/Andrea Dzambrano/
"Vakcīnas sakāvei ir mūsu trauslo nervu seja un tai piemīt mūsu bailes. Ne tikai tāpēc, ka tā atstāja ļaunas pēdas mūsu dzīvē, bet tāpēc, ka mūs pilnībā pameta šī veselības sistēma, kurai būtu jāsteidzas mūs ārstēt un pētīt, definējot to, kas liek mums ciest." Federika Andželīni ir skolotāja no Bussolengo un cīnās ar noslēpumainu neiropātiju, kas radās tūlīt pēc pirmās AstraZeneca devas pavasarī.
Neviens nezina, kā to nosaukt, un neviens nezina, kā viņu ārstēt, taču līdzīgi viņai ir simtiem, iespējams, tūkstošiem cilvēku, kuri piedzīvo šo veselības traucējumu, kas izraisa to, ko viņi sauc par "dedzināšanu" un nervu sabrukumu, kas traucē dzīvot normālu dzīvi. Neskaidra, “miglā tīta” slimība, kas radusies pēc vakcinācijas, bet par kuru vēl nekas nav zināms un par kuru cietušie dalās no mutes mutē: aiz kauna vai bailēm, ka ārsti viņus uzskatīs par “trakiem”. Terorizēti, ka slimība var kļūt pastāvīga.
Un tomēr šādi slimnieki pastāv, mēs nezinām precīzi, cik viņu ir daudz, jo farmakoloģiskā uzraudzība nedarbojas, kā vajadzētu.
Un viņi nekādā ziņā nav vakcīnu noliedzēji vai nožēlas pārņemtie pret vakcīnāciju, kā šajā intervijā Federika to uzsver vairākas reizes, nē, viņi vienkārši vēlas, lai valsts, šīs valsts iestādes, kas viņus praktiski piespieda potēties ar eksperimentālu preparātu, dotos arī pie viņiem, uzņemoties nest šīs sāpes.
Tāpēc viņu liecību stāstīšana ir pirmais solis, lai atklātu slēptu problēmu, kas saskaņā ar Federikas Andželīni teikto ir plašāka, nekā mēs varam iedomāties, "jo tikai pēc manas sūdzības Facebook es saņēmu simtiem ziņu un dramatisku stāstu".
- Federika, pirmkārt, kā tev iet?
- Attiecībā uz dedzinošajām sāpēm tagad man iet labāk, jo šī “uguns” ir mazāk vardarbīga nekā pirms dažām nedēļām. Bet es lietoju četrus antihistamīna līdzekļus dienā, un plaši izplatītās sāpes paliek: vakar mani pirmo reizi redzēja reimatologs.
- Ko viņš tev teica?
- Viņam vajadzēja divas dienas, lai sniegtu man atbildi, viņš vēlas izpētīt manu lietu, bet vispirms viņš apstiprināja, ka es neesmu pirmais pacietns, ko viņš redz. Daudzi ārsti pārsūta viņam tādus gadījumus kā manējais, jo visnopietnākajiem ir bojāti ne tikai nervi, bet arī cīpslas, kas rada briesmīgas sāpes, īpaši naktī.
- Viņiem tiek pievienoti gadījumi, par kuriem jums sūta vēstules pēc raksta, kas publicēts jūsu pilsētas laikrakstā, “L’arena”, kurā jūs runājat par jūsu Golgātu, un pēc uzsaukuma jūsu Facebook profilā.
- Tiem visiem ir raksturīgs viens un tas pats sākums: "Pirms vakcīnas man nebija nekādu veslības problēmu." Es lasu simtiem ļoti sāpīgu stāstu un jūtos bezpalīdzīga. Es nevaru darīt neko citu, kā tikai cilvēciski dalīties un mēģināt runāt arvien skaļāk, taču esmu ļoti nogurusi: vislielākās sāpes, ko mēs piedzīvojam, tā ir sajūta, ka esam pamesti.
- No ārstiem?
- Es negribu vainot ārstus, gluži pretēji, es viņus saprotu, jo diemžēl viņu rīcībā esošā informācija par šīm nevēlamajām vakcīnas blaknēm ir tikpat nepietiekama kā mums, taču es sagaidītu lielāku interesi mēģināt vismaz “izmantot” mūs lielāka labuma labā.
- Izmantot jūs?
- Izpētīt šos dramatiskos gadījumus. To, ka tādi, ir es varu jums garantēt pēc vairākiem mēnešiem, kopš parādījās pirmie simptomi. Viņi organizēja iespaidīgu logistiku vakcinēt krustojumos un pludmalēs, bet vai kādu interesē tas, kas notiek pēc vakcīnas?
- Vai AIFA (Itālijas zāļu agentūra) neveic farmakoloģisko uzraudzību attiecībā uz šīm reakcijām?
- Mans ārsts ziņoja par to, bet ir ļoti maz pasīvu ziņojumu.
- Jo?
Tāpēc, ka ir kauns un bailes būt uzskatītiem par neirotiķiem. Kāds cilvēks man rakstīja, ka jūtās slikti 30 sekundes pēc injekcijas, viņam bija ģībonis. Atgirezies mājās, nogaidīja dažas dienas. Tad sākās dedzināšanas sāpes.
