Romas rabīna atgriešanās

Ceturtdiena, 22 Decembris 2016 08:55

1945.gadā 13.februārī daudzos pasaules medijos parādījās šokējoša ziņa: lielais Romas rabīns, plaši pazīstamais Bībeles pētnieks profesors Izraels Zolli (Izra­el Zolli) pieņēmis kristību Katoļu Baznīcā.

Profesors Zolli piedzima 1881.gadā mūsdienu Polijas teritorijā. Otrā pasaules kara laikā viņš pildīja galvenā Romas rabīna pienākumus, bet pirms tam 35 kalpoja kā Triestes rabīns. Pieņemot kristību, Zolli paziņoja, ka uzskata sevi nevis par atgriezto, bet par piepildīto ebreju, jo Katoļu Baznīca ir jūdaisma apsolījumu piepildījums. Vecā derība ir sava veida šifrs, ko Dievs nodevis cilvēkiem, bet tā atslēga ir Jēzus Kristus, patiess Dievs un patiess Cilvēks.

Zolli māte piederēja pie ietekmīgas jūdaisma mācītāju dzimtas. Viņa ļoti ilgojās, lai viens no pieciem bērniem turpinātu šo tradīciju. Izraels vēlāk iestājās rabīnu kolēģijā, kā arī studēja filozofiju Vīnē un Florencē. 1920. gadā viņš tika nominēts par galveno Triestes rabīnu, bet 1933.gadā ieguva Itālijas pilsonību (tādēļ fašistu režīms piespieda viņam mainīt uzvārdu no Zoller uz itāliešu Zolli). Kādu laiku Zolli strādāja arī par ebreju valodas un literatūras katedras vadītāju Padujas universitātē, tomēr antisemītisma dēļ viņš šo darbu vēlāk zaudēja.

Kara gados Zolli sniedza nenovērtējamu ieguldījumu, cenšoties saglabāt Romas ebreju kopienu, kas bija sašķelta antifašistos un režīma līdzskrējējos. Pēc vāciešu okupācijas 1943.gadā Romas ebreji nonāca kritiskā situācijā. Zināms, ka SS galva Kaplers, draudot ar deportāciju, pieprasīja no vietējiem ebrejiem 24 stundu laikā savākt 50 kilogramus zelta. Kopienai izdevās savākt tikai 35 kilogramus, tādēļ Zolli vērsās pēc palīdzības pie pāvesta Pija XII, kurš uzreiz atsaucās ebreju lūgumam. Tiesa, izrādījās, ka Romas katoļi jau iepriekš bija savākuši nepieciešamo zelta daudzumu (Ac­tes et Documents du Saint Siége re­la­tifs á la se­con­de guerre mon­dia­le, vol. 9, Cittá del Va­ti­ca­no 1975, 494).

Sākoties vajāšanām, Zolli kopā ar ģimeni izdevās patverties kādā katoļu ģimenē, kas slēpa ebrejus līdz sabiedroto karaspēka ienākšanai pilsētā. 1944.gadā Zolli vadīja svinīgus aizlūgumus Romas sinagogā, kas tika translēti pa radio. To laikā viņš publiski pateicās pāvestam un ASV prezidentam par sniegto atbalstu.

Kristība

Lēmumu pieņemt kristību Katoļu Baznīcā rabīns pieņēma 1944.gadā, vairāku gadu garīgu meklējumu rezultātā. Septembrī Zolli devās pie jezuītu priestera profesors Paolo Dezzi no Gregora universitātes ar lūgumu palīdzēt sagatavoties sakramentam diskrētā veidā.

1944.gada septembrī Jom Kipur svētkos Zolli pēdējo reizi vadīja lūgšanas sinagogā. Pasākuma laikā profesors piedzīvoja pārdabisku vīziju, ieraugot Kristu baltā tērpā, Kurš izstaroja neticamu mieru. Zolli sadzirdēja sirdī balsi, kas sacīja: „Tu esi šeit pēdējo reizi.” Vakarā Zolli sieva pastāstīja viņam, ka aizlūgšanas laikā esot redzējusi Jēzu, Kurš uzlika vīram rokas, sniedzot svētību: „Es izlikos, ka nesaprotu, par ko viņa runā. Sieva atkārtoja visu vārds vārdā. Tad mūsu meita Mirjama iesaucās: tēti! Aizgāju uz viņas istabu. Mirjama teica: „Jūs runājat par Jēzu Kristu. Šodien sapnī es redzēju Jēzu, tomēr neatceros, kas bija tālāk.”

