Ieņemta laulības pārkāpšanā. Es neesmu nejaušība

Otrdiena, 14 Marts 2017 10:25

/Lorija Sīlija/

Esmu adoptēta, un pirms dažiem gadiem man bija tā privilēģija no manas bioloģiskās mammas uzzināt vairāk par savu pagātni. Es dramatiski parādījos dzīves kopainā ne tajos rožainākajos apstākļos. Mana bioloģiskā mamma bija mūziķe, kura iesaistījās laulības pārkāpšanā, piekopjot attiecības ar precētu vīrieti, kuram bija seši bērni.

Mani bioloģiskie vecāki neplānoja šo grūtniecību, taču mana māte palika stāvoklī, un viņi nobijās. Viņi nolēma, ka, ņemot vērā visus apstākļus, vislabākais risinājums būs veikt abortu. Maniem bioloģiskajiem vecākiem šķita, ka pārtraukt grūtniecību būs labāk, kā izbeigt laulību. Viņiem šķita labāk apstādināt viena nezināma, nedzimuša bērna sirdspukstus nekā salauzt sešu labi zināmu un mīlētu bērnu sirdis.  

Mana māte un tēvs kopā aizbrauca uz abortu klīniku. Viņi ienāca, pierakstījās, apsēdās un gaidīja… Gaidīja… un gaidīja. Viņi pavadīja uzgaidāmajā telpā teju stundu, taču nekas nenotika.

Bija notikusi organizatoriska kļūme – administrācija izlaida manas mammas vārdu; manas dzīves vietā tika pārtraukta kāda cita dzīve.

Sekretāres kļūda ir daļiņa no brīnumainā providences plāna, kurš nekļūmīgi piepildījās un nodrošināja turpmāku manas dzīvības pastāvēšanu. Vēl viena daļiņa no šī plāna bija šī: kad mana bioloģiskā māte gaidīja savu rindu uzgaidāmajā telpā, viņas atmiņā uzausa epizode no pirms aptuveni divdesmit gadu senas pagātnes. Mana mamma atcerējās kādu svētdienskolas nodarbību par Desmit Dieva Baušļiem – nodarbību, kuru viņa ‘neplānoti’ apmeklēja, apciemojot citā pilsētā dzīvojošu radinieci, kura ‘neplānoti’ aizveda viņu uz baznīcu. Baznīcas apmeklējumi mammas ģimenē bija reta parādība.

Kad mamma sēdēja uz aukstā metāla krēsla tumšajā, neomulīgajā uzgaidāmajā telpā, vārdi ‘tev nebūs nogalināt’ nonāca pār viņas apziņu kā zibens, un mana mamma juta iekšēju pārliecību, ka tas, ko viņa grasās izdarīt, ir slepkavība. Viņa pagriezās pret manu bioloģisko tēvu un pateica viņam, ka, neskatoties uz apstākļu sarežģītību un traumatismu, viņa nespēj veikt plānoto abortu. Viņa pateica, ka vēlas mani iznēsāt.

Viņi ienāca klīnikā kopā. Ārā no tās iznāca mana mamma viena pati.

Nākamos septiņus mēnešus mana mamma pavadīja viena, slēpjoties no cilvēku acīm vienvietīgā mednieku būdiņā dziļajos Samteras mežos Dienvidkarolīnā. Viņa izolējās no cilvēkiem, lai padarītu savu kaunpilno situāciju mazāk zināmu. Taču mana mamma bija arī apņēmības pilna dot dzīvību šīs situācijas auglim - man.

Viņa patiesi deva man dzīvību, un viņas nesavtīgā upura dēļ esmu šeit.

Mana mamma neizvēlējās personīgā labuma ceļu, tā vietā viņa radikāli mainīja savas dzīves kursu un gāja trauksmaino sirdsapziņas izmeklēšanas ceļu – ceļu, kurš neļāva nogalināt savas miesas augli, lai arī tas ieņemts laulības pārkāpšanas aktā.

Kad es ievelku elpu, lai pārdomātu savu stāstu, man tas šķiet prātam neaptverams – apstākļi, kuros tiku ieņemta, mana pēdējā brīža izvairīšanās no aborta veicēja skalpeļa, tas mazais puisītis vai meitenīte, kura tajā dienā mira manā vietā, laulība, kura tika satricināta manas dzimšanas dēļ, mana bioloģiskā tēva bērnu ciešanas, saskaroties ar viņa neuzticību, manas bioloģiskās mātes bailes, ar kurām viņa sastapās, kontemplējot dzīvi un nāvi mazajā mednieku būdiņā, ilgtermiņa sekas, kuras lēmums laist mani pasaulē atstāja uz manas mātes dzīvi – šis patiesi ir traks stāsts.

