„Tēvs Pio svārkos”: Dieva darbi kādas lauku sievietes dzīvē

Otrdiena, 26 Janvāris 2016 11:41

/Marks Jermaks/

Natuca Evolo (Natuzza Evolo) bija vienkārša lauku sieviete, sieva, mamma un vecmamma. Tomēr tieši viņu Dievs apdāvināja ar īpašām žēlastībām, t.sk. stigmātiem, bilokācijas spējām un mistiskām vīzijām.

Viņas garīgie bērni dēvēja šo sievieti par „mammīti”. Natuzza Evolo atdusas mierā kopš sešiem gadiem, tomēr viņas darbības augļi aizvien pieaug caur daudzām lūgšanu grupām, kuru nodoms ir gandarīšana par pasaules grēkiem.

Būtu vērts atgādināt, ka privātās atklāsmes nepieder pie Baznīcas mācības, kas nozīmē, ka katrs cilvēks var pats izvēlēties, ticēt tiem vai neticēt. Tomēr Natucas Evolo dzīvesstāsts nevienu neatstāj vienaldzīgu. Turklāt viņa ir bijusi mūsu laikabiedre un viņas biogrāfija ir pietiekoši labi izpētīta. Kā raksta itāliešu žurnālists Luciano Regolo savā grāmatā „Sieviete ar stigmatiem”, Natucas mistiskās vīzijas varētu pielīdzināt fantastiskai filmai. Dievs ļāva viņai mistiskā veidā satikt Jēzu Kristu, Dievmāti, eņģeļus, svētos (piemēram, Akvīnas Tomu un tēvu Pio), paradīzes un šķīstītavas dvēseles, kā arī sātanu. Daudzu liecinieku stāstītais apstiprina, ka Natuca bija saņēmusi no Dieva stigmātu dāvanu, kā arī pārdabiskas dziedināšanas spējas, spēju vienlaicīgi uzturēties vairākās vietās (bilokācija). Savukārt uz sievietes ķermeņa periodiski parādījās reliģiska rakstura zīmējumi, kas no zinātnes viedokļa nav izskaidrojami.

Jau no paša sākuma viņas dzīve bija piepildīta ar vientulību un ciešanām. Natucas tēvs darba meklējumos emigrēja no Itālijas uz Argentīnu, taču nekad vairs tā arī neatgriezās. Ģimenē bija daudz bērnu, kuri dzīvoja dziļas nabadzības apstākļos, ar ko bērnu māte nespēja tikt galā. Natuca agri sāka strādāt, taču apkārtējiem nesaprotamo vīziju dēļ viņu uz kādu laiku pat ievietoja psihiatriskajā slimnīcā. Vēlāk Natuca apprecējās un viņas ģimenē piedzima četri bērni. Sieviete uzticīga pildīja sievas un mātes pienākumus, vienlaikus kalpojot Baznīcā.

Jāpiebilst, ka Baznīcas amatpersonu attieksme pret dažāda veida vizionāriem (jeb personām, kuras sevi tā dēvē) parasti ir diezgan skeptiska un piesardzīga, kas ir visai pamatoti, jo patiesas pārdabiskas atklāsmes nenotiek bieži. Tomēr Natuca savas paklausības dēļ pamazām ieguva vietējo Baznīcas pārstāvju uzticēšanos. Tā bīskaps Domenico Cortese raksta, ka viņam bija iespēja novērot Natucas dzīvi 28 gadu laikā. „Sava bīskapa kalpojumā neesmu saskaries ar kādu citu tikpat pilnīgu un lojālu paklausības apliecinājumu,” saka amatpersona.

Dzīves laikā Natuca Evolo īpaši godināja krustā sisto Jēzu un Dievmātes Bezvainīgo Sirdi kā dvēseļu patvērumu. Viņas ticība izpaudās caur žēlsirdības darbiem un aicinājumiem uz pastāvīgu lūgšanu. Jau kopš bērnības Natucai vīziju laikā tika ļauts sarunāties ar Kristu, Mariju un mirušo dvēselēm. Sv.Komūnijas pieņemšanas laikā 8 gadu vecumā, meitene piedzīvoja euharistisku brīnumu, pārdabiskā veidā saskatot hostijā Kristus Miesu.

Īpaša nozīme sievietes dzīvē bija sarunām ar viņas laika svētajiem. Itālijā viņu pašu reizēm sauca par „tēvu Pio svārkos”. Iespēju robežās Natuca Evolo apciemoja svēto kapucīnu San Giovanni Rotondo. Tiesa, grēksūdzes pie tēva Pio sievietei bija liels pārbaudījums. Mūks uzrunāja sievieti sev raksturīgajā stingrajā manierē, kas bieži beidzās ar viņas asarām. Taču vienlaicīgi tieši tēvs Pio atbalstīja savu garīgo meitu cīņā pret ļauno garu. Savukārt 90.gadu beigās sieviete Vatikānā satikās ar pāvestu Jāni Pāvilu II. Tikšanās norisinājās viņas izveidoto lūgšanu grupu svētceļojuma laikā. Sarunājoties ar pāvestu, Natuca mistiskā veidā ieraudzīja viņam blakus Kristu, Kurš pāvestu sargāja.

Protams, pārdabiskās dāvanas Natucas dzīvē bija saistītas arī ar dziļu vienotību ar Kristu Viņa ciešanās. Pēc liecinieku teiktā, vislielākās ciešanas sievietei bija Kristus sāpju izdzīvošana, kad Natucai tika ļauts sajust mūsu Kunga ciešanas Lielajā Piektdienā. Caur šīm žēlastībām Dievs palīdzēja daudziem cilvēkiem atgriezties Baznīcā. Uz garīgajām sarunām ar Natucu brauca gan priesteri, gan televīzijas zvaigznes, gan slimnieki, gan vienkārši ticīgie. Vieniem šīs tikšanas sniedza dziedināšanu, kamēr citi saņēma stingrus brīdinājumus.

Natuca Evolo aizgāja mūžībā Visu Svēto dienā 2009. gadā. Viņas izvadīšanas ceremonijas laikā ļaužu pūlis skandēja: „Santa subito!” („Tūlīt svētā!”). Viņas garīgais testaments ir Dievmātes sanktuārija uzcelšana viņas dzimtajā Paravati. Tomēr vēl lielāka nozīme ir šīs vienkāršas sievietes liecība par ciešanu pieņemšanu un upurēšanu Jēzum. Krusts, asaras un skumjas viņai bija kā vērtīga dāvana, kas ļāva satikties ar pašu Pestītāju. „Mums pastāvīgi jālūdzas, pildot savus pienākumus pazemībā un priekā. Būt devīgiem, netiesāt tuvāko un lūgties par ienaidniekiem. Ievērot visu, ko mācījis Kristus Evaņģēlijā, jo bez Kristus nekam nebūtu jēgas,” aicina Natuca Evolo.

Avots: Tomasz Teluk, „Natuzzę Evolo, za to, że była prostą kobietą, Bóg obdarzył wizjami, darem bilokacji, stygmatami!”, fronda.pl

Foto: gosc.pl

Pēdējo reizi rediģēts Otrdiena, 26 Janvāris 2016 11:57

Jaunākie raksti