10 slaveni ateisti, kuri kļuva par kristiešiem

Piektdiena, 10 Marts 2017 09:44

Vēsture pazīst daudzus gadījumus, kad dažāda veida slavenības, kuras ir sākotnēji aktīvi apkarojušas ticību Dievam, beidzot tomēr paši kļūst par kristiešiem. Starp viņiem atrodami gan politiķi, gan ārsti, gan zinātnieki, gan mākslinieki. Katra no šīm izcilajām personībām bija nonākusi pie secinājuma, ka ateisms nevar būt racionāls pasaules uzskats.

Andrē Frosārs 

Slavenais franču žurnālists un rakstnieks, Francijas Akadēmijas loceklis un Francijas Komunistiskās partijas dibinātāja dēls. Frosāra atgriešanās pie Dieva notika brīnumainā kārtā. Ilgi gaidot savu draugu netālu no baznīcas ēkas, Frosārs nepacietības vadīts iegāja kapelā, kur tanī brīdī notika Vissvētākā Sakramenta adorācija. Euharistiskā Jēzus priekšā rakstnieks īpaša veida piedzīvoja Dieva klātbūtni kā rezultātā nolēma radikāli mainīt savu dzīvi. 

20 gadu vecumā Frosārs pievienojās Katoļu Baznīcai un kļuva par vienu no izcilākajiem sava laika kristietības apoloģētiem. Vēlāk Frosards kļuva par sv.Jāņa Pāvila II draugu. 

Bernards Nātansons 

Viens no visizcilākajiem 20.gadsimta ginekologiem, kā arī redzamā personība kustībā par abortu legalizāciju ASV. Pirms atgriešanās pie Dieva veicis tūkstošiem abortu, t.sk. abortējis arī savu bērnu. Drīz pēc abortu legalizācijas Amerikā 1973.gadā Nātansonam pirmo reizi mūža radās iespēja novērot nedzimuša bērnu attīstību caur USG. Redzētais lika ārstam atzīt, ka aborts ir cilvēka slepkavība. Izmantojot grūtniecības pārtraukšanas operācijas ierakstu, Nātansons radīja dokumentālo filmu „Mēmais kliedziens”. 

1979.gadā Nātansons pilnībā atteicās no abortu veikšanas un pēc ilgiem garīgiem meklējumiem 1996. gadā pieņēma kristību Katoļu Baznīcā, kļūstot par aktīvu dzīvības aizstāvi pasaules mērogā. 

Pīters Stīls

Slavenās metāla grupas „Type O’Negative” līderis. Ilgus gadus Stīls sevi pozicionējis kā Baznīcas ienaidnieku. Sakarā ar antisociālu uzvedību mūziķis bija nonācis gan cietumā, gan psihiatriskajā slimnīcā. Par lūzuma punktu Stīla biogrāfijā kļuva viņa mātes nāve 2005.gadā, ka izraisīja dziļu eksistenciālu krīzi arī paša mūziķa dzīvē. Vēl pēc diviem gadiem viņš publiski atzina, ka „saista sevi ar Katoļu Baznīcas mācību”. „Domājot par nāvi, sāc domāt arī par to, kas būs tālāk. Tad rodas cerība, ka ir Dievs. Doties uz nekurieni… man tā būtu satriecoša doma,” atzina Stīls vienā no intervijām. 

Teds Tērners

Amerikāņu uzņēmējs, masu mediju impērijas „Turner Broadcasting System” dibinātājs. Gada cilvēks pēc žurnāla „Time” versijas (1991). Vienā no intervijām Tērners paziņoja, ka atsakās no ateistiskiem un agnostiskiem uzskatiem. Sarunā ar „ABC” žurnālistiem uzņēmējs pastāstīja, ka lūdzas par saviem slimajiem draugiem. Vienlaicīgi viņš gan uzsvēra, ka nevēlas deklarēt piederību kādai konkrētai reliģiskai kustībai. 

Anna Raisa

Amerikāņu rakstniece, „Vampīru hroniku” autore. Savulaik Raisas daiļrade atstāja būtisku iespaidu uz gotu subkultūras attīstību. 18 gadu vecumā Raisa zaudēja ticību un lielāku mūža daļu nodzīvoja kā ateiste. Tomēr 1998.gadā rakstniece atgriezās Katoļu Baznīcā. 