- Runājot par “miesas dedzināšanu”, ko jūs ar to domājat?
- Tam vēl nav mediciniskā nosaukuma, to nevar izskaidrot. Tā ir iekšēja, neaprakstāma dedzināšana, kas darbojas nervu līmenī. Man rodas ļoti stipras sāpes kājās, es runāju par tādām, kas ir uz ģīboņa robežas. Es izmēģināju arī spēcīgus opioīdus. Reimatologs identificēja precīzu punktu un man teica: "Lūk, šeit ir ļoti svarīgs iekaisums, kas agrāk nebija un tagad parādās."
- Un kā viņš plāno to ārstēt?
- Lietojot kortizonu, bet, labi nezinot cēloņus, mēs esam uz izmēģinājuma ceļa: alergoloģijas nodaļā, kur mani izsekoja, viņi uzskata, ka kortizons pasliktina situāciju. Tas ir dramatiski, ticiet man. Piedevām arī nejusties uzklausītai ...
Cilvēki, kuri nav izjutuši blakus reakcijas, nesaprot, bet visiem vajadzētu iegaumēt, ka tas, kas ar mums notiek, var notikt arī citiem pēc trešās, ceturtās vai - kas zina - piektās devas. Neviens mums negarantē, ka vienmēr būs labi.
- Vai stāsti, ar kuriem cilvēki ar jums dalās, ir attiecināmi tikai uz AstraZeneca vakcīnām?
- Nē. Tie galvenokārt ir no Pfizer un Moderna. Ir maz tādu AstraZeneca gadījumu kā manējais.
- Kā ir izmainījusies jūsu dzīve?
- Ikdienā man ir jāsadzīvo ar šīm sāpēm, un es cenšos būt pacietīga. Man ir divas meitas, un man par tām jādomā. Ārsts man iedeva sertifikātu, kura derīguma termiņš beigsies 30. septembrī un kas mani atbrīvo no otrās devas pielietošanas, bet nākotne ir neskaidra: ko es darīšu pēc 30. septembra? Vai es nevarēšu saņemt zaļo caurlaidi, jo neesmu pabeigusi vakcinācijas ciklu un riska pazemināšanu? Nezinu, neko nezinu, jūtos pamesta arī darba jomā.
- Ko jūs prasāt no valdības?
Uzklausīt mani. Un es lūdzu visus zinātnes spīdekļus, kas dodas uz televīziju, lai teiktu, ka vakcīna ir droša, visām zinātniskām komitejām, kas nosaka Veselības ministrijas lēmumus, ISS (Slimības un profilakses centrs) ārstiem, kas ievāc datus, farmaceitisko vielu pētniekiem: kāpēc jūs nenākat pie mums pētīt mūsu gadījumus un mūs ārstēt?
- Vai jums nav bažas, ka jūsu stāsts var kādu satraukt?
- Baidos, ka dažiem politiķiem es būšu neērts smilšu akmentiņš, kas riskē iestrēgt uzbūvētajā mehānismā. Es baidos saņemt pārmetumus no tiem, kas ir šeit, lai glābtu Itāliju, un nevar tērēt laiku šiem "ceļu satiksmes negadījumiem". Un es baidos, ka viņi mūs neņems vērā, jo mēs esam vakcīnas sakāve.
- Sakāve?
- Mums, kas to esam darījuši ar pārliecību, tas ir sagādājis lielas ciešanas, un turklāt mēs pat neesam cienīgi saņemt šīs veselības sistēmas uzmanību, kas mūs spieda vakcinēties. Tomēr, ja tiktu risinātas arī mūsu sāpes, ieguvums būtu arī pašai vakcīnai.
- Kādā ziņā?
- Jo būtu labāk noskaidrotas iejaukšanās jomas, cēloņsakarības un blakusparādību cēloņi. Vakcīnas potencialitāte būtu izcelta un blakusparādības būtu ierobežotas. Mēs esam šīs vakcīnas sakāve, bet tajā pašā laikā arī glābiņš, jo tikai, risinot nevēlamās reakcijas, var izstrādāt nopietnu vakcinācijas stratēģiju visiem. Tomēr no tā varētu ciest masveida vakcinācija. Bet kas ir sridij vistuvāk? Veselība vai citas intereses?
Avots un foto: Andrea Zambrano, La nuova bussola quotidiana
******
Vai esat civitas.lv lasītājs?
Vai domājat, ka tas ir noderīgs un dara labu darbu brīvās informācijas un diskusijas apritē?
Civitas.lv publikācijas nefinansē neviena organizācija un tas arī nepārdod maskas, lai gūtu peļņu. Vienīgais, kas to uztur, ir privātie ziedojumi. Ja vēlaties to atbalstīt, variet ziedot, izmantojot šo kontu: LV86HABA0551026342796
Iespējamaiis maksājuma mērķis: ziedojums civitas.lv
Saņēmējs: Aleksandrs Stepanovs