Nīderlandes bīskapu konference, ko vada Utrehtas arhidiecēzes kardināls Villelms J. Eijks, un kurā ietilpst sešas diecēzes un Militārais ordinariāts ar pavisam četrpadsmit bīskapiem, ir pretstats Beļģijas kolēģiem, kuri jau 2022. gadā atļāva svētību visiem pāru veidiem, pat ar izstrādātu svētību rituālu, kas līdz šim nezināmu iemeslu dēļ nav nonācis Ticības mācības dikastērija redzeslokā. Toreiz kardināls Eijks bija ieņēmis ļoti stingru nostāju pret savu flāmu "kolēģu" iniciatīvu, cerot, ka " kompetentas Baznīcas aprindas" iejauksies, lai apturētu šo virzību.

Nīderlandes bīskapi laipni raksta, ka katoliskā Baznīca Nīderlandē ir atvērta visiem un "nevēlas nevienam liegt Dieva atbalstu un spēku", taču bīskapiem rūp novērst to pāru svētību, kuri dzīvo pretēji Dieva plānam, jo ārpus laulības, kas "ir iespējama tikai starp vīrieti un sievieti" "jebkāda veida neregulāras attiecības saskaras ar būtiskiem morāliem iebildumiem". Nīderlandes bīskapi norāda, ka ordinēts kalpotājs var teikt īsu lūgšanu par personu, kura dzīvo neregulārās vai homoseksuālās attiecībās, lai tā "varētu saprast Dieva gribu attiecībā uz savu dzīvi un turpināt augt". Deklarācijā tiek skaidri norādīts, ka tā ir lūgšana, nevis svētība vai apstiprinājums neregulārām attiecībām.

Pieaug arī atsevišķu nozīmīgu kardinālu opozīcija. Pēc bijušā Ticības mācības kongregācijas prefekta kardināla Gerharda Millera un bijušā Dievišķā kulta kongregācijas prefekta kardināla Roberta Saras, ir pienākusi kārta vēl vienam ievērojamam Baznīcas prelātam. 

Kardināls Jozefs Dzens (Joseph Zen Ze-kiun), plaši pazīstams reliģiskās brīvības aizstāvis komunistiskajā Kīnā, ir viens no pieciem kardināliem, kuri nesen adresēja pāvestam Franciskam atklātu vēstuli dubia formā par sinodalitātei veltīto Romas sinodi (šeit). 

Saskaņā ar Ķīnas kardināla domām, ir bezjēdzīgi vainot plašsaziņas līdzekļus par to, ka tie ir radījuši apjukumu ap "Fiducia supplicans" deklarāciju, jo tieši "pro-LGBTQ sludinātāji Baznīcā - tādi kā tēvs Džeimss Mārtins SJ vai māsa Žanīna Gramika - ir tie, kas apzināti rada apjukumu". Lieki piebilst, ka pati Deklarācija iesakot izvairīties no apjukuma, bet reizē mudinot dot svētības, "patiesībā neizbēgami radīs apjukumu". Un šobrīd to dara ne tikai atsevišķi cilvēki, bet veselas diecēzes.

Dzens norāda uz Fernandesa atbildību, kurš apgalvo, ka homoseksuālās attiecībās varētu būt labā aspekts. Kardināls Zen atsaucās uz dokumenta 31. punktu, kurā ir runa par tiem, kas ir viendzimuma attiecībās, kuri, lai gan "nepretendē uz sava statusa leģitimāciju", tomēr "lūdz, lai viss patiesais, labais un cilvēciski derīgais viņu dzīvē un attiecībās tiktu bagātināts, dziedināts un pacelts Svētā Gara klātbūtnes dēļ". 

Kardināls uzsver, ka "Šajās svētības formās tiek izteikta lūgšana, lai Dievs piešķirtu tos palīglīdzekļus, kas nāk no Viņa Gara impulsiem - to, ko tradicionālajā teoloģijā sauc par "aktuālo žēlastību" -, lai cilvēku attiecības varētu nobriest un augt uzticībā Evaņģēlijam, lai tās tiktu atbrīvotas no savām nepilnībām un vājībām un lai tās varētu izpausties arvien pieaugošā dievišķās mīlestības dimensijā."

Kardinālaprāt, "Tā ir pilnīga kļūda. Saskaņā ar objektīvo patiesību šāda uzvedība ir smags grēks un nevar novest pie kaut kā laba". Tāpēc, kardināls ierosina: "Ja Ticības mācības dikastērija prefekts sauc par "labu" to, kas ir morāliski ļauns, vai tad viņš nebūtu vainojams ķecerībā ? Vai prefektam nevajadzētu atkāpties vai tikt atlaistam?".

Kardināls Dzens tomēr būs vīlies : Fernandess no Romas kūrijas dikastērijiem aiziet netaisās, gluži pretēji, 23.janvārī pāvests Francisks papildus viņa prefekta pienākumiem Ticības mācības dikastērijā, viņu ir iecēlis arī par Kristiešu vienotības veicināšanas dikastērija locekļi.

Nīderlandes bīskaps Robs Mutsaerts, līdzīgi kardinālam Dzenam, neslēpjas aiz eifēmismiem un viņa spriedumā par Ticības mācības dikastērija paziņojumu nav divdomības. Hertogenbošas diecēzes palīgbīskaps apgalvo: "Tā kā dokumenta autori atsakās identificēt homoseksuālas prakses kā morāliski ļaunas, ir skaidrs, ka "Fiducia supplicans" nemeklē svētības nozīmes paplašināšanu, bet gan apzināti ievieš izmaiņas izpratnē par to, kas ir grēks". It kā ar to nebūtu gana, "daudzu bīskapu, pat veselu bīskapu konferenču, kā arī simtiem priesteru un ticīgo iebildumi tiek augstprātīgi noraidīti".

