“Esmu izdarījis daudz kļūdu, tagad esmu Kunga rokās”

Piektdiena, 09 Oktobris 2015 10:55

/Dželsomino Delgverčo/

“Kādā kompānijā es gribētu ēst savu pēdējo maltīti? Gardu spageti šķīvi es gribētu apēst kopā ar Jēzu”, saka 86 gadus vecs itāliešu aktieris Bads Spensers (Bud Spencer), īstajā vārdā Karlo Pedersoli (Carlo Pedersoli). Pirms aktiera karjeras viņš nopietni nodarbojās ar sportu, 20. gs. 50. gados septiņas reizes kļuva par Itālijas čempionu brīvajā stilā un divas reizes piedalījās Olimpiskajās spēlēs – Helsinkos 1952. gadā un Melburnā 1956. gadā, kur izcīnīja attiecīgi 5. un 11. vietu.

Aktiera popularitāti Bads Spensers ieguva, filmējoties vesterna filmu sērijā Spaghetti western kopā ar Terensu Hilu (Terence Hill). Nesen aktieri intervēja vācu žurnāls Welt am Sonntag, kas viņu izvaicāja par Spensera jauno grāmatu Mangio Ergo Sum (Ēdu, tātad esmu). Tajā viņš atklāti runā par ļoti personiskām un delikātām tēmām: ticību, dzīves beigām, viņpasauli.

Ticības nepieciešamība

“Sirmā vecumā man ir nepieciešama reliģija, man ir nepieciešama ticība”, atzīst Karlo Pedersoli. “Es ticu Dievam, un tas mani glābj. Atskatoties atpakaļ, es dodu sev norēķinu, ka tās bija tukšas lietas, kurām es agrāk piedēvēju lielu vērtību: sports, kurā es vēlējos sevi apliecināt, popularitāte. Tas, kurš kļūst lepns šo lietu dēļ, tas, kurš dzenas tikai pēc panākumiem, slavas, ir vienkārši idiots”.

Kļūdas un nožēla

Karlo atzīstas, ka savā dzīvē viņš nebija gluži svēts. Tikai tagad viņam izdodas aptvert visas pagātnes kļūdas. “Esmu izdarījis daudzas kļūdas, ar sievietēm, draugiem, vulgāras kļūdas, trakulības. Tagad, kad man ir 86 gadi, daudzas lietas redzu pavisam citādāk. Dzīve man ir iemācījusi, ka ir citas lietas, kurām ir vērtība”.

Dzīve pēc nāves

Karlo Pedersoli neizvairās no nāves tēmas. Gluži otrādi: “Ar katru dienu arvien vairāk es iemīlu dzīvi, bet nāve mani nebaida, jo ticu, ka īstenībā cilvēks nemirst un ka mūsu dvēsele ir dzīva arī pēc tam, kad tā pamet šo pasauli. Esmu drošs, ka dzīve turpinās. Jebkurā gadījumā es sagaidīšu nāvi ar cieņu, un ar to pašu cieņu stāšos Dieva tiesas priekšā”.

Es neesmu nekāds varonis”

Tā ir tā pati cieņa, kas viņu mudina atzīties: “Es nevēlos teikt “ardievas” kā varonis. Esmu tāds pats cilvēks kā visi citi. Dzīve ir farss, daudz tiek pūsts dūmu acīs, daudz ir prieka, bet daudz arī vilšanos. Varonība manā gadījumā ir kaut kas mākslīgs, fikcija. Īsts varonis ir tikai tas, kas atdod dzīvību par savu valsti vai kādā ārkārtējā veidā aizsargā savu ģimeni. Es neesmu no tiem”.

Avots: Gelsomino Del Guercio, Bud Spencer: ora più che mai ho bisogno della fede, aleteia.com

Foto: Eric Montfort, flickr.com

Jaunākie raksti