/Damian Thompson/

Katoļu baznīcai ir jāatbrīvojas no šī "toksiskā murga"

Neilgi pirms savas nāves otrdien kardināls Džordžs Pels uzrakstīja zemāk publicētu rakstu izdevumam "The Spectator", kurā viņš nodēvēja Vatikāna plānus par gaidāmo "Sinodi par sinodalitāti" kā "toksisku murgu". Sinodes norisei, kas notiks divās sesijās šogad un nākamgad, ir sagatavota brošūra, kas ir "viens no nekonsekventākajiem dokumentiem, kāds jebkad ir sūtīts no Romas", saka Pels. Tas ne tikai ir "ietērpts neomarksistu žargonā", bet arī "naidīgs pret apustulisko tradīciju" un ignorē tādus kristiešu pamatprincipus kā ticība dievišķajai tiesai, debesīm un ellei.

Austrālijā dzimušais kardināls, kurš savā dzimtenē pārcieta briesmīgas ciešanas ieslodzījumā par viltus apsūdzībām seksuālā vardarbībā, bet pēc tam tika attaisnots, nebija nekas cits kā drosmīgs cilvēks. Rakstot šīs pārdomas, viņš nezināja, ka drīz nomirs. Viņš bija gatavs saskarties ar pāvesta Franciska un organizatoru dusmām, kad tās tika publicētas. Tā nu ir, ka viņa pēkšņā nāve var piešķirt papildus spēku viņa teiktajam sinodes tikšanās laikā šī gada oktobrī.

*****

/George Pell/
Katoļu bīskapu sinode ir apņēmusies veidot to, kas tiek uzskatīts kā "Dieva sapnis" par sinodalitāti. Diemžēl, neraugoties uz bīskapu labajiem nodomiem, šis dievišķais sapnis ir pārvērties par toksisku murgu.
Viņi ir sagatavojuši četrdesmit piecu lappušu biezu brošūru, kurā aprakstītas daudzviet pasaulē notikušās pirmā posma diskusijas ("uzklausīšana un izšķiršana") - viens no nesakarīgākajiem dokumentiem, kāds jebkad ir ticis nosūtīts no Romas.

Bez jebkādas ironijas, dokumenta nosaukums ir "Paplašiniet savas telts telpu", un tajā ir norādīts, ka tā mērķis ir uzņemt nevis tikko kristītos - tos, kas ir atbildējuši uz aicinājumu nožēlot grēkus un ticēt, - bet ikvienu, kas varētu būt pietiekami ieinteresēts, lai klausītos. Dalībnieki tiek aicināti būt pretimnākoši un radikāli iekļaujoši: "Neviens nav izslēgts".

Dokumentā pat nav aicinājuma katoļu draudzes dalībniekiem darīt par mācekļiem visas tautas (Mt 28, 16-20), nemaz nerunājot par Glābēja sludināšanu (2. Tim 4, 2).

Pirmais uzdevums visiem, it īpaši skolotājiem, ir klausīties Garā. Saskaņā ar šo nesen atjaunināto labo vēsti, "sinodalitāte" kā Baznīcas būtības veids nav jādefinē, bet gan tikai jādzīvo. Tā balstās uz pieciem radošiem uzstādījumiem, sākot ar radikālu iekļaušanu un virzoties uz misiju līdzdalības stilā, praktizējot "līdzatbildību ar citiem ticīgajiem un labas gribas cilvēkiem". Tiek atzītas tādas grūtības kā karš, genocīds un plaisa starp garīdzniekiem un lajiem, taču tiek apgalvots, ka visas tās var pārvarēt, pateicoties dzīvīgam garīgumam.

No Jesajas grāmatas nāk tēls par Baznīcu kā paplašinošu telti, kuras centrā ir Kungs, un tā mērķis ir uzsvērt, ka šī paplašinošā telts ir vieta, kur cilvēki tiek uzklausīti, nevis tiesāti un izslēgti.

Tādējādi mēs lasām, ka Dieva tautai ir nepieciešamas jaunas stratēģijas: nevis strīdi un sadursmes, bet gan dialogs, atsakoties no dalījuma starp ticīgajiem un neticīgajiem. Dokumentā tiek uzvērts, ka Dieva tautai ir jāuzklausa nabagu un zemes sauciens.

Tā kā pastāv atšķirīgi viedokļi par abortiem, kontracepciju, sieviešu priesterisko ordināciju un homoseksuālām attiecībām, tiek uzskatīts, ka šajos jautājumos nav iespējams noteikt vai ierosināt galīgo nostāju. Tas attiecas arī uz poligāmiju, laulības šķiršanu un jaunu laulību. Tomēr dokumentā ir skaidri norādīta īpašā sieviešu mazvērtēšanas problēma un klerikālisma draudi, pat ja tiek atzīts daudzu priesteru pozitīvs ieguldījums.

Ko domāt par šo popuriju, šo New Age labās gribas uzplūdu? Tas nav katoļu ticības vai Jaunās Derības mācības kopsavilkums. Tas ir nepilnīgs un būtiski naidīgs apustuliskajai tradīcijai. Tas nekur neatzīst Jauno Derību par normatīvu Dieva Vārdu attiecībā uz jebkādu ticības un morāles mācību. Vecā Derība tiek ignorēta, patriarhāts noraidīts, Mozus likums, ieskaitot desmit baušļus, netiek atzīts.