"Fiducia supplicans", saka Mutsaerts, "pasniedz svētības jēdzienu tādā veidā, ka tam vairs nav skaidras nozīmes - kā tas bieži notiek šī pontifikāta laikā. Kad jēdzieni zaudē jēgu, ar tiem var viegli manipulēt".

"Piešķiriet svētības jēdzienam jaunu nozīmi, un jūs varat ar to darīt, ko vien vēlaties. Šādos gadījumos maģiskais vārds ir "pastorāls". Vienkārši pasakiet "pastorāls", un spēle ir galā."

Bīskaps turpina: "Cik bieži vārds "pastorāls" tiek lietots, lai nostumtu malā maģistērija mācību, lai pretnostatītu doktrīnu un dzīvi un attaisnotu dzīvi, kas ir pretrunā doktrīnai. Pastorālā aprūpe vairs nav garīgā aprūpe; tā ir kļuvusi par sinonīmu miesai bez dvēseles. Doktrīna tiek nostumta malā, jo galu galā tie ir tikai vārdi, vai vismaz tā tiek apgalvots. Šodien Ticības mācības dikastērijā valda subjektīvisms un relatīvisms. Tās darbības būtību piemērotāk izteiktu nosaukums - Dekonstrukcijas dikastērijs".

Notikumu attīstība ir skaidra, un Nīderlande par to zina no pieredzes. "Man ir skaidrs, kur šis process ved. Manā valstī, Nīderlandē, šī attīstība sākās sešdesmitajos gados ar tā saukto "Pastorālo padomi". Tālāk visas doktrinālās koncepcijas tika izjauktas. Akvīnas Toms tika anulēts, Viljams Okams tika iecelts tronī. Nīderlande šodien ir visvairāk sekularizētā valsts pasaulē. Bija tikai viens bīskaps, kurš pretojās, jo viņam patiesi rūpēja ticīgo dvēseles. Pārējie klusēja. Pastorālā teoloģija kā mācību disciplīna tika izgudrota Nīderlandē. Bet tā nav zinātne.

"Fiducia supplicans", tāpat kā "Amoris laetitia", aiz daudziem vārdu savirknējumiem ir kārtējā padošanās sekularizētajai kultūrai, un, paradoksāli, šī padošanās nekādi nepiesaista jaunus ticīgos, kuri pieprasa tieši pretējo.

Liberālo ideju iedvesmotas semināri un kongregācijas iet bojā, savukārt Tradīcijas iedvesmoti semināri un grupas plaukst. Šeit, Nīderlandē, Baznīca piedzīvo lejupslīdi (vidējais apmeklētāju vecums ir virs septiņdesmit gadiem), taču es redzu, ka jauniešu tikšanās grupas pieaug. Viņi bieži nāk no ateistiskas vides un meklē patiesību. Klusībā viņi nāk uz Katoļu baznīcu, kur viņus uzņem vienkārši katoļu garīdznieki, kuri nesludina neskaidras teorijas, bet ir uzticīgi Tradīcijai. Un kādas ir šo jauniešu vēlmes? Euharistija, adorācija, ticības padziļināšana. Viņi no jauna atklāj arī grēksūdzes sakramentu".

Iespējams, saka bīskaps, "pašreizējie notikumi Vatikānā ir Dieva apredzības pieļauti". Patiešām, "kļūst skaidrs, kāda ir situācija Romā".

"Paskatieties uz tiem, kurus pāvests ir sev pietuvinājis, piemēram, uz tēvu Džeimsu Martinu. Un ko viņš popularizē? Makelroju, cilvēku, kurš uzskata, ka Baznīcai vajadzētu mainīt savu mācību par sodomiju (lai nosauktu lietas īstajos vārdos). Viņš ieceļ par kardinālu tādu cilvēku kā Hollerihs, kurš uzskata, ka Katoļu baznīcas morālā izpratne par seksualitāti ir zinātniski un socioloģiski kļūdaina. Pāvests raksta māsai Žanīnai Gramīkai, ka viņš atbalsta viņas kalpošanu "New Ways". Par kardinālu un Ticības doktrīnas dikastērija vadītāju viņš virza savu argentīniešu draugu Fernandesu, kurš ir uzrakstījis pornogrāfisku grāmatu, kurā cita starpā apraksta, kā sešpadsmitgadīga meitene gūst seksuālu pieredzi ar Jēzu. Grāmatā, kurā viņš plaši apraksta orgasmu (šeit)! Un tieši šim Fernandesam ir jāvērtē seksuālā vardarbība Baznīcā! Jebkurš bīskaps, kurš uzzinātu, ka kāds no viņa priesteriem ir uzrakstījis šādu nevēlamu grāmatu, nekavējoties viņu atstādinātu no amata. Taču ne pāvests Francisks. Viņš neredz problēmu. Šādu grāmatu viņš nekad vairs neuzrakstītu, saka Fernandess. Taču viņš no tās nepavisam nenorobežojas. Turklāt šis cilvēks ir "Amoris laetitia" faktiskais autors."

Patiesība par to, kāda ir "situācija Romā" top arvien skaidrāka, taču tāpēc nepametīsim Pētera laivu! Tieši šādu kardinālu, bīskapu un laju opozīcija dod cerību, jo kļūst labāk redzams, kur ir labība un kur - nezāles. 

Sagatavoja Aleksandrs Stepanovs 

Avoti

vitaminexp.blogpost.com, aldomariavalli.it, lanuovabq.it, nereģistrēties.com, 

Foto: interneta resursi