Reinkarnācija: ģeniālie sātana meli

Otrdiena, 22 Marts 2016 10:07

Katoļu klostermāsa Mihaela Pavlika (Michaela Pawlik) 14 gadus nostrādāja Indijā kā medmāsa. Sieviete devās uz Indiju, būdama pārliecināta par Austrumu mistikas un hinduisma garīguma skaistumu. Tomēr reāla pieredze izjauca viņas idealizētos priekšstatus. Māsai Mihaelai nācās piedzīvot, cik bīstama ir ticība karmai, dharmai un reinkarnācijai...

Ierodoties Indijā, māsa Mihaela uzsāka darbu vietējas katoļu misijas veselības centrā. Viņai izdevās ātri apgūt vietējo valodu un iepazīt sabiedrības paradumus un tradīcijas. „Ātri vien piedzīvoju šoku, saskaroties ar hinduisma reliģijas upuru praksi. Iedomājieties: pie manis uz centru atnesa bērnu, kuram bija savainotas acis. Bērns bija kļuvis akls. Izrādās, ka dievnamā notikusi dharmas izpildes ceremonija, kas attiecās uz šī zēna dzimtu. Tādēļ esot bijis nepieciešams viņu sakropļot. Viņa dzimtas dharma bija ubagošana. Tātad, lai zēns varētu efektīvi ubagot, viņam bija jāzaudē acis. Šajā nolūkā dažiem cilvēkiem tiek nogrieztas rokas vai salauzts mugurkauls,” stāsta klostermāsa. 

Reiz pie māsas atnāca kāds jaunietis, kurš cieta badu, jo jau divas nedēļas nesaņēma algu par savu darbu. Kad viņi kopā devās pie puiša darba devēja, viņš paziņoja: kaut gan Indijas laicīgā likumdošana paredz pienākumu maksāt par darbu, svarīgākas ir reliģiskās normas. Karmas likums paredzot, ka viss, kas notiek ar cilvēku, ir viņa iepriekšējas dzīves sekas. Tādēļ zēnam nevis jāprasa atalgojums, bet vienkārši godīgi jāstrādā, lai nākamajā iemiesošanas reizē viņš atdzimtu augstākā kastā... Faktiski reinkarnācijas teorija atbrīvo cilvēku no grēka sajūtas un spējas atšķirt labo no ļauna.

Vēdās, indiešu svētajās grāmatās, tiek paustas idejas par reinkarnāciju pamatojums. Saskaņā ar to, Dievs ir nevis persona, bet bezpersoniska enerģija, kas jāgodina planētās, dabas stihijās, dzīvniekos un cilvēkos, kuriem piemīt pārdabiskas spējas. Tā kā dievišķā enerģija ir klātesoša katrā organismā, nav būtiskas atšķirības starp cilvēku un dzīvnieku. Cilvēku un dzīvnieku eksistences jēga ir atbrīvoties no matērijas un saplūst ar dievišķo spēku. Ticība reinkarnācijai atceļ cilvēka atbildības un brīvās gribas principu. Līdz ar to hinduismā nav baušļu, jo pamatnoteikumi ir stiprākā tiesības, dabīgā atlase un karmas likums (labu vai ļaunu darbu „uzkrājums”, kas izveidojies konkrētai dvēselei). No tā izriet, ka cilvēka ciešanas ir sliktas karmas izraisītas, tādēļ nav jēgas palīdzēt cietējam, jo viņam pašam jāuzlabo sava karma. Rezultātā Indijas sabiedrību raksturo nievājoša attieksme pret slimniekiem un melnstrādniekiem. Karmas likums izslēdz līdzjūtību vai žēlsirdību, attaisnojot praktiski visu. Piemēram, sievietes izvarošana tiek uztverta ka viņas karmas izpausme. 

Saskanā ar reinkarnācijas ideju cilvēks glābj sevi pats – ar jogas un meditācijas praktizēšanu, kā arī ar kārtējo iemiesošanos. Šāds garīgums noved pie galēja egocentrisma un vienaldzības pret citu cilvēku vajadzībām. Tādēļ par netaisnības, vardarbības un necilvēciska kulta upuriem bieži kļūst vecie ļaudis, sievietes un bērni. Visvājāko sabiedrības locekļu upurēšana, slepkavības, krāpšana, laupīšana, sakrālā prostitūcija vai sodomisma grēki tiek praktizēti, atsaucoties uz „svētām grāmatām”. Hinduisms uzskata, ka dvēsele iemiesojas tādā ķermenī, ko pati pelnījusi. Tādēļ jebkādas ciešanas ir taisnīgas un nevar izraisīt līdzjūtību. 

