Kā atzīmē viens no Lielbritānijas pārstāvjiem, bīskaps Peter Doyle, attiecībā uz Komūniju šķirteņiem divas bīskapu nometnes šķeļ bezdibenis. „Pienācis brīdis celt tiltus,” saka Doyle, uzsverot, ka šajā jautājumā būtu nepieciešama aktīva iesaistīšanās no pāvesta Franciska puses. Vienlaicīgi bīskaps noliedz iespējamību deleģēt strīdīgu jautājumu izlemšanu lokālām baznīcām. „Neatbalstu pilnīgu decentralizāciju, jo ļoti augstu vērtēju vienotības saikni Pēterī,” viņš piebilst.

Uz nepieciešamību palikt uzticīgiem Kristus mācībai norāda Latvijas arhibīskaps Zbigņevs Stankēvičs. Pēc viņa domām, privilēģijas šķirteņiem būtu netaisnība attiecībā uz tiem pāriem, kuri cīnās par savas laulības saglabāšanu.

«Neviens no mums nav pret žēlsirdību attiecībā uz šķirtām personām, kuras nodibinājušas jaunas attiecības, vai attiecībā uz homoseksuālistiem. Tomēr nedrīkst piepildīt žēlsirdības jēdzienu ar saturu, kas atrauts no patiesības,  taisnīguma un dzīvās Baznīcas tradīcijas,” saka arhibīskaps. Stankēvičs atgādina, ka piedošanas saņemšanai nepieciešama grēku nožēla un apņēmība nedzīvot grēkā. Šāda nostāja ļauj katolim saņemt grēku piedošanu un tad arī svēto Komūniju. Tomēr šķirto personu gadījumā šie nosacījumi netiek izpildīti, jo viņi paliek kopdzīvē, kas nav sakramentāla laulība.

Latvijas Baznīcas galva uzsver, ka pāvests Francisks jau spēris būtisku soli, paātrinot tiesas procesus par laulības atzīšanu par spēkā neesošu. Līdz ar to pašlaik jāatturas no pārsteidzīgām pārmaiņām, kas „var kaitēt Baznīcai un ģimenēm,’" viņš sacīja intervijā „Vatikāna Radio”.

Savukārt Vācijas pārstāvis Heiner Koch cer uz pāvesta Franciska atbalstu šķirtām personām. Arhibīskaps atgādina, ka Sinode pēc savas būtības ir konsultatīvs institūts, bet gala vārds jebkurā gadījumā pieder pāvestam. Kohs ļauj saprast, ka atbalsta Baznīcas nostājas maiņu. „Cik tad jābūt svētam un nekļūdīgam, lai tiktu aicinātam pie Kunga galda?” sacīja arhibīskaps. Viņš norāda, ka daudzi šķirteņi kopā ar saviem bērniem atstāj Baznīcu, uzskatot, ka tā viņus atraida. Kohs norāda, ka spēkā esošie ierobežojumi Komūnijas saņemšanai „liek apšaubīt Baznīcu un žēlsirdību”.

Jāatgādina, ka attieksme pret kristīgo laulību ir viens no jautājumiem, kas būtiski atšķir katolicismu no pareizticības un daudzām protestantu denominācijām, kas atļauj šķirt baznīcā noslēgtu laulību un veidot jaunas attiecības. Arī Sinodes laikā pareizticīgo metropolīts Stefans no Igaunijas norādījis, ka pareizticībā tiek pieļauta laulības šķiršana, jo „Baznīca ir stingra pret grēku, nevis pret personām, kuras tai jāved pie euharistiskās Komūnijas”. Pareizticīgā Baznīca ļauj šādiem cilvēkiem veidot jaunas attiecības, izejot noteiktu gandarīšanas posmu.

Jāpiebilst, ka par spīti kritikai un pārmetumiem līdz šim Katoļu Baznīca palikusi uzticīga Kristus teiktajam: „Bet ir arī sacīts: kas savu sievu grib atstāt, lai dod viņai šķiršanās rakstu. Bet es jums saku, ka ikviens, kas atstāj savu sievu, izņemot laulības pārkāpšanas gadījumu, padara viņu par laulības pārkāpēju; un kas atstātu precē, pārkāpj laulību.” (Mt 5, 31-32)

Foto: morguefile.com