Mazā “stiprā” Džeksona dzīvesstāsts ir himna dzīvei

Pirmdiena, 05 Oktobris 2015 16:59

/Dželsomino Delgverčo/

Daži vēlējās viņu redzēt mirušu. Vai labāk, ja viņš nebūtu piedzimis. Daži ārsti Floridas slimnīcā Winnie Palmer Hospital (ASV) bija ieteikuši vecākiem nelaist pasaulē mazo Džeksonu (Jaxon Emmett Buell), jo viņa galvaskausa un smadzeņu deformāciju uzskatīja pār pārāk smagu. Ārstu spriedums bija skaidrs: šis bērns nevarēs izdzīvot. Taču viņa tēvs un māte, kuri vienmēr bija stingri noskaņoti pret abortu, nevēlējās pārtraukt grūtniecību. Problēmas, protams, ir, un vēl kādas.

Stiprāks par ģenētiku

Džeksons cieš no anencefālijas, smaga iedzimta defekta, kura dēļ jaundzimušajam ir nepilnīgi izveidojies galvaskauss un smadzenes. Pēc statistikas viņš ir viens no 4859 bērniem, kuri ASV ir dzimuši ar šādu diagnozi, un lielākā daļa no viņiem mirst mātes klēpī vai uzreiz pēc piedzimšanas. Taču Džeksons bija stiprāks par ģenētiku, un, pateicoties savu vecāku drosmei, piedzima un nosvinēja savu pirmo dzīves gadu. Tā ir pļauka tiem, kuri domā, ka dzīvot ir tiesīgs tikai tas, kurš ir vesels.

Nedēļas pavadītas uztraukumā

Buelu ģimenes Kalvārija sākās septiņpadsmitajā grūtniecības nedēļā, kad priecīgo ziņu par gaidāmo dēlu aptumšoja citas ziņas smagums, kuru neviens no vecākiem, gaidot bērniņu, nekad negribētu dzirdēt: bērnam bija problēmas. Turpmākās nedēļas Buelu pāris pavadīja uztraukumā, līdz saņēma ziņu, kas viņus nomāca: Džeksonam bija smaga anencefālijas forma.

Mediķu spiediens

Pēc šīs diagnozes uzstādīšanas ārsti deva iespēju vecākiem izlemt par grūtniecības pārtraukšanu divdesmit trešajā grūtniecības nedēļā, bet abi vecāki, kas bija pret abortu, kategoriski atteicās no šī risinājuma. “Tajā vakarā devāmies mājās, domājot par aborta piedāvājumu”, stāsta Brendons. “Mēs nezinājām, kas varēja notikt grūtniecības laikā. Bet kas mēs esam, lai pieņemtu tādu lēmumu? Mums bija dots bērns, un vienīgais, ko mēs varējām izdarīt, bija dot viņam iespēju cīnīties, un tieši to mūsu dēls darīja no paša dzīves sākuma”.

Vecāku vēlme cīnīties

Džeksons piedzima 2014. gada 27. augustā ar ķeizargriezienu. Viņš bija četrus kilogramus smags, un pirmās trīs nedēļas pavadīja Winnie Palmer slimnīcā. Pēc diviem baiļu un krīžu mēnešiem mazais tika pārvietots uz Bostonas bērnu slimnīcu, kas specializējusies pediatriskajā neiroloģijā. Pēc analīzēm tika dota jauna diagnoze: Džeksonam atklāja mikrohidrocefāliju, un viņš tika pakļauts ārstēšanas ciklam, kas noņēma sāpes un uzlaboja bērna labsajūtu. “Es cenšos palikt pozitīvi noskaņota 99% no mana laika”, atzīstas Britnija. “Pēc tam ir tas 1%, par kuru es zinu, ka rīt varam pamosties un atklāt, ka Džeksons nav pārdzīvojis nakti. Es zinu, ka katra diena mūsu dēlam var būt pēdējā”.

