"Es esmu Freedom convoy"

Svētdiena, 06 Februāris 2022 16:42

Dārgie civitas.lv. lasītāji ! Turpinot tēmu par Brīvības konvoju Kanādā, piedāvājam Jūsu uzmanībai franciski runājoša kanādiešu pāra Alēna un Loretas liecību par viņu dalību Otavā notikušajā manifestācijā, pagājušajā nedēļas nogalē 29. un 30. janvārī. 

Paldies Alēnam un Loretai, ka piekrita padalīties ar mums savā vienkāršu manifestantu - kādi būtu varējuši būt katrs no mums - pieredzē un laipni piekrita uzrakstīt savus iespaidus speciāli Civitas.lv. Tāpēc katrs no mums, kuram ir dārga brīvība un patiesība par notiekošo pasaulē un mūsu zemē, var ar pārliecību teikt: "Es arī esmu kopā ar viņiem" un pat vēl vairāk - "Es esmu Freedom convoy". 

Vienoti lūgšanā par notiekošo Latvijā un pasaulē !

*****

Labdien visiem,

Lūk, īss ziņojums par mūsu dalību Brīvības konvoja demonstrācijā Otavā šajā nedēļas nogalē. 

Sestdienas rītā ap 10:30 mēs izbraucām no mājām uz Otavu (parasti esam aptuveni 1 stundas un 15 minūšu brauciena attālumā no Otavas). 

 Kad nonācām pie 50. šosejas, mēs izvēlējāmies pārcelties ar prāmi pāri Otavas upei, jo bijām nobažījušies, ka Otavas tilti būs pilnībā pārpildīti ar kravas automašīnām no Kvebekas. Patiešām, braucot pa šoseju uz Monreālu, mēs braucam garām lielām kravas automašīnu kolonnām ar Kanādas un Kvebekas karogiem. Pēc dažiem nelieliem apvedceļiem beidzot nonākam pie prāmja. Šis prāmis ir atvērts visu gadu, neskatoties uz upes aizsalšanu. Tas ir aprīkots ar ledlauzi, kas tam atļauj pārvietoties. Tas noder, jo, kad izgājām no mājas, termometrs rādīja - 29 grādus (neskaitot vēja faktoru). Tā mēs bez problēmām šķērsojām upi un iebraucām Otavā no austrumu puses.  

Zinot, ka pilsētas centrs būs pārpildīts ar kravas automašīnām, mēs atradām stāvvietu aptuveni 2 km no pilsētas centra un atlikušo ceļu mērojām kājām. Laiks ir ļoti jauks, bet ļoti auksts (-25 grādi). Ejot ātri, nedaudz sasildamies. Pārsteidzoši, ka pilsētā neredzam daudz kravas automašīnu, toties ir daudz gājēju, kas vicina karogus un plakātus. Kad atnākam pilsētas centra tuvumā, policija dežūrē un bloķē visas ielas

Ierodoties pie parlamenta un valdības ēkas, pūlis ir milzīgs un ļoti blīvs. Kravas automašīnas ir novietotas rindā pie valdības ēkām visā ielas platumā. Mums izdodas sev izbrīvēt ceļu un nokļūt līdz runātāju platformai, kura ir ierīkota uz piekabes. Kāds dziedātājs uzsāk valsts himnu "O, Kanāda", un viss pūlis viņam pievienojas. Atmosfēra ir ļoti draudzīga un ģimeniska. Ne vārdos, ne uzvedībā nav nedz naidīguma, nedz vardarbības pazīmju; tā ir ballīšu vai gadatirgus atmosfēra. Mēs cenšamies klausīties runātājus, bet tas ir ļoti grūti, jo apskaņošanas sistēma nav ļoti jaudīga, un ir daudz trokšņa, ko rada kravas automašīnu skaņas signāli un demonstrantu taures. 

Tā kā ir ļoti auksts un ielu sāk pārņemt ēna, mēs dodamies nedaudz augstāk, Parlamenta kalna virzienā, lai atkal atrastos saulē un nofotografētos no labākas perspektīvas. Nejauši nonākam blakus francūzim no Monreālas, kurš ieradies uz dienu kopā ar draugiem. Viņš mums paskaidro, ka piedalās demonstrācijā pirmo reizi dzīvē (viņam esot ap 70 gadu). Viņš bija emigrējis uz Kanādu, jo uzskatījis, ka tā ir brīvības zeme. Tagad ļoti vīlies un satriekts, jo tā tas vairs nav. Francūzis arī paskaidro, ka daži viņa draugi no rīta braukuši ar autobusu no Monreālas un ka autobuss joprojām nav ieradies Otavā, jo uz tiltiem ir sastrēgumi (ir plkst. 15). Par laimi, mēs izvēlējāmies celties ar prāmi.  

