Esi sveicināta, Karaliene

Uzrakstīja  Trešdiena, 04 Oktobris 2017 01:14

Rožukroņa mēneša sākumā piedāvājam ievērojamā ASV teologa Skota Hāna lekcijas kopsavilkumu par Jaunavas Marijas godināšanas biblisko pamatojumu. Liela priekšrocība ir tiem, kas pārvalda angļu valodu, jo viņi var noskatīties šo aizraujošo lekciju un saprast Stjūbenvilas teologa argumentācijas nianses.

Skots Hāns ir pasniedzējs Franciskāņu universitātē Stjūbenvilā, kā arī Svētā Pāvila Bībeles teoloģijas centra dibinātājs un direktors. 1995. gadā beidza doktorantūras studijas Bībeles teoloģijā Marketas Universitātē. Skotam Hānam ir desmit gadus ilga pieredze darbā ar jauniešiem un pastorālajā darbā protestantu draudzēs Pensilvānijā, Ohaijo, Masačūsetsā, Kanzasā un Virdžīnijā. 1982. gadā viņš tika ordinēts par prezbiterāņu mācītāju, bet 1986. gada Lieldienu vigīlijā konvertējās katolicismā. (katolis.lv)

Šo lekciju aicinu sākt ar Krusta zīmi un lūgšanu: „Dieva, Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā. Amen.

Visvarenais Debesu Tēvs, mēs Tev pateicamies par šo brīnišķīgo dāvanu – Vissvētāko Jaunavu Mariju, kas ir mūsu patiesā Māte; kā arī par Tavu žēlsirdību, kas ļauj mums augt šajā Dieva ģimenē un kļūt līdzīgākiem viņas Dēlam, mūsu Pestītājam. Mēs lūdzam šīs žēlastības caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu. Amen.

Es vēlētos ar jums dalīties tajā, kā es pats personīgi atklāju Jaunavu Mariju. To var iedalīt divās daļās; pirmā no tām saistās ar laiku pirms es vēl kļuvu par katoli; savukārt otrais posms jau skar to, kas mani uzrunāja Baznīcā, kur tagad ir mani katoļu draugi.

Bieži nācās redzēt, cik ļoti šī garīgā ģimene, kas ir kristieši, ir sašķelta – arī ticības brāļi mīl Jēzu Kristu, lasa Svētos Rakstus, bet tomēr nevalda vienotība visu kristiešu starpā. Bet iepazīstot tuvāk Mariju, kas ir mūsu Māte, es sapratu, cik ļoti viņa ir atšķirīga no visa pārējā. Pamazām iepazīstot Bībeles doktrīnas un mācību par Mariju – īpaši par Viņas Bezvainīgo Ieņemšanu, Uzņemšanu Debesīs un Viņas Kronēšanu Debesīs – caur to visu es kaut kādā veidā atklāju arī pats savu ceļu vēl ilgi pirms es nonācu Katoliskajā Baznīcā.

Viena lieta, ko mēs varam mācīties no Evaņģēlijiem ir tā, ka Viņa ir mācekļu Māte. Kad Jēzus reiz uzdeva retorisko jautājumu: „Kas ir mans brālis, māsa un māte?” Viņš norādīja uz pūli sev apkārt. Tā ir garīga žēlastība, ko Marija saņēma, lai varētu kļūt par visu Kristus mācekļu Māti.

Vēl viens līdzīgs piemērs Evaņģēlijā ir fragmentā, kad Viņa eņģelim atbild: „Redzi, es esmu Kunga kalpone, lai man notiek pēc tava vārda.” Viņa spēj sevī pilnībā uzņemt eņģeļa pausto vēsti. Jo Dieva dotais uzdevums ikvienam no mums nav kaut kas tāds, ko mēs spētu paveikt ar saviem spēkiem vien. „Lai man notiek pēc tava vārda!” Līdzīgi arī kāzās Kānā, kur Marija kalpotājiem saka: „Dariet visu, ko Viņš jums sacīs!” Tieši Kristus šeit paveic galveno uzdevuma daļu pēc tam, kad kalpi ir izpildījuši Viņa doto uzdevumu – piepildīt krūkas pilnas ar ūdeni. Kristus šo ūdeni pārvērš vislabākajā vīnā. Tieši to pašu Marija mums māca arī šodien. Jo tieši to nozīmē būt labam Kristus māceklim.

Otrā lieta, ko es sapratu… Reiz kādā sprediķī to teica kāds bīskaps: „Viņa ir Kristus Māte; Marija ir Dieva Māte!” Mēs varam izrunāt šos vārdus un pat neaizdomāties, izrunāt tos ar saltu sirdi, bet kādu neaprakstāmu patiesību mēs varam tajos atrast, ja tos patiesi pārdomājam savā sirdī.

