Einuhs nekļūst par sievieti. „Dzimuma maiņas” absurds

Trešdiena, 24 Februāris 2016 09:40

Transseksuālisms ir nopietns personības traucējums, kas noteikti jāārstē. Tomēr „dzimuma maiņas” operācija nevis ārstē, bet sakropļo fiziski veselus cilvēkus, zināmā mērā padarot viņus līdzīgus pretēja dzimuma pārstāvjiem.

Lai saprastu iebildumus pret šo procedūru, jāapzinās „dzimuma maiņas” būtība. Lai izvairītos no pārmetumiem par „angažētību”, izmantosim aprakstu, kas pieejams transseksuāļu mājaslapā www.crossdressing.pl.

„Pacients saņem hormonus (s/v galvenokārt testosteronu, v/s galvenokārt estrogēnus, kā arī t.s. blokerus, kas traucē dzimumhormonu izstrādi organismā). Daži ārsti izraksta hormonus „uz aci”, citi balstās uz detalizētiem izmeklējumiem, citi nosūta pie endokrinologa. Izrādās, ka cilvēka organisms ir pietiekoši elastīgs un ne vienmēr nepieciešama ideāla precizitāte, izvēloties zāles. Šajā posmā rodas pirmās fiziskās izmaiņas: mainās seja un tauku sadalījums organismā. S/v parādās ūsas un mainās balss. V/s sāk veidoties krūtis. Diemžēl s/v krūtis nepazūd, bet v/s nemainās balss un nepazūd apmatojums uz sejas. Parasti šajā posmā v/s vienlaicīgi ar hormonālo terapiju veic kosmetoloģiskas procedūras, piemēram, sejas apmatojuma epilāciju. Tāpat hormoni ietekmē psihi. Skaidrs, ka pats to lietošanas fakts un izmaiņu novērošana izraisa pozitīvas emocijas. Diemžēl, hormoni un blokeri var izraisīt arī depresiju un baiļu lēkmes. Runājot par fiziskajiem riskiem, pastāv aknu slimību un onkoloģisko izmaiņu varbūtība,” rakstīts portālā. 

Dažiem transseksuāļiem tas arī ir pēdējais medicīniskais process, tomēr daļa izšķiras par labu operācijai. Sievietēm, kuras taisās kļūt par „vīriešiem”, pirmā operācija ir krūts likvidācija. Kā raksta crossdressing.pl„vēl pirms dokumentu maiņas var (bet reizēm nepieciešams) veikt mastektomiju, kas ir ķirurģiskā krūts izņemšana”. Pēc tam dažās valstīs var pāriet pie juridiskas dzimuma maiņas, kad par „sievieti” tiek atzīt vīrietis, kuram joprojām ir sēklinieki un penis, bet par „vīrieti” – sieviete, kurai joprojām ir vagīna. 

Tad var sekot arī nākamās operācijas. Vīriešiem, kuri pārtop par „sievietēm”, tās parasti paredz kastrāciju (sēklinieki nogriešanu, lai tie vairs neproducētu vīrišķos hormonus). Reizēm tiek nogriezts arī dzimumloceklis, no kura bioloģiskā materiāla tiek radīta mākslīga maksts. 

Sieviešu gadījumā nākama operācija ir panhisterektomija, t.i. dzemdes, kā arī olvadu, olnīcu un dzemdes kakla izņemšana. Trešais solis ir neofaloplastika, jeb mākslīga peņa un sēklinieku radīšana. Šī ir pati sarežģītākā operācija, kas bieži tiek sadalīta vairākos etapos. Visbiežāk operācijas laikā tiek iegūts ādas un zemādas audu fragments no maksts un augšstilba. No šī materiāla tiek veidots dzimumloceklis. Nākamas operācijas laikā peni savieno ar silikona protēzi. Ir arī citi varianti, taču tie visi saistīti ar nopietniem riskiem. 

Šis apraksts ir pietiekams, lai saprastu, ka „dzimuma maiņa” reāli nenotiek. „Ārstēšanas” procesā vīriešus un sievietes pamatīgi sakropļo, izņemot labi funkcionējošus orgānus, aizvietojot dabīgus orgānus un hormonus ar mākslīgiem. Mākslīgi radīti dzimumorgāni vizuāli līdzinās īstajiem, taču patiesībā ir kā manekeni, kas nav lietojami normālā kārtā. Runa nav tikai par seksu, bet arī par urinēšanu. 

„Transseksuāļu domas, ilgas un jūtas nav nekas cits kā tikai komplicēta un grūti pieņemama morāli psihiska ilūzija... Medicīna ļauj pacelt šo ilūziju jaunā līmenī. Pašlaik ķirurģija rada ķermeni, kas ir tuvāks šai ilūzijai, taču genoms ir un paliek patiesības liecinieks,” raksta protestantu teologs George C. Scipione.

Transseksuāļiem mēģina iestāstīt, ka viņu problēmu risinājums ir dzimuma „korekcija”. Tomēr šo cilvēku dzīves drāma nav vienīgais iemesls, kādēļ nedrīkst piekrist šāda veida operācijām. Tikpat būtisks ir fakts, ka „dzimuma maiņas” rezultātā mēs veidojam „trešo dzimumu”. Iesaistoties attiecībās ar šādiem cilvēkiem, viņu partneri sākumā var tikt maldināti. 

Pēdējais arguments pret manipulēšanu ar bioloģiju ir rūpes par sabiedrību, kas balstās uz laulību un ģimeni, kuras pamatā ir dzimumu atšķirības. Spēles ar identitāti grauj ne tikai konkrētas personas, bet arī ģimenei draudzīgu vidi. Transdženderisma ideologi (kuri jānošķir no transeksuāļiem, kas cieš no saviem traucējumiem) kā reiz cenšas šo vidi izjaukt. 

Iestāstot cilvēkiem, kas eksistē „trešais dzimums”, bet vīrišķība un sievišķība ir tikai izvēles lieta, var ātrāk izveidot „brīnišķīgo jauno pasauli”, kur katrs varētu pats izvēlēties, kas viņš ir. Neatkarīgi no realitātes. Patiesībā šāda pasaule jau eksistē, tā ir psihiatriskā slimnīca, kur katrs var būt Napoleons. Pārsteidzošā kārtā psihiatri tomēr neveic „Napoleonu radīšanas operacijas”, bet nodarbojas ar sarežģītāku terapiju, kuras mērķis ir atgriezt pacientu realitātē. 

 

Tulkoja Marks Jermaks

Avots: Tomasz P. Terlikowski, Sztuczny penis nie czyni mężczyzny, a eunuch nie jest kobietąfronda.pl

 

Foto: youtube.com

 

Pēdējo reizi rediģēts Trešdiena, 24 Februāris 2016 10:06