Pēc laukumā pavadītas pusotras stundas, mums sāk salt kājas un rokas un mēs sākam iet atpakaļ uz mašīnu. Vakaru un nakti pavadīsim pie draugiem pilsētas dienvidos. Mūsu draugi ir vakcinēti, taču atbalsta Brīvības konvoju, jo saprot, ka valdība ar saviem brīvības ierobežošanas pasākumiem ir aizgājusi pārāk tālu. 

Šorīt, pēc labām brokastīm ar draugiem, mēs dodamies atpakaļ uz Dievmātes katedrāli Otavā, lai plkst. 10 piedalītos dievkalpojumā. Šādā agrā stundā satiksme nav liela, un mēs bez starpgadījumiem ierodamies katedrāles stāvlaukumā, kas atrodas pilsētas centrā.  

Īsi pirms dievkalpojuma sākuma mūs satrauc kņada baznīcas aizmugurē. Tā iemesls : jauns nepakļāvīgu šoferu pāris ieradies katedrālē, lai piedalītos dievkalpojumā bez maskām. Kādas šausmas! Brīvprātīgie, kas kontrolē ieeju un nodrošina sanitāro normu ievērošanu, nezina, ko darīt, nespējot pārliecināt pārkāpējus. Draudzes priesteris (jauns prāvests no Kvebekas) nāk palīgā un apspriežas ar šoferiem, taču nesekmīgi. Viņš negribīgi nolemj ļaut šiem jauniešiem piedalīties misē bez maskām, tā ir ļoti laba attieksme no viņa puses. Sliktākais ir tas, ka daži "labie draudzes locekļi" apvainojas par šo žēlastību un apvaino mūsu labo priesteri apgrēcībā, draudot pamest katedrāli. Visbeidzot mūsu labajam priesterim izdodas visus nomierināt, paskaidrojot, ka mīlestība ir pārāka par likumu. Mises beigās mēs devāmies apsveikt šo labo priesteri par viņa drosmi un piekāpību. 

Pēc dievkalpojuma, ap plkst. 11.00, dodamies uz pilsētas centru (apmēram 500 m attālumā). Ir skaista saulaina diena un ir siltāks laiks nekā vakar (-15 grādi). Mēs pievienojamies demonstrantu grupām, kas dodas Parlamenta kalna virzienā. Manuprāt, cilvēku ir vēl vairāk nekā vakar, ir arī vairāk kravas automašīnu. Viss pilsētas centrs ir slēgts satiksmei, policija ir slēgusi visus tiltus. Atmosfēra ir tikpat sirsnīga un draudzīga kā iepriekšējā dienā. Dziesmas mijas ar runām. Tā kā ir svētdiena, angliski runājošs mācītājs (lielākā daļa klausītāju ir angliski runājoši) sāk skaistu lūgšanu, lai veltītu šo dienu Dievam un uzticētu Viņam šī konvoja izdošanos. Viņš norunā labu homīliju, kura pūlī izraisa daudz aplausu. Es nesapratu visu viņa teikto, bet ar zināmu pārsteigumu konstatēju, ka lielākā daļa klausītāju atzinīgi vērtē šī mācītāja reliģisko uzrunu. Tas ļoti uzmundrinoši un iedvesmojoši šī pasākuma turpināšanai. 

Pēc daudzu runātāju noklausīšanās (tos dzirdējām vairāk vai mazāk labi, kravas automašīnu dēļ), sēžamies atpakaļ mašīnā un dodamies uz prāmi, lai brauktu mājup. 

Daudzi populārākie plašsaziņas līdzekļi bija centušies radīt paniku sabiedrībā, apgalvojot, ka pastāv vardarbības risks, jo šo demonstrāciju vada vardarbīgi ekstrēmisti un nelīdzsvaroti sazvērestībnieki. Pat mūsu draugi mūs bija brīdinājuši par iespējamām nekārtībām un vardarbību. Taču realitāte bija citāda, plašsaziņas līdzekļi atkal bija izplatījuši tikai melus, lai diskreditētu šo skaisto iniciatīvu. 

Lai Dievs tiek slavēts par kanādiešu atmodu un šo skaisto kravas automašīnu vadītāju iniciatīvu! 

 

 

Alēns un Loreta

No franču valodas tulkoja Ilze Maskalāne

 

 

*****

Vai esat civitas.lv lasītājs?

Vai domājat, ka tas ir noderīgs un dara labu darbu brīvās informācijas un diskusijas apritē?

Civitas.lv publikācijas nefinansē neviena organizācija un tas arī nepārdod maskas, lai gūtu peļņu. Vienīgais, kas to uztur, ir privātie ziedojumi. Ja vēlaties to atbalstīt, variet ziedot, izmantojot šo kontu: LV86HABA0551026342796

Iespējamaiis maksājuma mērķis: ziedojums civitas.lv

Saņēmējs: Aleksandrs Stepanovs

Pēdējo reizi rediģēts Svētdiena, 06 Februāris 2022 22:05