. 

Dievs nav gribējis lietas, kas sagrāva cilvēci 20.gadsimtā. To gribēja cilvēki. Ne jau Dievs sarīkoja revolūciju Krievijā. Ne jau Dievs ievēlēja Hitleru. Ne jau Dievs radīja komunismu un nacismu. Cilvēki paļāvās uz sevi, nevis uz Dievu. Cilvēkiem šķita, ka viņi labāk zina, kas ir labs. Un viņi piedzīvoja sodu. 

Tieši tā – sodu. Kā tas ir iespējams? Vai tad žēlsirdīgais Dievs soda? Bez stresa izaugusī „bēbīšu” paaudze nespēj sagremot vārdu „sods”. „Bēbīši” piedzīvo histēriju jau no tā vien, ka dzird par pērienu pa dibenu. Tādiem būs grūti saprast, ka sods ir galējā mīlestības izpausme. Sodam jāatgriež cilvēks pie samaņas, jāatgriež viņš uz ceļa pie laimes. Un ja sods nelīdz, paliek vien bojāeja. 

Jau dzirdu iebildumus – bet kara un komunisma briesmas taču pašas par sevi jau bija bojāeja!

Beidziet. Kristietis nevar tā teikt, jo kristietis zina (precīzāk sakot, viņam tas būtu jāzina), ka visbriesmīgākā elle virs zemes nav nekas salīdzinot ar patieso elli. Labāk ir piedzīvot kara briesmas, nekā iegremdējoties savas „pilnības” apziņā nonākt mūžīgā pazudināšanā. Fatimā Marija ne bez iemesla parāda maziem bērniem elli. No tā brīža visi trīs pievēršās gandrīz nepārtrauktai gandarīšanai un rožukroņa skaitīšanai. Šie bērni zināja, par ko ir runa. Viņi ieraudzīja, par ko patiesībā ir šī spēle.  

Tomēr mūsdienās tiek sacelts skandāls, ja katehēzes skolotājs sarunā ar bērniem atļaujas pieminēt elli. Nedrīkst, jo bērniem taču būšot trauma. 

Ko lai dara. Daudziem ir izdevīgi aizmukt neapzinātā stāvoklī un vienā balsī ar čūsku paradīzē atkārtot: „Mirt jūs nemirsiet.” Patiesībā tā ir izvairīšanās no izstieptās Dieva rokas, Kurš cenšas pasargāt cilvēku no patiesas nāves. Viņš nedara to piespiedu kārtā, jo respektē cilvēka brīvību. 

Dieva sods ir Dieva žēlsirdības pierādījums. Par to skaidri runā sv.Faustīna, lūdzoties šādi: „Ak, man Dievs, pat sodos, ar kuriem Tu pieskaries zemei, saskatu Tavas žēlsirdības bezdibeni, jo sodot mūs šeit, virs zemes, Tu atbrīvo mūs no mūžīga soda! Priecājies, visa radība, jo tu esi tuvāk Dievam Viņa bezgalīgajā žēlsirdībā, nekā zīdainis mātes sirdij! Ak Dievs, Tu pats esi žēlums pret vislielākajiem grēciniekiem, kuri no sirds gandara! Jo lielāks grēcinieks, jo lielākas viņa tiesības uz Dieva žēlsirdību.” 

Tātad, patiesa gandarīšana. Atpestīšana. Par to ir Fatima. 

 

Avots: Czy Fatima to zwiastun kary?, gosc.pl

Publicitātes foto

Tulkoja Marks Jermaks 

 

Vairāk šajā kategorijā: « Nāves tablete RevoLūcija »