Sākumā var minēt divus aspektus. Divās noslēguma sinodēs Romā 2023. un 2024. gadā būs jāprecizē mācība par morāles jautājumiem, jo galvenais relators (galvenais rakstnieks un redaktors) kardināls Žans Klods Hollerihs (Jean-Claude Hollerich) ir publiski noraidījis Baznīcas fundamentālo mācību par seksualitāti, apgalvojot, ka tā ir pretrunā ar mūsdienu zinātni. Parastos laikos tas nozīmētu, ka viņa kā relatora turpmāka darbība tiktu uzskatīta par nepiemērotu, pat neiespējamu.

Sinodēm ir jāizvēlas, vai būt apustuliskās tradīcijas kalpiem un aizstāvjiem ticības un morāles jomā, vai arī viņu izšķirtspēja liek viniem pacelt savu varu pār katoļu mācību. Viņiem ir jāizlemj, vai pamatmācības par tādām lietām kā priesterība un morāle var tikt iemestas plurālistiskā bezdibenī, kur daži izvēlas no jauna pārdefinēt grēkus, mazinot to smagumu, bet vairums vienojas cieņpilni nepiekrist.

Līdztekus sinodei disciplīna kļūst vaļīgāka, īpaši Ziemeļeiropā, kur tikai daži bīskapi nav saņēmuši pārmetumus pat pēc tam, kad ir norādījuši uz bīskapa tiesībām nepiekrist; dažās draudzēs un reliģiskajos ordeņos jau pastāv de facto plurālisms tādās lietās kā homoseksuālu attiecību svētīšana.

Diecēžu bīskapi ir apustuļu pēcteči, galvenie skolotāji katrā diecēzē un viņiem uzticētās tautas vietējās vienotības centrs un vispārējās vienotības centrs ap pāvestu, Pētera pēcteci. Kopš svētā Lionas Ireneja laikiem bīskaps ir arī nepārtrauktas uzticības garants Kristus mācībai, apustuliskajai tradīcijai. Viņi ir pārvaldnieki un dažkārt arī tiesneši, kā arī skolotāji un sakramentu svinētāji, un nebūt ne kautrīgi malā sēdētāji vai nedomājoši parakstītāji.

"Paplašināt telti" apzinās bīskapu trūkumus, kuri dažkārt neieklausās, kuriem ir autokrātiskas tendences un kuri var būt klerikāli un individuālisti. Dokumentā ir cerības, efektīvas vadības un sadarbības pazīmes, taču tajā pausts viedoklis, ka piramidālie autoritātes modeļi ir jāiznīcina un ka vienīgā patiesā autoritāte ir mīlestība un kalpošana. Vajagot uzsvērt cieņu, kuras avots ir kristība nevis to, kuras avots ir priesteriskā ordinācija; pārvaldības stiliem vajagot būt mazāk hierarhiskiem un vairāk cirkulāriem un vērstiem uz līdzdalību.

Visās katoļu sinodēs (un koncilos), kā arī pareizticīgo sinodēs galvenie dalībnieki vienmēr ir bijuši bīskapi. Laipnā, uz sadarbību vērstā veidā, tas būtu jāapliecina un jāīsteno kontinentālajās sinodēs, lai pastorālās iniciatīvas paliktu pareizas doktrīnas robežās. Bīskapi tur nav tikai tādēļ, lai apstiprinātu pienācīgu procesu un piedāvātu "nihil obstat" attiecībā uz to, ko viņi ir novērojuši.

Nevienam no sinodes dalībniekiem - nedz lajiem, nedz ticīgajiem, nedz priesteriem vai bīskapiem - sinodes lēmums, kas aizliedz balsot un iesniegt priekšlikumus, nav labvēlīgs. Tikai organizatoriskās komitejas viedokļa nodošana Svētajam tēvam, lai viņš darītu to, ko viņš nolemj, ir sinodalitātes ļaunprātīga izmantošana, bīskapu marginalizēšana, kas nav attaisnojama ar Rakstiem vai Tradīciju. Tas nav pienācīgs process, un ar to var manipulēt.

Ar milzīgu pārsvaru tie katoļticīgie, kas visā pasaulē regulāri piedalās dievkalpojumos, neatbalsta pašreizējās sinodes secinājumus. Arī augstākajos Baznīcas līmeņos nav vērojams liels entuziasms. Šāda veida sanāksmju turpināšanās padziļina šķelšanos, un daži zinoši cilvēki var izmantot neskaidrības un cilvēku labo gribu. Bijušajiem anglikāņiem no mūsu vidus ir taisnība, norādot uz pieaugošo apjukumu, uzbrukumu tradicionālajai morālei un neomarksistiskā žargona iekļaušanu dialogā par atstumtību, atsvešinātību, identitāti, marginalizāciju, par tiem, kuru balsis nedzird, LGBTQ, kā arī kristīgo jēdzienu par piedošanu, grēku, upuri, dziedināšanu, pestīšanu - izmainīšanu. Kādēļ dokumentā tiek noklusēts pēcnāves dzīves atalgojums vai sods, četras pēdējās lietas: nāve un tiesa, debesis un elle?

Līdz šim sinodes ceļš ir atstājis novārtā, pat pazeminājis Transcendento, aizklājis Kristus centrālo lomu ar apelācijām uz Svēto Garu un veicinājis sarūgtinājumu, īpaši dalībnieku vidū.
Darba dokumenti nav daļa no maģistērija. Tie ir pamats diskusijām. Tos jāvērtē visai Dieva tautai un jo īpaši bīskapiem kopā ar pāvestu un viņa vadībā. Šajā darba dokumentā ir nepieciešamas radikālas izmaiņas. Bīskapiem ir jāapzinās, ka viņiem ir jārīkojas Dieva vārdā un drīzāk ātrāk nekā vēlāk.

Avots: spectator.co.uk, The Catholic Church must free itself from this ‘toxic nightmare’

Foto: aldomariavalli.it