Epizodē, kad Marija dodas kalnos, lai apciemotu savu radinieci Elizabeti, kādus vārdus mēs dzirdam no Elizabetes lūpām? „No kā man tas, ka mana Kunga Māte nāk pie manis?” Un Marija atbildot to nenoliedz. Viņa nesaka: „Ne, nē, nē! Es esmu tikai Kristus Cilvēciskās Dabas Māte,” jo cilvēks neieņem savās miesās kādu „Dabu”, bet gan Personu! Līdz ar to Marijā jau šajā brīdī ir klātesošs Kristus – Dieva Dēls. Tā ir Trīsvienības otrā Persona – Dieva Dēls, Jēzus Kristus. Marija mūsu pestīšanas dēļ no Svētā Gara ieņem un dzemdē Dieva Dēlu visā tā pilnībā.

Visbeidzot, es vēlētos teikt, ka mūsu veltīšanās Marijai nekādā veidā „neapdraud” mūsu ticību Kristum. Marija nevēlas aizēnot Savu Dēlu. Viņi ir vienoti. Jaunavā Marijā atspīd Kristus gaisma.

Kristu Dievs Tēvs sūtīja no Debesīm, lai Viņš mūs atpestītu. Un mēs pat nenojaušam, cik daudz žēlastību Tēvs vēl vēlas mums dāvāt! Dievs Tēvs ir patiešām veiksmīgs Tēvs, ja mēs vēlamies raudzīties cilvēciskās kategorijās.

Jaunavā Marijā mēs skaidri varam redzēt, ka žēlastība un pestīšana tiek pilnībā dāvāta!

Jēzus nenāca pasaulē, lai atpestītu Sevi, vai iegūtu kaut ko, kas Viņam trūktu. Viņam nekā netrūkst! Viņš ir pilnīgs! Un Jaunava Marija ir Dieva darbs, jo Dievs Viņu tādu ir radījis.

Dieva bauslis māca: „Godā savu tēvu un savu māti.” Šo bausli Jēzus Kristus pilnībā piepildīja savā attieksmē pret Debesu Tēvu, bet Viņš to izpildīja arī attiecībā pret Savu Māti, Jaunavu Mariju. Arī mums vajag šādi imitēt Dieva Dēlu, godājot to, ko Viņš godāja, mīlēt tāpat kā Jēzus mīlēja Dievu Tēvu un Vissvētāko Jaunavu Mariju.

Imitējot Jēzu Kristu, mēs godināsim Dievu Tēvu un arī Vissvētāko Jaunavu Mariju. Caur to mēs piepildīsim visas trīs doktrīnas, kuras mums māca Katoliskā Baznīca par Jaunavu Mariju – par Viņas Bezvainīgo Ieņemšanu, par Viņas Uzņemšanu Debesīs, kā arī par Viņas Kronēšanu Debesīs. Tas viss jau ir atrodams mūsu, kā katoļu, sirdīs.

Jēzus uz Krusta sacīja: „Lūk, tava Māte!” un „Lūk, Tavs dēls!” Tā Viņš visus mūs padarīja par saviem brāļiem un māsām, lai gan fiziski viņam nebija ne brāļu, nedz arī māsu. Viņš bija Marijas vienīgais Dēls. Tieši tas ir aprakstīts Jāņa evaņģēlija 19.nodaļā. Šeit mēs tiekam aicināti veidot tiltus, nevis celt mūrus cilvēku starpā. To visu es sapratu pāris gadus pirms pievienošanās Baznīcai.

Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. Viņš tās radīja Savā Vārdā, bet Vārds nebija kāds abstrakts jēdziens – tā bija Otrā Trīsvienības Persona, Jēzus Kristus. Viņš to visu radīja Jēzū Kristū. Jēzus ir arī jaunais Ādams un jaunais Mozus – likumdevējs. Bet Viņš nebija viens pats, bet gan izvēlējās 12 apustuļus, kas simbolizēja visas 12 Izraēla ciltis.

Savukārt kāzās Kānā Jēzus Mariju nesauca vārdā vai arī par Māti, bet gan par Sievieti. Tas mūs aizved atpakaļ pie Radīšanas grāmatas, kur Ādams Ievu nosauca šajā vārdā. Tas vēlreiz apliecina Kristu kā jauno Ādamu. Līdz ar to ir Jauna Derība, jaunais Ādams, jaunā radība un arī jaunā Ieva. Jaunā radīšana tieši simbolizē Kristu kā jauno Ādamu un Mariju kā jauno Ievu.