Dažu dienu laikā pēc šī notikuma rabīns iesniedza demisiju, kas izraisīja lielu izbrīnu un neizpratni tautiešu vidū. Cenšoties izvairīties no skandāla, Zolli slēpa galveno atkāpšanas iemeslu visu sagatavošanās laiku. Kristības ceremonija notika privātā kapellā Santa Maria de­gli An­ge­li baznīcā. Dievkalpojumā piedalījās tikai 15 personas, tomēr jau nākamajā dienā šī ziņa nonāca plašsaziņas līdzekļos.

Pēc ziņas publicēšanas Zolli sāka saņemt draudus, kā rezultātā viņa ģimenei nācās mainīt dzīvesvietu, rodot patvērumu vienā no klosteriem. Interesanti, ka vēlāk Zolli Gregora universitātē apmeklēja amerikāņu ebreju grupa, kuri par atgriešanos jūdaismā solīja profesoram ievērojamu naudas summu. Tāpat Zolli apciemoja protestanti, kuri aicināja Bībeles pētnieku atzīt, ka dogmatam par pāvesta statusu nav bībeliska pamatojuma. Pret šiem mēģinājumiem zinātnieks izturējās ar zināmu ironiju. „Tā kā protestēšana nav norma, netaisos nevienam traucēt ar jautājumu, kādēļ jāgaida 1500 gadu, lai izteiktu protestu?” viņš rakstīja. Pēc Zolli viedokļa, 15 gadsimtu garumā Katoļu Baznīca tika uzskatīta par patieso Dieva Baznīcu. Neviens nevar izdzēst šos 1500 gadus, paziņojot, ka katolicismam nav sakara ar Kristu. „Es spēju pieņemt tikai šo Baznīcu, ko visai radībai sludinājuši mani senči, 12 apustuļi, kuri tāpat kā es, bija izgājuši no sinagogas,” viņš skaidroja.

Atgriešanās iemesli

Vēl dzīvojot Polijā, mazais Izraels spēlējies ar bērniem no katoļu ģimenēm. Apmeklējot kādu no saviem draugiem, ebreju zēns pamanīja uz sienas krustā sisto Jēzus figūru. Interese par šo Personu vēlāk pamudināja Zolli izlasīt Evaņģēliju. Gadu gaitā viņa zināšanu līmenis par Jaunās derības tekstiem aizvien padziļinājās. Uz atgriešanos viņu lielā mērā pamudināja tas fakts, ka četri Isaja grāmatas fragmenti  (42,1-7; 49,1-5; 50,4-9; 52,13-53,12) ir acīmredzamā veidā izpildījušies Jēzus ciešanu brīdī.

Šajā procesā profesoram palīdzēja pilnīgās ebreju un grieķu valodas zināšanas. „Pēc ilgām studijām, pārdomām un dzīves Vecās derības jūdaismā kādā brīdī nonācu Jaunās derības kristietībā. Man bija godīgi jāatzīst, ka esmu kļuvis par kristieti, tādēļ konsekventi sāku ilgoties pēc kristības,” skaidro Zolli.

Uzklausot pārmetumus par tēvu ticības „nodevību”, profesors ar sāpēm iebilda: „Mana sirdsapziņa paliek mierā. Vai sv.Pāvila Dievs nav arī Ābrahāma, Īsāka un Jēkaba Dievs? Sv.Pāvils atgriezās. Vai caur to viņš pameta Izraēla Dievu un pārstāja Viņu mīlēt? Apstiprinoša atbilde būtu absurda.”

Būdams kristietis, profesors Zolli katru dienu daudz laika veltīja lūgšanai un ar lielu dedzību piedalījās Euharistijā. Viņš bieži runājis par prieku būt katolim: „Jūs, kas esat piedzimuši katoļu reliģijā, neapzināties milzīgo dārgumu, kāds ir ticība un Kristus žēlastība, kas jums pieejama kopš bērnības. Tas, kurš līdzīgi man nonāca pie ticības žēlastības pēc ilgiem meklējumiem, novērtē šo lielo dāvanu un izjūt milzīgu prieku par iespēju būt kristietim.”

Līdz pat nāvei profesors ar neofīta dedzību iesaistījās evaņģelizācijā, uzstājās ar lekcijām, publicēja rakstus un grāmatas. Ar pēdējo ziņojumu, kas bija veltīts Dieva taisnīgumam un žēlsirdībai viņš uzstājies Vallicelli 1956. gada janvārī. 2. martā Izraels Zolli aizgāja pie Kunga. Pieņemot pēdējo sv.Komūniju, profesors sacīja: „Man ir cerība, ka Kungs piedevis manus grēkus. Paļāvībā pilnībā nododos Kunga žēlsirdībai.”

 

Avots: Nawrócenie głównego rabina Rzymu, Miłujcie się!

Foto: Josh Evnin, flickr.com

Tulkoja Marks Jermaks

Pēdējo reizi rediģēts Ceturtdiena, 22 Decembris 2016 09:01

Jaunākie raksti