Kādēļ esmu šeit? Kādēļ man vispār bija te jābūt?

Paraugoties uz savu dzīvi, es varētu teikt: ‘Esmu negadījums. Neesmu nekas vairāk  kā kļūda.’

Brīžos, kad manī uzmutuļo šaubas un vainas sajūta par manas ieņemšanas tumšo stāstu, kad šķiet, ka mana dzimšana bijusi citiem par nastu, es ievelku elpu un pakļauju savas domas Dieva atklātajai patiesībai par to, kādēļ esmu uz šīs pasaules. Pat ja liekas, ka tiku radīta haosā, es esmu šeit, jo Vissvētais savā mierā man ir paredzējis te būt.

Dieva Vārds man saka, ka es neesmu negadījums, ka, neraugoties uz apstākļiem, caur kuriem šeit nonācu, es esmu te, jo Dievs vēlējās, lai es te būtu. Svētie Raksti man saka, ka, neskatoties uz manu bioloģisko vecāku seksuālo grēku, Dievs visuvarenā veidā izveidoja mani manas mātes miesās.

Pirms dažiem gadiem es saņēmu vēstuli no savas bioloģiskās mammas – šīs sievietes, kura manā labā bija tik daudz upurējusi. Viņa rakstīja par savu pārliecību, ka es šobrīd neesmu dzīva kāda negadījuma dēļ, ka es esmu šeit, uz zemes, pārdabiski vadīta plāna dēļ. Mamma man rakstīja, ka, par spīti visām ciešanām, viņa savos lēmumos nebūtu neko mainījusi.

Viņa rakstīja: ‘Lorij, Dievs Tevi radīja ar nolūku. Tu neesi negadījums vai nejaušība, Tu neesi šeit, uz zemes, tāpat vien, un Tu neesi dīvaina Dieva radošuma izpausme. Ja arī Tu nebiji manis plānota, Tu tiki Universa Radītāja plānota. Jau pirms piedzimšanas Tu biji 100% Dieva mīlēta no papēžiem līdz matu galiņiem. Brīdī, kad Tu nāci pasaulē, Viņš staroja aiz prieka! Un es arī!’

Draugi, es nezinu jūsu stāstu, bet es zinu – vienalga, kādā situācijā jūs šodien atrodaties – sastopoties ar neplānotu grūtniecību, ejot cauri pēcaborta krīzei, cenšoties saprast, ko iesākt ar grūtniecību, kas ir rezultāts laulības pārkāpšanai vai izvarošanai, vai piedzīvojot citus briesmīgus apstākļus – visai dzīvībai ir vērtība un nozīme no mātes klēpja līdz kapam.

Es neesmu negadījums, Tu tāds neesi, un  jaunā dzīvībiņa, kas varbūt šobrīd mīt Tevī, arī tāda nav. Vienalga, kāds ir bijis Tavs stāsts, es vēlos, lai zini, ka šajā brīdī Tavā dzīvē darbojas Atbrīvotājs. Dievs ir labs un pietiekami spēcīgs Glābējs, kurš pārvērš ļaunās lietas skaistumā, kurš ir spējīgs visjuceklīgākās nekārtības sakārtot dievišķā harmonijā, kurš skumjākos stāstus vērš par burvīgākajām dziesmām.

Viņš to ir darījis manā un manas bioloģiskās mammas dzīvē, un es lūdzos, lai caur manu stāstu Tu notvertu cerību un palīdzību, kas atrodama Kungā!

 

Biogrāfija: Lorija Sīlija (Lori Sealy) ar vīru un diviem bērniem dzīvo Ziemeļkarolīnā. Viņa ir pianiste, ģitāriste, dziedātāja, dziesmu autore, lektore, slavēšanas vadītāja un kustības par dzīvību bloga ‘Save The 1’ izveidotāja.  Lorija ne tikai līdzdala savu dzimšanas stāstu, bet arī dalās pieredzē, audzinot dēlu, kuram ir autisms, kā arī liecina, kā no ateisma pievērsusies kristietībai. Lorijas mājas lapa ir www.lorisealy.com . Šajā video skatāma Lorijas liecība un dziesma, kuru viņa sarakstīja par savas bioloģiskās mammas dzīvi (šeit.) Stāsts par Lorijas adopciju atrodams šeit.

 

Avots: savethe1.blogspot.ca

Tulkoja Daiga Kaša

Foto: themighty.com

Pēdējo reizi rediģēts Otrdiena, 14 Marts 2017 12:21

Jaunākie raksti