Izceļošanas grāmatā mēs lasām, kā Mozus izveda Izraēļa tautu ārā no Ēģiptes verdzības. Bet šeit galvenais nav vis politiskais aspekts, bet gan fakts, ka visas 12 Izraēļa ciltis tika apvienotas vienā ģimenē. Dievs Mozum lika izgatavot Derības Šķirstu, kur Dievs vienmēr varētu būt līdzās savai tautai; vietu, kur tauta varētu Viņu pielūgt. Derības Šķirsts simbolizē tabernakulu, kas ir Vissvētākā vieta, jo Derības Šķirstā glabājās akmens plāksnes ar 10 Dieva baušļiem. Galvenais nav tas, ka Derības Šķirsts ir pārklāts ar zeltu, kas simbolizē Dieva klātbūtni, bet gan tas, ka tajā ir ietverts Dieva Vārds – plāksnes ar 10 Dieva baušļiem.

Pēc Mozus nāves, kad Izraēļa ciltis vadīja Jozua, viņi septiņas dienas gāja apkārt Jērikas mūriem ar Derības Šķirstu, līdz šie mūri sabruka. Un Jērika tika „atdota” Dieva tautas rokās. Tā bija pirmā pilsēta, ko viņi, sausām kājām pārgājuši Jordānu, iekaroja ar Derības Šķirsta palīdzību pēc tam, kad 40 gadus bija klejojuši saulē pa tuksneša piekarsētajām smiltīm.

Derības Šķirstu tāpat kā Jaunavu Mariju „apēnoja Dieva godība”. Bet atšķirība ir tā, ka Derības Šķirsts sevī ietvēra akmens plāksnes ar Dieva Vārdu, bet Jaunava Marija savās miesās nesa Jēzu Kristu, Dieva Dēlu, Otro Trīsvienības Personu, kas bija kļuvusi Miesa.

Līdzību mēs varam saskatīt arī tad, kad Marija dodas pie Elizabetes un tur paliek trīs mēnešus. Elizabete, ieraugot Mariju, izsaucās: „No kurienes man tas, ka mana Kunga Māte nāk pie manis?” Viņa Marijā atpazīst šo Derības Šķirstu, kas savās miesās nes Jēzu Kristu. Marija ir kā Jaunās Derības „jaunais” Derības Šķirsts.

Atklāsmes grāmatā arī ir minēts, ka Debesu Jeruzalemes templī atrodas Derības Šķirsts. Tāpat mēs zinām arī, ka katram Karalim līdzās ir Viņa Māte, kas ir tam par padomdevēju. Spilgtus vārdus mēs varam lasīt Atklāsmes grāmatas 12.nodaļā: „Pie debesīm parādījās liela zīme: sieviete, saulē tērpta, mēness apakš viņas kājām un viņai galvā divpadsmit zvaigžņu kronis. Tā bija grūta.” (Atkl 12, 1-2a).

Jo jaunais Derības Šķirsts, kas ir Debesu Jeruzalemē, nesatur akmens plāksnes un nav pārklāts ar zeltu; bet tā ir pati Jaunava Marija, kura savās miesās nesa Jēzu Kristu – Vārdu, kurš kļuva Miesa. Tagad Viņa ar visu savu miesu un dvēseli ir uzņemta un pagodināta Debesīs. Un divpadsmit zvaigžņu vainags parāda, ka Viņa ir Dāvida Dēla Māte; šīs zvaigznes simbolizē visas divpadsmit Izraēla ciltis.

Jaunava Marija ir šis Derības Šķirsts; Viņa ir Dāvida Dēla Māte. Un to ļoti labi saprot arī sātans – čūska. Tālāk Atklāsmes grāmatā mēs lasām, ka sātans uzbrūk šai sievietei un Viņas Bērnam. Bet savukārt Radīšanas grāmatā izskan Dieva apsolījums, ka sievietes pēcnācējs sadragās sātanam galvu. Šis pēcnācējs ir Kristus, bet sieviete – Vissvētākā Jaunava Marija. Viņi ir jaunais Ādams un jaunā Ieva.

Kad es to visu sapratu un pieņēmu, tas viss man palīdzēja kļūt par katoli.

Brāļi un māsas, mums nepieciešams „pamosties no miega” un saprast, ka mēs visi, pilnīgi visi, esam Dieva ģimene un Jaunava Marija mūs visus mīl vairāk nekā mēs jebkad spēsim to saprast vai aptvert. Tādēļ mums vajag studēt Svētos Rakstus. Mums vajag saprast, ka mēs visi esam Dieva Tēva un Dieva Mātes bērni. Jēzus neatdeva savu dzīvību tikai par katoļiem, bet gan par ikvienu cilvēku. Tādēļ nepieciešama Jaunā Evaņģelizācija. Un arī Jaunavai Marijai tāpēc ir jāieņem svarīga vieta mūsu domās un sirdīs.

Avots: Dr. Scott Hahn, Hail, Holy Queen, www.youtube.com

Sagatavoja Agnese Strazdiņa

Priestera komentārs

Vīnkopji, ieraudzījuši dēlu, runāja savā starpā: “Šis ir mantinieks. Nāciet, nogalināsim viņu, un mums piederēs viņa mantojums!” Mt 21, 33-43