Internetā eksplodē “stiprā Džeksona” gadījums

Par spīti visam prognozēm, Bruelu pāris ir apmierināts, ka pēdējo gadu ir pavadījis blakus Džeksonam. Viņus stiprināja mīlestības un iedrošinājuma apliecinājumi, kas, patiecoties internetam, nāca no visām pasaules malām. Pēc bērna piedzimšanas kāds Brendona kolēģis ievietoja sludinājumu GoFundMe mājaslapā, lai savāktu ziedojumus dārgai bērna medicīniskajai aprūpei. Kopš tā brīža Džeksona stāsts ir uzrunājis vairāk nekā tūkstoš cilvēku, ievācot pāri par 58 tūkstošiem dolāru. Līdzjutēji, novērojot bērna spēku un gribu izdzīvot, nosauca mazo par “stipro Džeksonu”.

Dzīve vienmēr ir brīnišķīga

Dažādas anomālijas, kas skar bērnus embrija stāvoklī un kas pakļauj riskam sievietes fizisko un psiholoģisko veselību, tiek bieži citētas kā attaisnojošs iemesls bērnu abortam, kuru dzīvi uzskata par nevērtīgu, ko varētu pavadīt neizturamas ciešanas. Taču katrai dzīvei piemīt kaut kas brīnišķīgs, un par to liecina šīs ģimenes piemērs. Protams, agrāk vai vēlāk Džeksons nomirs, tāpat kā ikviens no mums. Bet viņa dzīvesstāsts iedrošinās tos, kuri atrodas sarežģīta lēmuma priekšā, un varbūt palīdzēs saprast, cik ir brīnišķīgi ir uzlūkot savu bērnu, vienalga, cik lielas būtu viņa dzīves izredzes.

[image3]

Mazais Alfi

Stāsts par Džeksonu atgādina par Alfi, bērnu, kurš cieta no ģenētiskas slimības, ko dēvē par “Edvarda sindromu”. Tā tika atklāta 27. grūtniecības nedēļā. Ārsti vecākiem teica, ka nav nekādas cerības, piedāvājot kā risinājumu abortu. Bet vecāki nolēma turpināt, un mazais izdzīvoja. Viņi teica: “Mūsu bērnam ir tiesības izmantot iespēju.”

Pētera cīņa

Ļoti līdzīgu gribu cīnīties un nepadoties parādīja vecāki Valters un Adele, kad viņiem piedzima piektais bērns Pēteris. Mazajam konstatēja plaušu defektu. Bērns bija nolemts. Viņam atlika tikai dažas dzīves stundas, un ārsti bija padevušies. Tajā brīdī vecāki nolēma uzticēties Kungam un svētās Terēzes no Lizjē aizbildniecībai. Un notika neticamais. Pēc kāda laika mazais Pēteris sāka izrādīt elpošanas uzlabošanās pazīmes, bet vēl pēc pāris nedēļām tika oficiāli pasludināts par izdziedinātu.

Nedzimušais Valters

Himnu dzīvei par godu īpaši var attiecināt uz mazo Valteru, kas bija spontāni abortēts deviņpadsmitajā dzīves nedēļā un dzīvojis īsu brīdi ārpus mātes klēpja. “Tajā brīdī es raudāju, bet viņš bija perfekts”, stāstīja viņa māte Leksija. Bērns bija pilnīgi izveidojies, un viss bija savā vietā. Man izdevās redzēt, kā pukst sirds viņa mazajās krūtīs. Džošua un es bijām viņu paņēmuši rokās. Mēs raudājām, uzlūkojot mūsu dēliņu, kas bija tik miniatūrs un perfekts”.

Dzīves prieks

Valtera tēva Džošuas nākošais lēmums bija dabisks un nozīmīgs, jo tas kļuva par pavērsienu un pat izglāba daudzus cilvēkus. Viņš devās uz savu mašīnu, lai paņemtu fotoaparātu un nofotografētu savu dēlu. Sākumā Leksija to negribēja, taču Valtera foto izplatījās internetā, sasniedzot sērojošas mātes un palīdzot viņām tikt galā ar savu bērnu zaudējumu, kā arī palīdzēja daudzām sievietēm izvēlēties dzīvību saviem mazajiem vēl nedzimušajiem bērniem.

Avots: Gelsomino Del Guercio, La storia del piccolo Jaxon “Strong” è un inno alla vita, aleteia.org

Foto: WeAreJaxonStrong, facebook.com

Pēdējo reizi rediģēts Pirmdiena, 05 Oktobris 2015 17:03

Jaunākie raksti