Baznīcas un pasaules mācītājs: Franciska pontifikāta trīs gadi

Otrdiena, 15 Marts 2016 16:15

Pāvesta Franciska pontifikāts ir pilns dramatisma un pārsteigumu. Šobrīd Franciskam lielā mērā izdevies mainīt Baznīcas tēlu, pievēršot tās skatienu sabiedrības dzīves nomalēm. 

Pēc Jāņa Pāvila II, kurš 27 gadu laikā mainīja pasaules vaigu, un Benedikta XVI, kurš faktiski bija spiests nemitīgi saskarties ar konfrontāciju un salīdzinājumiem ar savu leģendāro priekšgājēju, Baznīcas priekšgalā stājies pāvests no Argentīnas. Jau no paša sākuma Francisks lika saprast, ka viņam ir sava, atšķirīga pāvesta kalpojuma vīzija. Franciska stils nav radīts mākslīgi, tas vienkārši ir turpinājums tam, ko viņš agrāk darījis Buenosairesas metropolīta statusā. Kā zināms, Argentīnā viņš dzīvojis vienkāršā dzīvoklī, nevis arhibīskapa pilī, piekopa pieticīgu dzīvesveidu, aktīvi apmeklējot patversmes, cietumus un graustu rajonus.

Pilnīgs pārsteigums bija 2013.gada 13.marta vakara lēmums izvēlēties vārdu Francisks, ko pirms viņa nav lietojis neviens no Romas bīskapiem. Sv.Asīzes Franciska vārda izvēle skaidri iezīmēja turpmāka pontifikāta stilu: Evaņģēlija radikālisms, kā arī rūpes par nabagiem un mieru. 

„Cik ļoti es gribētu nabadzīgu Baznīcu priekš nabagiem!” Šie pāvesta vārdi kļuva par ievadu daudziem notikumiem, žestiem un paziņojumiem aizstāvot trūcīgākos, kā arī uzstājoties par mieru visā pasaulē. Par to liecina arī „ekoloģiskā” enciklika „Laudato si” un pāvesta atteikšanās no daudziem Vatikāna saimnieka dzīves greznajiem atribūtiem. Zināms, ka pēc ievēlēšanas par pāvestu Francisks no saviem līdzekļiem samaksājis rēķinu par uzturēšanos Romā sv. Martas viesnīcā konklāva laikā. 

Trešā Franciska pontifikāta gadadiena tiek atzīmēta Žēlsirdības gadā. Arī šis lielais notikums Baznīcas dzīvē saskaņā ar Franciska ieceri norisinās savādāk nekā 2000.gada Lielā Jubilejā, kad Vatikānā tika noorganizēti daudzi masveida pasākumi. Patlaban uzsvars tiek likts uz notikumiem diecēzēs visā pasaulē. Žēlsirdības gada galvenais notikums būs Pasaules Jauniešu dienas Krakovā. 

Vatikānisti atzīmē, ka arī pāvesta Franciska diplomātija lielā mērā balstās uz žēlsirdību. Pāvests nemitīgi atkārto: sapratne starp tautām nav iespējama bez taisnīguma ievērošanas, rūpēm par visnabadzīgākajiem, kā arī piedošanas. Vatikāna diplomātiskais panākums ir ASV un Kubas attiecību normalizācija. Tieši Vatikāna paspārnē notikušas abu valstu delegāciju sarunas. Gan ASV, gan Kubas pārstāvji atzīst Vatikāna īpašo ieguldījumu starpvalstu attiecību uzlabošanā. 

Tāpat liels panākums ir pāvesta tikšanās ar Maskavas un visas Krievzemes patriarhu Kirilu šī gada 12.februārī Havanā. Līdz ar to pāvestam no Argentīnas izdevies tas, kas nebija iespējams nevienam no viņa priekšgājējiem. Pirmā katolicisma un krievu pareizticības līderu tikšanās kopš shizmas laikiem ir izšķirošs notikums kristietības vēsturē un kārtēja mūra krišana. Interesanti, ka par Franciska un Kirila sarunu vietu tika izvēlēta Kuba, kas atrodas ārpus vecā kontinenta robežām. To varētu uztvert kā apstiprinājumu tēzei, ka mūsdienu kristietības smaguma centrs vairs neatrodas Eiropā. Iesaistoties ekumēnisma kustībā Francisks atkārto: kamēr kristieši izlej savas asinis, nav īstais laiks sadalījumiem un teoloģiskām debatēm. 

Ceturtā pontifikāta gada sākumā tiks publicēta apustuliskā adhortācija par ģimeni, kas ir iepriekšējo bīskapu sanāksmju apkopojums. Sapratne, piedošana, iejūtība, tuvība, mīlestība, atvērtība. Šāds ir pāvesta vēstījums visai Baznīcai, par kuru viņš saka, ka tai jābūt kā „karalauka slimnīcai”, kas sniedz palīdzību ievainotajiem. Tāpat pāvests uzskata, ka Baznīcai „jāiziet pie cilvēkiem”, uz pasaules perifērijām, par ko liecina arī viņa ārvalstu vizīšu saraksts, ko dēvē par „sirds ģeogrāfiju”. Trīs gadu laikā Francisks apmeklējis Āzijas un Dienvidamerikas nabadzīgās valstis, kā arī Albāniju un Bosniju, kas ir Eiropas nomales. 

Daži Baznīcas hierarhi atzīst, ka Francisku ir grūti panākt. Turklāt viņa pontifikāts ir īpašs, tāpat kā īpaši bijis tā iesākums pēc negaidītas Benedikta XVI atkāpšanās. 

Franciska trīs gadi skaitļos

  • 12 ārvalstu vizītes (kopumā 20 pasaules valstīs), kā arī 11 vizītes dažādās Itālijas diecēzēs un 11 vizitācijas Romas draudzēs. 
  • 168 tikšanās ar ticīgo tautu lūgšanas „Kunga eņģelis” un „Regina Caeli” laikā, kā arī 124 vispārējas audiences svētceļniekiem. Kopumā dažādu pasākumu ietvaros trīs gadu laikā Francisks ticies ar ap 4,4 miljoniem cilvēku. 
  • 2 enciklikas, 1 adhortācija, 1 bulla, 15 apustuliskās konstitūcijas, 9 citi dokumenti, 101 vēstule, 29 apustuliskās vēstules, 153 aicinājumi. 
  • 628 uzrunas un 180 homīlijas, kā arī 382 apceres rīta Mises laikā Sv.Martas mājas kapelā. Uzrunas sv.Marta mājā ir īpašs elements Franciska darbībā, ko iepriekš pāvesti šādā veidā nav praktizējuši.  
  • 47 beatifikācijas (709 svētīgie no 19 valstīm) un 10 kanonizācijas (826 svētie no 12 valstīm). 
  • Tikšanās ar 194 politiķiem, kuri pārstāv 102 pasaules valstis un 39 starptautiskās organizācijas. 
  • 116 bērnu un pieaugušo nokristīšana (pārsvarā Lielās Sestdienas dievkalpojumos), 44 personu iestiprināšana, 42 priesteru un 5 bīskapu iesvētīšana, 20 laulību noslēgšana, kā arī 39 kardinālu iecelšana. 

Tulkoja Marks Jermaks

Avots: Jest nauczycielem Kościoła i ludzkości. Trzy lata pontyfikatu papieża Franciszkawpolityce.pl

 

Foto: Republic of Koreaflickr.com

Pēdējo reizi rediģēts Ceturtdiena, 17 Marts 2016 11:53