2005. gadā Raisa paziņoja, ka pārtrauc „vampīriskās literatūras” posmu un plāno pievērsties reliģiskai tematikai. Pēc viņas teiktā, nepastāv tāds spēks, kas varētu viņu piespiest uzrakstīt vēl kaut ko par vampīriem. Tajā pašā gadā tika izdota Raisas grāmata „Kristus: izceļošana no Ēģiptes”, kas ir pirmā triloģijas daļa, kas veltīta Jēzus Kristus dzīvei. 

Edīte Šteina 

Edīte Šteina izauga ebreju ģimenē un no 14 gadu vecuma uzskatīja sevi par ateisti. Tomēr 1922.gadā slavenā filozofe atgriezās, pieņemot kristību Katoļu Baznīcā. Pēc Šteinas stāstītā, milzīgu iespaidu uz viņu atstāja grāmata „Sv.Avilas Terēzes dzīve”, kuru izlasot viņa vairs nevarēja palikt ateiste. Pēc atgriešanas Šteina nodarbojās ar sv.Akvīnas Toma darbu tulkošanu, bet 1933.gadā iestājās karmelītu ordenī. Māsa Terēze Benedikta no Krusta nomira 1942.gadā Aušvicas koncentrācijas nometnē, bet vēlāk tika kanonizēta un atzīta par Eiropas aizbildni. 

Mihails Gorbačovs 

Politiķis, Nobela prēmijas laureāts, pēdējais Padomju Savienības līderis. Pirmās ziņas par Gorbačova atgriešanos pie Dieva parādījās 1999.gadā, pēc viņa tikšanas ar sv.Jāni Pāvilu II. 2008.gadā „perestrojkas tēvs” devās svētceļojumā uz Asīzi, kur kopā ar citiem kristiešiem lūdzies pie sv.Franciska kapa. Sarunā ar kādu klosterbrāli Gorbačovs atzina: „Svētais Francisks priekš manis ir kā otrais Kristus. Viņa stāstam ir liela nozīme manā dzīvē. Pateicoties viņam atguvu ticību, tāpēc ļoti gribēju šeit atbraukt.” 

Aleksandrs Solžeņicins 

Slavenais krievu rakstnieks, Nobela prēmijas laureāts. Savā galvenajā darbā „GULAGa arhipelāgs” Solžeņicins apraksta necilvēcisko padomju represiju sistēmu. Ilgus gadus Solžeņicins kā ateists asociējis sevi ar marksisma un ļeņinisma ētiku, tomēr vēlāk atgriezās pareizticībā. „GULAGa arhipelāgā” Solžeņicins raksta, ka vienā brīdī bija sapratis, ka robeža starp labo un ļauno nosprausta nevis starp valstīm, šķirām vai partijām, bet gan katrā cilvēka dvēselē un „starp visām cilvēku sirdīm”. Gadu pirms nāves kādā intervijā rakstnieks atzina: „Ticība man ir dzīves balsts un fundaments.” 

Klaivs Steiplss Lūiss

Slavenais britu rakstnieks, kurš īpaši pazīstams kā „Nārnijas hroniku” autors. Pirms kļūt par dedzīgu kristietības aizstāvi, Lūiss bijis ateists. 15 gadu vecumā viņš atteicās no kristīgās ticības, pievēršoties okultismam un mitoloģijai. 29 gados Lūiss vēl uzskatījis sevi par ateistu, tomēr pēc četriem gadiem atgriezās Anglikāņu baznīcā. Lūisa atgriešanas stāstā liela nozīme bija daudzām diskusijām draugu lokā Oksfordas universitātē. Īpaši būtisku lomu Lūisa dzīvē spēlējis slavenais katoļu rakstnieks Džons Ronalds Rūels Tolkīns.

Avots: „10 słynnych ateistów, którzy się nawrócili”, fronda.pl

Foto: Wikimedia Commons

 

Sagatavoja Marks Jermaks 

Jaunākie raksti