Reliģiskās normas tiek izmantotas, lai priviliģētie sabiedrības slāņi spētu kontrolēt zemāko kastu pārstāvjus. Tos, kuri mēģina apšaubīt kastu likumus, soda ar šaustīšanu vai nogalina. Turklāt augstāko kastu cilvēki nedrīkst pat pieskarties dalitiem („neaizskaramajiem”). Šādas sabiedriskas normas atgādina rasismu. Starp citu, hitlerisms savulaik smēlās iedvesmu Austrumu garīgumā. Ir zināms, ka praktiski visi nacistiskās Vācijas līderi (Hitlers, Hess, Himlers, Rozenbergs, Franks, Bormans) ticēja reinkarnācijai un piedalījās okultisma rituālos. Sakrālās prostitūcijas praktizēšana hinduismā saistīta ar erotisma glorificēšanu ieskaitot dažāda veida novirzes. Ajurveda un dēmonu kults hinduismā ietekmējis sātanistu un okultistu domāšanu. Lūk, kādi ir patiesie Austrumu garīguma augļi. 

„Reiz uz veselības centru atnesa nepilngadīgu bērnu, kas ticis inficēts ar venērisku slimību. Vēlāk uzzināju, ka bija arī citi gadījumi. Kamasutra, kas ir svētā grāmata, prasa, lai inficētais sākumā tiktu noskalots „svētajos ūdeņos”, t.i. govs urīnā un Gangas ūdenī. Bet ja tas nepalīdz, tad šim cilvēkam jāšķīstās caur „sievišķo veidolu”, ko nav skārušas mēnešreizes, tātad, caur bērnu. Kamasutras poļu tulkojumā šie fragmenti ir izlaisti. Mēs šausmināmies par bērnu seksuālo ekspluatāciju, taču viņiem tas ir iekļauts Vēdās un Višnas kultā. Te mēs par to kliedzam, taču Vēdas pauž, ka augstāko kastu pārstāvjiem ir uz to tiesības,” stāsta māsa Mihaela.  

Austrumu garīgums, kas tiek propagandēts Rietumos, ir neohinduisms, ko 20.gadsimtā izstrādāja hinduisma brīvdomātāji, un kurā integrēti kristīgas kultūras elementi. Piemēram, pie mums netiek atklāti runāts par patieso Krišnas nozīmi, aicinot ticīgos vienkārši atkārtot viņa vārdu, kas sekmējot dvēseles šķīstīšanos. Diemžēl daudzi cilvēki, kuri atkārto šīs mantras, pat neapzinās, ka šādā veidā godina netikuma un galēja egoisma dievekli. Pašlaik bieži jāsaskaras ar apgalvojumiem, ka Austrumu garīgums ir dziļāks nekā kristietība, vienlaicīgi norādot uz visiem iespējamiem Baznīcas trūkumiem. Reti kurš zina, ka mūsdienu Indijas konstitūcijas pamatā ir kristietības, nevis hinduisma principi. Mahatma Gandijs savā laikā iepazinās ar Kristus mācību. Kaut gan viņš nekļuva par kristieti, viņa filozofija bija kristietības iedvesmota. Gandiju nogalināja cits bramīns (augstākas kastas pārstāvis) par to, ka viņš pārkāpa hinduisma tradīcijas un neatzina kastas un reinkarnāciju.

Katolim ticība reinkarnācijai nozīmē Kristus nodevību, jo saskaņā ar Bībeli katra dzīvība ir unikāla, bet nomirt var tikai vienreiz: „Cilvēkiem nolemts vienreiz mirt un pēc tam tiesa” (Ebr 9, 27) Pēc nāves cilvēkam vairs nav iespējas atgriezties uz zemes: „Neaizmirsti – augšup atgriezties nav iespējams.” (Sir 38, 21) Nāves brīdī dvēsele atdalās no miesas un tiek noteikts cilvēka liktenis: atpestīšana vai mūžīgs sods. Savukārt augšāmcelšanās miesā notiks tikai pastarajā dienā. Šī ir patiesība, ko caur savu nāvi un augšāmcelšanos mums pasludinājis pats Jēzus Kristus.  

 

Sagatavoja Marks Jermaks

Avots: Mieczysław Piotrowski Reinkarnacja … to genialne kłamstwo szatana!fronda.pl

 

Foto: Ajith Uflickr.com

Pēdējo reizi rediģēts Otrdiena, 29 Marts 2016 10:43